Foto: unsplash.com

2018. gada 16. februārī

Kādēļ labi suņiem atskaņot regeju un klasisko mūziku?

Ja mūzika spēj ietekmēt mūsu noskaņojumu un uzvedību, tad tikai loģiski, ka tā atstāj iespaidu arī uz cilvēka labāko draugu - suni. Varēt teikt - kāds saimnieks, tāda muzikālā gaume - taču pētījumi norāda, ka daži mūzikas stili viņiem īpaši iet pie sirds, bet citi pat izraisa paniku.

Vislielākie Boba Mārilja fani
Vairākos pētījumos jau stāstīts, ka, klausoties smago metālu, cilvēki gūst eiforiju un prieku. Taču lustīgajos četrkājainajos klausītājos tas izraisa pretēju reakciju. 2012. gadā Kolorado Universitātē veiktajā pētījumā pierādīts, ka viņos šis mūzikas stils izraisa negatīvas emocijas, satraukumu un pat paniku. 

Taču vispozitīvākās emocijas mūsu labākajos draugos izraisījis regejs, arī pops un klasiskā mūzika. Kvīnsas Universitātes pētījums pierāda, ka, izdzirdot Bēthovena gaisīgās un pacilājošās melodijas, suņi atmaigst un kļūst drauzīgāki, bet sadzirot “Metallica” vīrišķīgo vokālu un enerģisko bungu rīboņu, kļūst saspringtāki. Savukārt suņa ausīm kausoties, nav lielas atšķirības vai skan Bobs Mārlijs vai Britnija Spīrsa - viņiem patīk abi. Rezumējot Kolorado Universitātē veiktā pētījuma rezultātus, klasiskā mūzika liek suņiem ilgāk gulēt, metāla mūzika – drebēt bailēs, bet vislabāk uzvesties, klausoties klaviermūziku.

Kad un kur vērts atskaņot suņiem domātus skaņdarbus?
Iepriekš minētos secinājumus vērā ņēmusi kāda dzīvnieku patversme Skotijā un jau strādā pie īpašas skaņu sistēmas ieviešanas. Taču atskaņotajai mūzikai ir nozīme ne tikai dzīvnieku patversmēs, bet arī citviet. Piemēram, kafejnīcās, kuras var apmeklēt ar saviem mājdzīvniekiem vai dzīvniekiem draudzīgā birojā. Nereti lielā ēdiena smaržu koncentrācija, citu sugas brāļu vai jaunu cilvēku sastapšana suņos izraisa pārlieku entuziasmu vai pat dusmas un nav brīnums, ka viņiem mēdz aizmirsties viss suņu skolā mācītais. Talkā varētu nākt kāds no dziesmu sarakstiem, kas domāts suņiem. Izrādās, tādu ir vesels lērums.

Suņi – komponistu pirmie kritiķi
Izrādās, ka suņiem ar mūziku ir ciešākas attiecības nekā sākotnēji varētu domāt. Vairākiem klasiskās mūzikas komponstiem viņi bijuši pirmie viņu veikuma kritiķi. Piemēram, Rihards Vāgners, komponējot skaņdarbus, vēroja kā uz tiem reaģē viņa četrkājainie draugi un ņēma to vērā. Arī Šopēna “Minute Waltz” bija veltīts viņa drauga Žorža Sandas sunim Marķīzam un oriģināli tika dēvēts par Valse du Petit Chien, jeb mazā sunīša valsi. Mūzikas vēsturinieki apgalvo, ka viņu šim skaņdarbam iedvesmojusi viņa enerģiskā astes luncināšana. Taču šī saikne nav novērojama tikai starp klaiskās mūzikas komponistiem. Lū Rīda sieva Laurija Andersone 2010. gadā, variējot dažādas skaņas noteiktā, suņiem dzirdamā skaņu diapazonā,  pie Sidnejas Operas nama atskaņoja 20 minūšu koncertu suņiem.

Atgādinām, ka Latvijā, atskaņojot mūziku publiskās vietās, nepieciešams saņemt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauju. Vairāk par līgumiem un tarifiem uzzini šeit: laipa.org.

Avoti:
https://www.theguardian.com/music/laurie-anderson?page=3
http://www.classical-music.com/article/15-composers-and-their-dogs
http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-4160984/Dogs-relax-listening-reggae-music.html
http://www.classical-music.com/article/15-composers-and-their-dogs

Komentāri