Foto: LETA

2018. gada 9. janvārī // Parmuziku.lv

Tapis vēl viens košs simtgades skaņdarbs - šoreiz Shipsea un "Ezeri" līdera izpildījumā

Atklājot Latvijas simtgades gaidīšanas laiku, Shipsea (Jānis Šipkēvics) un grupas "Ezeri" līderis Miķelis Putniņš dalās ar skaņdarbu "Gaismas". Dziesma tapusi Latvijas simtgadei veltītās multimediālās izrādes "Gaismas raksti" ietvaros, kura savu pirmizrādi piedzīvos piedzīvos 2018. gada 18. janvārī.

Latvijas valsts 100 gadu jubileju šogad atklās ar multimediālu izrādi “Gaismas raksti”, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 18., 19., 20. un 21. janvārī. Izrāde būs laikmetīgs stāsts par mūsu valsti, kuru mūzikā, dejā un gaismu spēlēs izstāstīs Latvijas Radio koris, Jānis Šipkēvics (balss, sintezatori, elektronika), Miķelis Putniņš (ģitāra, elektronika), Asnate Rancāne (vijole), Guntars Prānis (ratalira), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti), Anda Eglīte (kokle), kā arī aktieri un dejotāji. Projekta idejas autors un izrādes muzikālais vadītājs – diriģents Kaspars Putniņš, organizatori - VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju. Multimediālās izrādes “Gaismas raksti” režisors - Viesturs Meikšāns, scenogrāfs - Voldemārs Johansons, tekstu autors - Ilmārs Šlāpins, mūziku izrādei komponējuši Jānis Šipkēvics un Mārtiņš Viļums.

Latvijas valsts simtgades gada atklāšanai veltītā multimediālā izrāde būs laikmetīgs skatuves darbs par spēju saprasties ar savām saknēm, tautu un sevi. Gan muzikāli, gan telpiski, gan sižetiski izrādes veidotāji radīs spilgtu pasauli, kurā galvenā loma ir atvēlēta Latvijas dabai un tam, kā cilvēki to uztver un sadzīvo ar to. Notikuma telpu veido viss Nacionālās bibliotēkas pirmais stāvs, un tajā iesaistīti kinētiski, pārvietojami objekti, gaismas stari, attēlu projekcijas un aktieru kustība. Tāpat arī skatītājiem izrādes laikā ir brīvība izvēlēties individuālu skatupunktu.

Inoatīvā projekta autors Kaspars Putniņš stāsta, ka pirmie impulsi par izrādi radās jau 2015. gadā, kad tikās ar Mārtiņu Viļumu un Jāni Šipkēvicu:

Viss sākās ar apceri – kas ir mūsu valsts, ko mums tā nozīmē. Ir svarīgi apstāties un ļauties šādai apcerei, jo tā noved pie izmaiņām mūsu attieksmē. Latvija mums pūrā ir devusi kultūras mantojumu no iepriekšējām paaudzēm, ko mēs iepūšam nākotnē. Izrādē ir divas līnijas – dainu teksti, kas ir kāpšana Garajā pupā, un Ilmāra Šlāpina teksti par to, kādi esam šeit un tagad.

Izrādes scenogrāfs Voldemārs Johansons Latvijas Nacionālās biblotēkas pirmo stāvu paredzējis noformēt ar kinētiski pārvietojamiem objektiem dažādos telpas punktos. Audiovizuālā instalācija radīs meditatīvu atmosfēru. Vides veidošanā tiks izmantoti arī gaismas stari, attēlu projekcijas un aktieru kustība.

Režisors Viesturs Meikšāns saka, ka izrāde būs ļoti krāšņa un vizuāli iespaidīga.

Mēs apdzīvosim bibliotēkas ātriju un pārējos stāvus – līdz pat sestajam balkonam. Iestudējums ir par nākotnes sabiedrību, kas ir multikulturāla un atvērta, un par savas identitātes meklēšanu. Skatītāji izrādes laikā varēs brīvi izvēlēties individuālu skata punktu – pārvietoties telpā, neizmantojot sēdvietas.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Komentāri