Ekrānšāviņš no video

2018. gada 23. maijā // Edgars Rakovskis

Fredijs Merkūrijs – 20. gadsimta Mocarts

Šī gada 1. novembrī uz ekrāniem beidzot būs redzama filma “Bohemian Rhapsody” – stāsts par nepārspējamo Frediju Merkūriju un viņa grupu “Queen”.

Savulaik britu grupas “Queen” kosmiskie panākumi neapšaubāmi gulstas galvenokārt uz talantīgā zanzibārieša Frederika Merkūrija, īstajā vārdā Faroka Bulsaras (Farrokh Bulsara) pleciem. Jaunieša muzikalitāte kombinācijā ar pašpārliecinātu neatlaidību pasaules mūzikas vēsturei pievienoja tādas vērtības kā “Under pressure”, “Radio gaga”, “Living on my own”, “We will rock you” un daudzas citas dziesmas, no kurām īpaši izceļami šedevri “Show must go on” un “Bohemian Rhapsody”. Pēdējā darba nosaukums ne velti izvēlēts arī par filmas nosaukumu, jo tieši šī dziesma ne tikai uzskatāmi apliecina Merkūrija muzikālās, kompozicionālās un tehniskās dotības, bet arī faktiski nodrošināja grupas karjeras turpināšanos. Grupas ģitārists Braiens Mejs atceras: “Tas bija brīnišķīgs laiks, bet šādus jaukus brīžus nereti ieskauj, ja tā var teikt, kāda traģēdija. Dziesmas tapšanas brīdī mēs bijām uz iznīkšanas robežas. Patiesībā… nē, patiesībā mēs bijām jau krietni zem tās... Mēs faktiski bijām bankrotējuši.” Kādā citā intervijā Mejs vēl konkrētāk atspoguļoja “Queen” izdzīvošanas perioda ikdienu: “Reizēm mums vispār nebija ko ēst, reizēm mums uz visiem dienā bija apmēram viena paciņa saldētu zivju pirkstiņu. Izklausās briesmīgi, bet mums ar to pietika, jo mēs par to vienkārši nedomājām. Mēs spēlējām mūziku un mūs nekas cits neinteresēja.”

Dziesma, kuras vairāk nekā pirms 40 gadiem filmētais video tapa 4 stundu laikā, izmaksāja 3500 mārciņas un bija praktiski vienīgā iespēja grupai turpināties, šodien ir viena no rokmūzikas ikonām. “Bohemian Rhapsody” radītas neskaitāmas kaverversijas, interpretācijas (pat Kanje reiz mēģināja kaut ko nostenēt savas uzstāšanās laikā…), taču, dabīgi, neviena nelīdzinas oriģinālam, kas pēc savas būtības ir neliela opera. Līdzīgi kā V.A.Mocarts, kura galvā partitūras katrai instrumentu sekcijai radās tādā ātrumā, ka rokas tās bieži vienkārši nespēja pierakstīt, Fredijs komponēja, ne tikai konkrētām frāzēm dzirdēdams vismaz divas harmonijas, bet galvā dzirdot visu skaņdarbu kopumā.

Neskatoties uz regulāri iztirzātajiem, pēc intensīvas dzīves garšas vienmēr izslāpušā mūziķa ikdienas paradumiem, daudz būtiskāk viņa temperaments un mākslinieciskā pārliecība izpaudās radošajā darbā. Fredijs vienmēr skaidri zināja, ko, kā, kur vēlas un nekad nepadevās, kamēr dzirdēja, viņaprāt, labāko, ko viņš un “Queen” spēja radīt. Tiesa, viņa perfekcionismam neviens nekad neiebilda, jo piedāvātās idejas ne tikai visbiežāk kompozīciju padarīja labāku – Fredijs jebko nule izdomāto spēja nodziedāt vai nospēlēt turpat uz vietas, ieraksta procesa gaisotni padarot maksimāli radošu.

Šogad Fredijs Merkūrijs svinētu 72.dzimšanas dienu un ilgi izlolotā filma būs ļoti laba dāvana.

Komentāri