Industrijas ABC - ParMūziku.lv

6 lietas, kuras Tev ir jāzina par izpildītājiem

Mon, 17 Feb 2020 08:37:37 +0200

Ko ir vērts ņemt vērā, ja izpildi savu vai citu autoru radītu mūziku, deju vai priekšnesumu? Piedāvājam 6 atbildes.

1. Izpildītājs darbojas kā tulks mūzikas materiāla atskaņošanai – gan vokāli, gan instrumentāli; nereti pašam muzikāla darba autoram nav tik daudz iespēju izplatīt savus darbus, līdz ar to izpildījums ir būtisks, lai autora darbi izskanētu pēc iespējas plašākam klausītāju lokam. Turklāt izpildītājs ir ne tikai mūziķis: tas var būt aktieris, dejotājs, cirkus mākslinieks, u.c. persona, kas sniedz priekšnesumu;

2. Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu, gluži kā muzikālu darbu komponistiem, autoriem, mūzikas vai filmu producentiem u.c. radošā darba veicējiem.

3. Latvijā ārvalstu/pašmāju izpildītājus un skaņu ierakstu producentus pārstāv LaIPA jeb Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Šīs pilnvaras biedrībai ir snieguši mūziķi un producenti. Turklāt Latvijā likums nosaka, ka LaIPA pienākumos ir pārstāvēt visus izpildītājus un producentus arī, ja pārstāvniecības līgums ar katru mūziķi atsevišķi nav noslēgts.

4. Atlīdzību, kas mūziķiem un producentiem pienākas, iekasē un uzkrāj tieši LaIPA. Šo atlīdzību izmaksā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par pārstāvniecību un iesniegts muzikālo darbu repertuārs. LaIPA šos datus apstrādā, reģistrē un tālāk jau sasaista ar pašu ierakstu lietotāju sniegtajām atskaitēm.

5. Tieši blakustiesības aizsargā izpildītāja tiesības – gan personiskās, tātad, tiesības tikt atzītam par izpildītāju, gan mantiskās – saņemot atlīdzību par izpildītāja ierakstu atskaņošanu pasākumos, kafejnīcās un veikalos, par raidīšanu radio un televīzijās u.c. izmantojuma veidiem.

6. Ierakstot albumu un noformējot tā vāciņu, producenti un izpildītāji var izmantot zīmi – burtu P, lai konkrētajā ierakstā norādītu, ka ir tajā piedalījušies un ir tiesīgi saņemt atlīdzību par ieraksta izmantošanu.

Plašāku informāciju par izpildītājiem atradīsi arī šeit.

6 lietas, kas tev jāzina, ja vēlies kļūt par dīdžeju

Antra Bērtule — Mon, 23 Mar 2015 18:26:26 +0200

Lai arī tehnoloģijas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas tīģerisku lēcienu, radot ilūziju, ka itin viss ir pieejams un viegli apgūstams, dīdžeja profesija ir tikpat nopietna nodarbe kā jebkura cita.

Zināšanas par pareizo tehniku, vinila plašu lietošanu, likumdošana, nepieciešamās atļaujas. Galu galā - kā pareizi likt skaņdarbus, lai ballītē nerastos mulsinoša pauze? Tās ir tikai dažas lietas, kurās ir jāorientējas lieliski, ja vēlies kļūt par dīdžeju.

1. Internetā var atrast dažādas programmas un aplikācijas dīdžejošanai un/vai elektronisko skaņdarbu radīšanai

Tāpat bez maksas ir pieejami sempli, kurus izmantot pēc savas patikas un iespējām, lai eksperimentētu ar skaņām. Taču, ja vēlies apgūt pamatus dažādu tehniku lietošanā - vinila plates, skrečošana, pareizie vadi pareizajos kontaktos, citas praktiskas lietas - iesakām apmeklēt dīdžeju kursus. Rīgā ir pieejama Rīgas DJ Skola, kurā piedāvātas dažādas apmācību programmas, kas ir piemērotas arī iesācējiem. Turklāt tā ir iespēja satikties ar domubiedriem, apmainīties ar vērtīgiem kontaktiem, utt. Līdzīgas programmas piedāvā arī Ritma Institūts, kur papildus ir iespēja apgūt arī radio dīdžeja prasmes.

2. Ja atskaņo mūzikas ierakstus publiskajos pasākumos - kafejnīcās, ballītēs, korporatīvajos pasākumos, u.c., tev būs nepieciešama dīdžeja licence

Šobrīd tās saņemšana ir būtiski atvieglota. Ja iepriekš, lai saņemtu atļauju, bija jāvēršas abās organizācijās - Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībā (LaIPA) un Latvijas Autortiesību aģentūrā (AKKA/LA), pašlaik ir pieejama apvienotā atļauja, kuru pēc izvēles var pieteikt vienā no organizācijām. Piemēram, šeit.

Atceries! Tu vari saņemt divu veidu dīdžeja atļaujas: visam kalendārajam gadam, tātad, tā ir derīga no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tās maksa ir 142.28 eiro: ar šo atļauju vari reproducēt neierobežotu skaitu fonogrammu. Tāpat tev ir jāiesniedz atskaite par kopētajiem jeb reproducētajiem ierakstiem, un to Tu vari paveikt šeit.

Atskaites ir svarīgi iesniegt, lai tālāk jau sadalītu atlīdzību mūziķiem. Ja Tev ir nepieciešama atļauja tikai 1 pasākumam, tās maksa būs 28.46 eiro. To saņemt vari tāpat kā gada atļauju – elektroniski.

3. Konkurence starp dīdžejiem ir diezgan liela

Katram ir savas spēcīgās puses. Ja tu vēlies izcelties un būt pieprasīts, padomā par savu unikālo dīdžeja rokrakstu un mūzikas gaumi. Ja esi uzaudzis ar 60. - 70. gadu rokmūziku - lieliski! Izvēlies ierakstus no Pink Floyd vai dejas Deivida Bovija zīmē. Ja tev patīk elektroniskā mūzika, iespējas ir plašas, un ar laiku tev var veikties uzspēlēt kādā lielākā klubu mūzikas pasākumā, piemēram, uz deju mūzikas skatuves Positivus festivālā. Klausītāji ar laiku sapratīs, ko tu vari piedāvāt, un tā iegūsi savu pastāvīgo auditoriju.

4. Prakse un vēlreiz prakse

Liec mūzikas ierakstus mājās, draugu ballītēs vai kāzās. Pat ja sākumā par tavu darbu klubos nemaksās vai piedāvās vien simbolisku summu, uztver to kā iespēju mācīties nolasīt publiku un reaģēt uz negaidītām situācijām (piemēram, ko darīt, kad kāds vēlēsies pasūtīt savu dziesmu un ar dzēriena glāzi bīstami tuvu manevrēs pie tavas dārgās un nupat iegādātās aparatūras).

5. Dīdžeja sākuma komplekts ir visai dārgs prieks

Nodrošinies ar labas kvalitātes portatīvo datoru un kvalitatīvu ierakstu kolekciju - CD, vinila vai mp3 formātā, atkarībā no rocības. Ja izvēlēsies vinila plates, ņem vērā, ka vienas plates cena svārstās no 5 - 30 eiro, un šī kolekcija tev būs regulāri jāpapildina, līdzīgi kā ar CD ierakstiem. Daudzos klubos un kafejnīcās ir padomāts par dīdžeja aprīkojumu, līdz ar to nodrošinot dīdžeja pulti. Tā tev nebūs jāpērk, jo būs pieejama uz vietas. Tomēr ar laiku iesakām padomāt par pilna aprīkojuma iegādi, ja vien nevēlies paļauties uz veiksmi un pasākuma vietas rīkotāju iespējām.

6. Dīdžejošana nav biroja ikdiena ar pusdienas pārtraukumiem un mierīgām kafijas pauzēm

Ballīte var sākties plkst. 10.00 un ilgt līdz pat pēdējam apmeklētājam, pat ja tas ir nākamās dienas rīts plkst. 09.00. Dīdžeja darbā tev ir jābūt formā visu spēlēšanas laiku. Tas prasa ne vien enerģiju un koncentrētu domāšanu, bet arī fizisku izturību - spēju strādāt uz kājām 6-12 stundas ar maziem pārtraukumiem.

Kas ir fonogrammas jeb mūzikas ieraksta producents?

Antra Bērtule — Wed, 16 Dec 2015 23:34:34 +0200

Lai arī mūzikas industrija gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījusies, mūziķu un industrijas cilvēku vidē joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem rast atbildes. Šoreiz skaidrosim to, kas ir fonogrammas producents un, kāda īsti ir producenta nozīme mūzikas ieraksta (CD, vinils, mp3, u.c.) tapšanā.

Pasaules mūzikas industrijā producentam ir ļoti liela nozīme, nereti, pat būtiskāka nekā pašam izpildītājam vai mūzikas komponistam, īpaši popmūzikas jomā. Nereti tieši producents ir tas, kurš izvēlas, ar ko sadarboties ieraksta tapšanā, un nevis otrādi.

Starp populārākajiem ierakstu producentiem var minēt Timbaland, kurš ir sadarbojies ar hiphopa mūziķiem un, pēdējos gados, arī ar Džastinu Bīberu, tāpat jāpiemin mūziķu apvienība The Neptunes, kuru vidū ir arī superpopulārais Farels Viljams. Kopā ar savu pārinieku Čadu Hugo viņi kopš 1990. gadiem ir palīdzējuši vairākiem pasaulē slaveniem mūziķiem, tostarp Britnijai Spīrsai un Džastinam Timberleikam. Latvijā noteikti ir jāmin tādi producenti kā Warner, Universal un Sony, kuru producētās fonogrammas Latvijā tiek atskaņotas 30% apmērā no visa gada laikā publiski atskaņotā repertuāra.

Jēdziens “fonogrammas producents” ir iekļauts arī Romas Starptautiskajā konvencijā, kas pieņemta 1961. gadā un, kuras būtība ir aizsargāt izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesības.

Fonogramma, vienkāršiem vārdiem runājot, ir ar dzirdi uztverama skaņu fiksācija, savukārt tās producents – fiziska vai juridiska persona, kas pirmā fiksē priekšnesuma (dziesmas) skaņu ierakstā.

Turklāt Latvijā fonogrammu producents ir atbildīgs par izpildījuma skanējumu jeb to, kā albums tehniski un stilistiski izklausīsies pēc demo ierakstu apstrādes. Talantīga producenta iespējās ir padarīt ierakstu kvalitatīvu, populāru un arī unikālu, ar īpašu rokrakstu. Taču producents var būt ne tikai fiziska persona, bet arī uzņēmums, piemēram, SIA Mikrofona ieraksti. Fiziskas personas gadījumā tas būtu, piemēram, mūziķis Dons, kurš organizē dziesmas vai albuma ierakstīšanu studijā un to arī apmaksā. Pēc tam mūzikas ierakstu klausītājs var iegādāties jau kā gatavu preci CD formātā veikalos vai interneta veikalos un dziesmas klausīties neierobežotā daudzumā.

Lai konkrēto cilvēku vai uzņēmumu uzskatītu par fonogrammas producentu, ir jāveic konkrēti soļi, un tie būtu:

mūzikas un izpildītāju izvēle dziesmas ierakstam;
līgumu slēgšana, tostarp – ar albuma sponsoriem, atbalstītājiem, dizaina/noformējuma veidotājiem, u.c.;
skaņu ierakstu studijas nodrošināšana;
studijas personāla nodrošināšana, kā arī atbilstošas aparatūras un instrumentu sagādāšana;

Svarīgi ir atcerēties, ka fonogrammas producentam ir praksē jāorganizē un jāvada dziesmas ieraksts, ne tikai jāuzņemas ieraksta finansēšanas darbs.

Tajos gadījumos, kad ieraksta producēšanas (dziesmu ierakstīšanas) praktiskajā procesā ir iesaistīti vairāki cilvēki, tie tiek uzskatīti par ieraksta līdzproducentiem.

Fonogrammu producenti lielāko tiesu ir juridiskas personas ( kā SIA Mikrofona ieraksti vai SIA Prāta vētras skaņu ierakstu kompānija), un līdz ar to arī fonogrammu producentiem ir mantiskas tiesības.

Fonogrammu producentiem ir tiesības atļaut vai aizliegt viņiem piederošos mūzikas ierakstus (fonogrammas):

izplatīt;
padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Piemērs: Mūzikas ieraksts ir ievietots interneta mājas lapā un tās apmeklētājiem ir iespēja to noklausīties un/vai lejuplādēt. Jēdziens "individuāli izraudzītā laikā" nozīmē, ka konkrētajam darbam sabiedrības loceklis var piekļūt jebkurā laikā pēc savas izvēles, vai nu tas būtu pkst.6.00 no rīta vai arī 18.00 pēcpusdienā. Darbs ir pieejams pastāvīgi, pretēji, piemēram, televīzijai, kur noteiktu raidījumu vai darbus sabiedrības locekļi var noskatīties televīzijas, nevis šo sabiedrības locekļu izvēlētos laikos. Savukārt, ar jēdzienu "individuāli izraudzītā vietā" jāsaprot tas, ka šim darbam var piekļūt no dažādām vietām - vai tas būtu Rīgā, vai Ņujorkā
nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu. Piemērs: Noklausīties bibliotēkā kādu mūzikas ierakstu, agrāk populāri bija arī nomāt filmas tai skaitā koncertu ierakstus DVD nesējos);
tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt. Piemērs: Diskžokeji no vairākiem CD vai digitālajiem datu nesējiem, nokopē dziesmas un izkārto tās sev vēlamā dziesmu sarakstā, lai atskaņotu diskotēkās, pasākumos.

Neviena no iepriekš minētajām tiesībām nevar tikt izmantota bez producenta atļaujas. Šīs tiesības producents var atsavināt (atdot, pārdot, uzdāvināt un tml.) pēc saviem ieskatiem.

Producentiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti ( atskaņoti) viņu mūzikas ieraksti (fonogrammas). Izmantošanas veidi ir dažādi - pārraidīšana radio vai TV, atskaņota publiski – veikalos, bāros, restorānos, deju/mūzikas klubos, sporta klubos, frizētavās, skaistumkopšanas salonos un citās publiskas vietā vai retranslēšana pa kabeļiem vai satelītu.

Par to, kā saņemt atļauju izmantot ierakstus publiskajā vidē, vairāk uzzini arī ŠEIT!

Arī turpmāk skaidrosim ar mūzikas ierakstu veidošanu un mūzikas industriju saistītos jēdzienus, tāpēc piesekojies mums Facebook vai Twitter un uzzini jaunumus pirmais!

Kā savā starpā atšķiras LaIPA un AKKA/LAA?

Aiga Leitholde — Wed, 01 Jul 2020 14:04:04 +0300

Mūzikas radītājiem un izpildītājiem nepieciešamas būs abas organizācijas. Lai gan mērķis abām ir viens, taču biedrību darbības joma ir atšķirīga.

Divas biedrības

Biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība jeb saīsināti AKKA/LAA ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas apvieno pašmāju un ārvalstu autorus, lai nodrošinātu viņu mantisko tiesību administrēšanu .

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība jeb saīsināti LaIPA nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu.

Situācija un iesaistītās personas

Tiek sarakstīta dziesma (juridiskā terminoloģijā – darbs). Mūziku sarakstīja viens draugs, vārdus otrs draugs. Un mums jau ir divi autori. Dziesma ir pierakstīta uz nošu lapas, un šo darbu aizsargā autortiesības.

Darbi tiek radīti, lai tos izplatītu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Bet to ne vienmēr dara paši autori, tiem nepieciešami starpnieki, kuru profesionālās spējas padara autoru radīto plaši pieejamu publikai.

Lai dziesmu ierakstītu, tiek pieaicināti mūziķi. Katrs no tiem izpilda savu instrumentu, ir arī vokāliste, kas ar savu talantu un spējām rada unikālu skanējumu. Dziesmas ( juridiskā terminoloģijā – fonogrammas) ieraksta tapšanā piedalās arī studijas producents. Uz dziesmas ierakstā iesaistītajiem cilvēkiem attiecas juridiskais termins izpildītāji

Dziesmas ierakstīšanā (fonogrammas fiksācijā) bez izpildītājiem nozīmīga loma ir fonogrammas producentiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu par fonogrammu producentu ir atzīstamas fiziskas vai juridiskas personas, kuras uzņemas iniciatīvu un ir atbildīgas par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.

Lai persona būtu atzīstama par fonogrammas producentu, nepietiek tikai ar ideju, ir jābūt iniciatīvai veikt fonogrammas fiksāciju un jāīsteno reālas darbības šī mērķa sasniegšanai:

Jāizvēlas mūzika un izpildītāji, kuri piedalīsies dziesmas ierakstā;
Jāslēdz līgumi, ar izpildītājiem un arī sponsoriem un kredītiestādēm;
Jānodrošina skaņu ierakstu studija vai tās noma;
Jānolīgst skaņu ierakstu studijas personāls un jānodrošina nepieciešamā tehniskā aparatūra;

Parasti iniciatīvu uzņemas un atbildīga par fonogrammas fiksācijas pabeigšanu ir viena un tā pati persona. Gadījumos, ja iesaistītas vairākas personas un katra veic daļu no iepriekš minētajām būtiskajām darbībām, tad personas ir atzīstamas par līdzproducentiem.

Atšķirības

LaIPA ir apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, turpretim AKKA/LAA pārstāv ne vien muzikālo darbu, bet arī audiovizuālo, literāro, vizuālās mākslas darbu un citus autorus.

Kas attiecās uz muzikālajiem darbiem, tad abas biedrības kā AKKA/LAA, tā arī LaIPA administrē mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu atskaņošanu publiskās vietās, raidīšanu radio un TV, retranslāciju pa kabeļiem un citos fonogrammu izmantošanas veidos. Akka/Laa administrē dzīvā izpildījuma koncertus, LaIPA to nedara.

AKKA/LAA izmaksā atlīdzību muzikālā darba autoriem, bet LaIPA – muzikālā darba izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Muzikālā darba autors var būt arī izpildītājs vai fonogrammas producents, šādā gadījumā saņemot divkāršu atlīdzību.

Autora personīgās un mantiskās tiesības

Autortiesību likumā atsevišķi tiek izdalītas autora personīgās un mantiskās tiesības.

Personīgās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citu personu īpašumā. Tās paredz, ka autors tiek atzīts par konkrētā darba radītāju. Tikai viņam ir tiesības izziņot darba publicēšanu un darba atsaukšanu. Tiesības pastāvēt uz darba neaizskaramību – akceptēt vai noraidīt citas puses piedāvātās izmaiņas

Autora mantiskās tiesības dod autoram ekskluzīvās tiesības savu darbu publiskot, publicēt, publiski izplatīt, raidīt un citos veidos padarīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat autors var iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas.

Izpildītāja ekskluzīvās tiesības

Autortiesību likums aizsargā arī izpildītājus, dodot ekskluzīvas tiesības tikt atzītam par darba izpildītāju, kā arī iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

Attiecībā uz savu izpildīto fonogrammu, izpildītājam ir tiesības to publiskot, nomāt, īrēt un publiski patapināt, kā arī reproducēt. Izpildītājs var iznomāt savu izpildījumu, taču joprojām izpildītājam par to ir jāsaņem atlīdzība.

Ja fonogrammas radīšanā ir iesaistīti vairāki izpildītāji, tad lēmumu par fonogrammas iznomāšanu jāpieņem kopīgi. Izpildītājs drīkst nodot savas tiesības producentam fiksēt viņa izpildījumu par vienreizēju atlīdzību. Taču šādos gadījumos izpildītājam ir tiesības saņemt papildus atlīdzību 20 procentu apmērā no ienākumiem, kurus producents ir guvis fonogrammu publiskojot, reproducējot, izplatot.

Fonogrammu producenta tiesības

Fonogrammu producenta tiesības ir saistītas ar fonogrammas publiskošanu, izplatīšanu, reproducēšanu, nomāšanu un izīrēšanu. Fonogrammas producents autoratlīdzību dala vienlīdzīgās daļās ar fonogrammas izpildītāju, ja vien blakustiesību līgumā nav paredzēti citi nosacījumi. Blakustiesību atlīdzība tiek sadalīta, ņemot vērā datus par fonogrammu izmantojumu, un iesaistīto izpildītāju un fonogrammu producentu darba apjomu.

Noderīgi!

ISRC kods (Internacionālais Standarts Ierakstu kods) paredzēts katras fonogrammas identifikācijai. Tas satur informāciju par skaņu nesēja formātu un fonogrammas tiesību turētājiem, šādi ļaujot precīzi veikt fonogrammu izmantojuma uzskaitījumu.

Skaidrotāja, starpnieka un izglītotāja uzdevumus Latvijā veic Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. Biedrības mērķi ir veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā un Latvijā producētās mūzikas eksportu, veicināt un atbalstīt konkurētspējīgu mūzikas ierakstu radīšanu un palielināt Latvijas mūzikas izmantošanas apjomu. Latvijas Mūzikas eksports pārstāv Latvijas mūzikas industriju mūzikas industrijas konferencēs un izstādēs, kā arī organizē izglītojošus seminārus un sniedz konsultācijas, tostarp arī tiesību jautājumos.

3 svarīgas lietas, kas izpildītājiem jāzina par blakustiesībām

Antra Bērtule — Tue, 28 Jun 2016 11:48:48 +0300

Lai mūzikas ieraksts nonāktu līdz sabiedrībai, tā tapšanā ir iesaistīti izpildītāji un producenti, sniedzot gan radošu, gan materiālu ieguldījumu. Viņu tiesības aizsargā likums.

Personiskās un mantiskās tiesības

Runājot par izpildītāju blakustiesībām, cilvēciskajam aspektam ir būtiska nozīme, jo izpildītājs mūzikas ieraksta tapšanā iegulda savu talantu un pauž savu personību, tāpēc mūziķiem pieder personiskās tiesības tikt identificētam kā izpildītājam un iebilst pret sava izpildījuma pārveidošanu.

Blakustiesības arī aizsargā un nosaka, ka izpildītājiem ir tiesības saņemt sev pienākošos atlīdzību par viņu mūzikas ierakstu izmantošanu, kas likumdošanā tiek dēvētas par izpildītāju mantiskajām tiesībām. Vairāk par izpildītāju mantiskajām tiesībām lasi šeit.

Mantiskās tiesības mūziķiem ir būtisks ienākumu avots. Sabiedrības mūzikas klausīšanās paradumi ir dažādi, bet nenoliedzami - ikdiena nav iedomājama bez mūzikas. Turklāt, saņemot pienākošos atlīdzību, tiek radīti jauni mūzikas ieraksti, kas priecē klausītājus, pilnveido ikdienu un sniedz pievienoto vērtību uzņēmējdarbībai.

Kolektīvais pārvaldījums

Lai mūziķi saņemtu sev pienākošos atlīdzību, viņu interešu pārstāvniecība un vienošanās ar mūzikas ierakstu izmantotājiem tiek administrēta kolektīvi. Paši tiesību īpašnieki ir dibinājuši blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, biedrību “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA), lai kopīgi iestātos par savām tiesībām, noteiktu taisnīgu atlīdzību un atvieglotu mūzikas ierakstu izmantotājiem atļaujas saņemšanu.

Atlīdzība pienākas visiem mūzikas ieraksta tapšanā iesaistītajiem izpildītājiem – grupas dalībniekiem, solistiem un diriģentiem, kā arī pieaicinātajiem studiju, koru, orķestru izpildītājiem. Visi, tajā skaitā ģitāristi, bundzinieki u.c., kuri piedalās ierakstā, izpildot un ieskaņojot savas lomas, saņem atlīdzību.

Kā tiek sadalīta atlīdzība?

Izmaksājamās atlīdzības apmēru izpildītājiem nosaka saskaņā ar punktu sistēmu, kas balstīta uz izpildītāja lomu fonogrammā, šie dati tiek norādīti brīdī, kad fonogrammas ir iesniegtas un reģistrētas biedrībā LaIPA. Sarunvalodā ar terminu fonogramma saprot mūzikas ierakstu jeb skaņdarbu, kas sabiedrībai ir pieejams fiziskā formātā - CD, DVD, skaņu plates u.c. datu nesējos, kā arī digitālā formātā - lejupielādes internetā un straumēšanas servisi.

Piemēram, vienā fonogrammā var būt viena pamatloma ar 6 punktiem, kā arī divas papildlomas, katra 1 punkta vērtībā – ģitāra un papildvokāls. Ja ieraksta izpildītājs ir solists, diriģents (dažādos akadēmiskās mūzikas žanros) vai grupas dalībnieks, tiek piešķirti 6 punkti. Ja mūziķis ir pieaicināts izpildītājs, tiek piešķirts 1 punkts.

Kā norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna: “Praksē var gadīties arī dažādas konfliktsituācijas jeb tā sauktais mandāta konflikts, kur nav iespējams vienoties par to, cik liela vai maza loma ierakstā ir katram izpildītājam. Tāpēc ir būtiski par šīm lomām vienoties jau iepriekš, pirms fonogramma ir pieteikta un reģistrēta biedrībā LaIPA.” Lai uzzinātu vairāk par atlīdzību sadales principiem, lasi šeit.

Atlīdzības sadales procesā izmaksājamās atlīdzības apmēru ietekmē vairāki kritēriji, tajā skaitā fonogrammu izmantotāju, t.i., radio, televīziju iesniegtās atskaites par izmantotajām fonogrammām, kā arī pasākumu rīkotāju, publiskā izpildījuma vietu un citu fonogrammu izmantotāju mūzikas klausīšanās paradumi. Atlīdzības apmēru tieši ietekmē arī fonogrammu lietotāju maksājamās atlīdzības apmērs.

Izpildītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantota komerciālos nolūkos publicēta fonogramma gan publiskajā izpildījumā, gan raidīšanā un retranslēšanā pa kabeļiem u.c. izmantojuma veidos.

Lai uzzinātu vairāk par blakustiesībām un saistošajiem jautājumiem izpildītājiem, iesakām pieteikties uz konsultāciju ar biedrības LaIPA datu reģistrācijas un atlīdzība sadales nodaļas vadītāju Ingu Ozolu, zvanot pa tālruni 67605022 vai rakstot uz e-pastu .

Kā izvēlēties sev atbilstošāko digitālo mūzikas izplatītāju?

Aiga Leitholde — Wed, 03 Nov 2021 13:07:07 +0200

Lai ar jauno dziesmu vai albumu iepazīstinātu pēc iespējas plašāku klausītāju auditoriju, mūziķi un izdevēji sadarbojas gan ar izplatītājiem, kas nogādā CD vai vinilu tirdzniecības vietās konkrētas valsts vai reģiona ietvaros, gan ar digitālo mūzikas izplatītāju jeb agregatoru/distributoru starpniecību, kas nodrošina to, ka dziesma skan maksimāli daudzās interneta mūzikas platformās un kanālos.

Interneta meklētāji piedāvās daudz dažādu mūzikas izplatītāju un nebūs viena labākā kompānija - katrai ir savs unikālais piedāvājums, kas kādam konkrētam māksliniekam būs vislabākais. Piemēram, The Orchard vai Believe galvenokārt sadarbojas ar ierakstu kompānijām, administrējot liela apjoma ierakstu katalogu ar vairākiem tūkstošiem dziesmu. Viena no pieredzes bagātākajām neatkarīgās mūzikas digitālās izplatīšanas kompānijām ir CdBaby. Neatkarīgiem māksliniekiem mūzikas izplatītāji pakalpojumus piedāvā par gada maksu – pamata paku, ko var papildināt ar dažādām ekstrām (piemēram, piemaksājot par to, lai dziesmu atpazīst Shazam).

Izvēlēties digitālo mūzikas izplatītāju palīdzēs kritēriji:

Cik maksā reģistrēšanās?

Pakalpojuma maksa katram izplatītājam ir atšķirīga. Tā var būt gan fiksēta samaksa par 12 mēnešiem, gan komisijas maksu par katru izplatīšanai paredzēto dziesmu.

Cik plašu diskogrāfiju vari augšupielādēt par konkrētu, fiksētu samaksu?

Piemēram, Distrokid pamata piedāvājums ir par 19,99 dolāriem gadā ar iespēju augšupielādēt neierobežotu skaitu dziesmu. Savukārt Cdbaby, Reverbnation, Symphonic atsevišķi izdala maksu par singla, EP un par albuma augšupielādēšanu.

Cik maksā papildu bonusi?

Kā papildu bonusi tiek izdalīti: dziesmas izdošanas konkrēta datuma noteikšana, iespēja pievienot dziesmas aprakstā citus izpildītājus, savas izdevniecības vārda pievienošanas utml.

Cik ātri fonogrammas tiek nogādātas mūzikas platformām? Cik plašs ir mūzikas platformu klāsts ir izplatītāju piedāvājumā?

Parasti fonogramma lielākajām platfomām kā Google Music tiek nodota dažu stundu laikā, lai mūzika tiktu pievienota straumēšanas vietnēs kā Spotify, iTunes u.c., maksimums vajadzēs nedēļu, bet visbiežāk tas prasīs augstākais 2 dienas.

Cik atsaucīgs ir klientu apkalpošanas serviss?

Digitālie mūzikas izplatītāji piedāvā dažādu klientu apkapošanas servisu – piemēram, čatu tiešsaistē vai iespēju sazvanīties. Šī personiskā pieeja būs noderīga, gan tehnisku jautājumu risināšanā, gan mārketinga plāna gaitas kontrolēšanai. Arī mājaslapas pārskatāmība var kalpot kā izšķirošs faktors, kas palīdz izvēlēties sev atbilstošo digitālo mūzikas izplatītāju.

Cik biežas un detalizētas ir atskaites par dziesmu spēlēšanas reizēm un lejupielādēm?

Piemēram, DistroKid, Tunecore, ReverbNation un CD Baby sniedz visizmeļošākās atskaites par dziesmas veikumu ITunes dienu vai nedēļu ietvaros. Citi digitālie mūzikas izplatītāji atskaites par dziesmas/albuma lejupielādēm sūtīs tad, kad saņems par lejupielādēm samaksu.

Cik pārskatāmas ir atskaites par ieņemto samaksu un atlīdzību sadalīšanu?

Piemēram, CdBaby atlīdzības iekasēšanā sadarbojas ar SoundExchange, organizāciju, kas administrē izpildītājiem un producentiem pienākošos atlīdzību, ja konkrētētā fonogramma tiek spēlēta interneta radio.

Vai tiek piedāvāta arī mūzikas analogo skaņu nesēju (CD, vinila u.c.) izplatīšana?

Mūzikas fizisko nesēju izplatīšanu piedāvā CdBaby un arī Symphonic, sadarbojoties ar Alliance Entertainment (mūzikas, videospēļu un filmu izplatītāju) piedāvā arī CD un vinila izplatīšanu veikalos dažādos pasaules reģionos.

Pieredze un ieteikumi sadarbības veidošanai ar digitālajiem mūzikas izplatītājiem:

Bruno Roze, mūzikas apgāds "I Love You"

Mēs izmantojam Believe Digital. Viens ir izvēlēties un strādāt ar kādu no digitālajiem mūzikas izplatītājiem, bet ar to vien nepietiek. Arī pašam jāzina, kur, kā un kam labāk izdodamo materiālu promotēt. Iepriekš mēs izmantojām tādu Zimbalam, kas faktiski bija "robots" - tu iesniedz failus, aizpildi visas formalitātes un viss notiek pilnībā automatizēti. Tev nav iespēja nevienam paprasīt, kā vajadzētu veidot kampaņu iTunes, Deezerī. Tagad ar Believe ir savādāk - tev pretī ir menedžeris, kurš tad komunicē ar konkrētajām mūzikas straumēšanas vietnēm par to, kādas ir iespējas šo vai to albumu atrādīt plašākai publikai. Bet mājas darbs jāveic jebkurā gadījumā, lai būtu skaidrība, kuros kanālos gribētu šo konkrēto albumu promotēt. Tad izplatītāju menedžeis to visu mēģina sarunāt.

Guntars Račs, mūzikas izdevniecība "MicRec"

Mēs strādājam ar The Orchard. Viņi ir vieni no lielākajiem pasaulē, kā arī bija pirmie nopietnie, kas paši mūs sameklēja. Viņu pārstāvji ar mums uztur regulāru kontaktu. The Orchard ir pārskatāma atskaišu sistēma, uzticamība maksājumos. Viņi palīdz veidot kampaņas iTunes un citur. Kā vienīgo The Orchard trūkumu varētu minēt kompānijas lielumu. Mūsdienās mazākas un fleksiblākas kompānijas bieži vien var vairāk palīdzēt ar mūzikas promotēšanu, jo viņām nav jāsadala prioritātes. Taču mazās kompānijas var arī negaidīti beigt darbību, "pazūdot bez vēsts". Tāpēc mēs esam izvēlējušies uzticamu, pieredzējušu un tādu, kurš tirgū ir uz palikšanu, tāpat kā mēs paši.

Lena Sme, "MOO" (Music Observation organization)

Mums ir neliela pieredze, tāpēc atļaujamies ar to eksperimentēt: Grupas "northern c" mūzikas promotēšanai izmantojam AWAL, bet "ezeri" - Recordunion. Šobrīd visiem mūzikas digitāliem izplatītājiem vairāk vai mazāk ir līdzīgi nosacījumi. Grupas "northern c" albums izdots un promotēts sadarbībā ar izdevniecību “Dirty Deal Audio”, kuriem jau ir iepriekšēja pieredze un sadarbības līgums ar AWAL. Recordunion ir līdzīgs,bet ir diezgan patīkami mūzikas ievietošanas termiņi, ļoti draudzīgs klientu atbalsta serviss ar čata iespējām, simpātisks interfeiss. Tas viss pieejams par nelielu samaksu, taču sadales procentu var kāpināt līdz pat 92,5% mūziķim. Neatkarīgajie mūzikas izdevēji no sadarbības ar mūzikas izplatītājiem iegūst arī atbalstu PR kampaņas veidošanā, kas ir noderīgs bonuss, ja plānos ir virzīšanās uz ārzemju tirgu. Tāpat ne visi tiek galā ar youtube.com, kam, manuprāt, ir diezgan sarežģīta licenzēšanas sistēma, te arī digitālais mūzikas izplatītājs var palīdzēt.

Raksta tapšanā izmantota portāla digitalmusicnews.com sagatavotā informācija, plašāks izklāsts angļu valodā par digitālo mūzikas izplatītāju specifiku atrodams šeit.

Kas ir mūzikas ieraksta producents un kādas ir viņa tiesības?

Parmuziku.lv — Wed, 17 Feb 2021 15:09:09 +0200

Arī mūzikas ieraksta producentam likums ir devis tiesības saņemt atlīdzību par viņam piederošiem mūzikas ierakstiem, kā arī atļaut vai aizliegt konkrētus to izmantošanas veidus.

Kas ir mūzikas ieraksta producents?

Juridiskā izpratnē mūzikas ieraksta vai fonogrammas producents var būt gan fiziska, gan juridiska persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas (ieraksta) veikšanu skaņu nesējā (CD, digitālā formātā utt.).

Fonogrammas producentu var saukt arī par projekta vadītāju, kurš vada mūzikas ieraksta procesu, atbild par finansiālo un juridisko pusi. Fonogrammas producents var iesaistīties radošajā procesā, piemēram, kā ieraksta skaņu inženieris vai viens no mūziķiem. Fonogrammas producents var arī tieši neiesaistīties radošajā procesā, algojot izpildītājus un inženieri, kas realizēs fonogrammas māksliniecisko ieceri.

Kādas ir mūzikas ieraksta producenta tiesības?

Līdzīgi kā izpildītājiem, arī mūzikas ierakstu producentiem ir likumīgas tiesības saņemt atlīdzību ik reizi, kad tiek atskaņoti viņam piederoši mūzikas ieraksti. Izmantošanas veidi ir dažādi - pārraidīšana radio vai TV, atskaņošana publiski – veikalos, bāros, restorānos, deju/mūzikas klubos, sporta klubos, frizētavās, skaistumkopšanas salonos un citās publiskās vietās, kā arī retranslēšana kabeļtelevīzijā vai satelītu TV. Vairāk lasi šeit.

Mūzikas producentam ir tiesības savus ierakstus atļaut vai aizliegt:

izplatīt;

padarīt pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādejādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Piemērs: Interneta straumēšanas platformās mūzikas ierakstus iespējams noklausīties jebkurā laikā un gandrīz jebkurā vietā, ja vien tiesību turētāji šādu iespēju attiecīgam reģionam nav lieguši.

nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammas producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu. Piemērs: bibliotēkas fonotēkas krājumos cilvēkiem ir iespēja noklausīties dažādos gados izdotus mūzikas ierakstus.

tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt. Piemērs: Šo iespēju visbiežāk izmanto diskžokeji, kas veido savas mūzikas ierakstu izlases konkrēta pasākuma vajadzībām.

STOP mītiem! Vai LaIPA administrē tikai mūziku, ko atskaņo Latvijā?

Parmuziku.lv — Tue, 13 Jun 2017 10:24:24 +0300

Viens no populārākajiem jautājumiem, ko saņem Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) darbinieki ir “Ja mana mūzika skan ārvalstīs, vai es par to saņemšu atlīdzību?”. Šajā rakstā skaidrosim, kā notiek mūzikas ierakstu monitorēšana un atlīdzību sadale.

Vispirms - LaIPA ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta bezpeļņas organizācija.

LaIPA = mūziķi

Latvijā LaIPA veic gan pašmāju, gan ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu. Biedrība pārstāv vairāk nekā 2 tūkstošus Latvijas un 2 miljonus ārvalstu izpildītājus un fonogrammu producentus, pamatojoties uz savstarpējiem pārstāvniecības līgumiem, kas noslēgti ar tiesību īpašniekiem un ārvalstu tiesību organizācijām. LaIPA pārstāv arī neatkarīgo fonogrammu producentu un ierakstu kompāniju mantiskās tiesības kā Sony, Warner, Universal un citas.

LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija un darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt atlīdzību par izmantoto mūziku.

Tas nozīmē, ka LaIPA apkopo mūzikas ierakstu izmantojuma datus par Latvijas teritorijā atskaņotajiem mūzikas ierakstiem, savukārt, starptautiskie partneri, pamatojoties uz sadarbības līgumu nosacījumiem, sniedz atskaites par mūzikas izmantojumu savu valstu teritorijās. Ja Latvijas izpildītāju un producentu mūzikas ieraksti tiek atskaņoti ārvalstīs, noteiktās valsts organizācija pārskaita atlīdzību LaIPA un LaIPA to izmaksā pārstāvētajiem tiesību īpašniekiem.

Tāpēc LaIPA pārstāvētajiem tiesību īpašniekiem nav jāuztraucas – ja to radītā mūzika tiek atskaņota ārvalstu radio, televīzijā vai kur citur, tā parādīsies starptautisko partneru iesniegtajās atskaitēs un tiks saņemta pienākošās atlīdzība caur LaIPA par darbu izmantošanu.

2016.gadā 42% no LaIPA atlīdzību sadalei novirzītās summas par Latvijā izmantotajiem mūzikas ierakstiem tika izmaksāti Latvijas tiesību īpašniekiem, savukārt, no ārvalstīm iekasētā atlīdzību summa 15 015 EUR tika izmaksāta 2016. gada decembrī.

!!! Konsultācijas par LaIPA pakalpojumiem un vairāk informācijas par atlīdzību sadali pieejamas, zvanot LaIPA darbiniekiem pa tālruņiem 67605023 vai 20398873, kā arī rakstot e-pastu

STOP mītiem! Atšķirības LaIPA un AKKA/LAA darbībā

Parmuziku.lv — Thu, 16 Apr 2020 15:29:29 +0300

Kas ir LaIPA? Un kas ir AKKA/LAA? Lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā ne tikai fonogrammu izmantotājiem, bet arī pašiem tiesību īpašniekiem, LaIPA iezīmē būtiskākās atšķirības abu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā.

LaIPA apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, lai kolektīvi administrētu savas tiesības.

Biedrība ”Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” jeb saīsināti LaIPA nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu. LaIPA ir apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu LaIPA veic atlīdzības iekasēšanu par muzikālo darbu ierakstu jeb fonogrammu izmantošanu un nodrošina iekasētās atlīdzības sadali un izmaksas tiesību īpašniekiem.

LaIPA:

Ir starptautiski atzīta organizācija un darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt atlīdzību par izmantoto mūziku;
Iekasē atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem (veikaliem, kafejnīcām, deju klubiem, viesnīcām, raidorganizācijām, kabeļoperatoriem, diskžokejiem, pasākumu rīkotājiem u.c.);
Sadala iekasēto atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem;
Neadministrē dzīvā izpildījuma koncertus.

AKKA/LAA administrē autoru mantiskās tiesības.

Latvijas autoru biedrība „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība“ jeb saīsināti AKKA/LAA kā kolektīvā pārvaldījuma organizācija apvieno pašmāju un ārvalstu autorus, lai nodrošinātu viņu tiesību administrēšanu Latvijā. AKKA/LAA pārstāv muzikālo darbu, audiovizuālo, literāro, vizuālās mākslas darbu un citus autorus. Kas attiecās uz muzikālajiem darbiem, tad AKKA/LAA administrē autoru mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu atskaņošanu publiskās vietās, raidīšanu radio un TV, retranslāciju pa kabeļiem u.c. fonogrammu izmantošanas veidos līdzīgi kā LaIPA.

AKKA/LAA:

Ir multirepertuāra autortiesību organizācija – tā pārstāv muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu repertuārus;
Iekasē atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem (veikaliem, kafejnīcām, deju klubiem, viesnīcām, raidorganizācijām, kabeļoperatoriem, diskžokejiem, pasākumu rīkotājiem u.c.);
Administrē dzīvā izpildījuma koncertus;
Sadala iekasēto atlīdzību autoriem.

Organizējot publisku pasākumu, piemēram, pilsētas svētkus, korporatīvu pasākumu vai koncertu, rīkotājiem jāsaņem atļauja gan no LaIPA, gan AKKA/LAA, jo pasākumā piedalās mūzikas izpildītāji, bet jānorēķinās arī ar dziesmu autoriem par viņu darbu izmantojumu.

Pieteikuma formas pasākumu organizatoriem pieejamas www.laipa.org un www.akka-laa.lv .

Savukārt mūziķiem, ja dziesmas ne tikai producē un izpilda, bet arī raksta, jāreģistrējas gan autortiesību, gan blakustiesību organizācijās. Pirmkārt, abas organizācijas palīdz mūziķiem administrēt atlīdzības, piemēram, no radio, ja dziesma iekļuvusi apritē vai izpildīta publiskā pasākumā. Otrkārt, šīs organizācijas māksliniekiem var sniegt informāciju un palīdzību, kas citkārt tiktu palaistu garām, tai skaitā informēt mūziķus par viņu tiesībām un citiem juridiskiem jautājumiem, kā arī par iniciatīvām industrijas attīstībai.

!!! Konsultācijas par LaIPA pakalpojumiem, atļaujām pasākumos atskaņot mūziku un konsultācijas izpildītājiem un producentiem pieejamas, zvanot LaIPA darbiniekiem pa tālruņiem 67605023 vai 20398873, kā arī rakstot e-pastu

STOP mītiem! Vai LaIPA administrē mūzikas straumēšanas servisus?

Parmuziku.lv — Wed, 02 Jun 2021 11:27:48 +0300

Kas aprēķina un izmaksā atlīdzību par straumēšanas servisos atskaņotajām dziesmām? Vai šīs atlīdzības Latvijā administrē LaIPA? Šie ir praktiski jautājumi, par kuriem aizdomājas mūziķi un producenti.

Blakustiesības ir noteiktas likumdošanā, Latvijā blakustiesības regulē Autortiesību likums un Autortiesību Kolektīvā pārvaldījuma likums, starptautiski tā ir 1961. gada Romas konvencija “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada līgums par izpildījumu un fonogrammām u.c. normatīvie akti. Likumdošana paredz, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti. Tāpat Latvijas Autortiesību likums nosaka mūzikas ierakstu izmantošanas veidus, kas ar likumu tiek administrēti tikai un vienīgi ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību, un tādus izmantošanas veidus, ko tiesību īpašnieki var administrēt paši.

Mūzikas ierakstu izmantošana straumēšanas servisos vai darbu padarīšana pieejamu internetā ir tiesību veids, ko mūzikas ierakstu producenti un izpildītāji ir izvelējušies pārvaldīt vai administrēt paši.

Tas nozīmē, ka paši tiesību īpašnieki slēdz līgumus ar straumēšanas servisu kompānijām un saņem atlīdzību tiešā veidā no pakalpojumu sniedzējiem.

Straumēšanas servisos izmaksājamā atlīdzība tiek aprēķināta pēc mūzikas ierakstu atskaņoto reižu skaita – jo vairāk atskaņo, jo lielāka atlīdzība. Mazāk zināmiem mūziķiem ievērojamu atskaņojumu reižu skaitu iespējams sasniegt, iekļūstot kādā no Spotify vai citu straumēšanas servisu veidotajiem mūzikas sarakstiem, piemēram, noskaņojumu mūzika vai pleiliste kafejnīcām. Protams, jāņem vērā arī dažādu servisu godīgums. Pēc IFPI datiem, 2013.gadā YouTube mēnesī apmeklēja miljards unikālo apmeklētāju, bet tiesību īpašnieki saņēma vien 450 miljonus ASV dolāru par darbu izmantošanu. 2014.gadā Spotify bija 60 miljoni abonementu un atlīdzībās mūziķiem izmaksāts miljards dolāru. Var diskutēt par atlīdzības apjomu vienas dziesmas atskaņošanas reizei, bet, ņemot vērā, ka katrs šāds serviss piedāvā savus noteikumus, tikai paši tiesību īpašnieki, slēdzot līgumus ar straumēšanas servisu pakalpojumu sniedzējiem, izvērtē savus ieguvumus.

Svarīgi saprast, ka Latvijā straumēšanas servisi vēl joprojām ir sava veida mūzikas popularizēšanas kanāli, kas pilda reklāmas funkciju, ērti un vienkārši piedāvājot mūziku sabiedrībai.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

Avoti: wipo.int, laipa.org

STOP mītiem! Pienākošās atlīdzības summa par vienas dziesmas atskaņošanu radio

Parmuziku.lv — Tue, 11 Jan 2022 10:57:57 +0200

Lielākā daļa no blakustiesību atlīdzības izpildītājiem un fonogrammu producentiem veidojas no dziesmu atskaņošanas reižu biežuma radiostacijās. Taču jāņem vērā, ka atlīdzības lielums par vienu dziesmas atskaņošanas reizi ir mainīgs.

Radiostaciju maksājamās atlīdzības lielums tiek noteikts 2,67% apmērā no radiostacijas ieņēmumiem par 100% mūzikas izmantojumu radiostacijas programmā. Ja radiostacijai nav ieņēmumu, tad tiek pielāgoti minimālie maksājamās atlīdzības lielumi, kas noteikti atkarībā no raidorganizācijas apraides un aptveramības zonas. Formula vienkārša - ja dziesma tiek atskaņota TOP 5 Latvijā raidošajās radiostacijās, atlīdzības summa par dziesmas atskaņošanas reizi būs lielākā, salīdzinot ar reģionālajām vai mazāka mēroga radiostacijām.

Tāpat svarīgs ir izmantotās mūzikas apjoms radiostacijas programmā, ja izmantotais mūzikas apjoms ir 80%, radio maksā augstāku atlīdzības apmēru kā tie radio, kam ir tikai 30% muzikālā satura.

Pēc Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2017.gada pavasara Mūzikas patēriņa indeksa datiem, 75% Latvijas iedzīvotāju ikdienā patērē dažādu radiostaciju piedāvāto saturu. Kopumā Latvijā ir 48 radio programmas, kurām reizi pusgadā jāiesniedz atskaites par atskaņotajām dziesmām, norādot cik reizes un kādas dziesmas ir atskaņotas. Interesanti, ka radio vidēji gada laikā savās programmās atskaņo 69,6% no muzikālā satura vai 70 tūkstošus dziesmu, savukārt, pamatojoties uz radio iesniegtajām atskaitēm, LaIPA Mūzikas gada balvas “Zelta Mikrofons” ceremonijā pasniedz balvu kategorijā “Radiohits”.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

MŪZIKAS PATĒRIŅA PĒTĪJUMS: Latvijā vēl aizvien ir populāra popmūzika!

Tue, 11 Jan 2022 11:03:03 +0200

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” 2021. gada vasaras izskaņā veikusi socioloģisko aptauju par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem, apkopojot iedzīvotāju viedokli, ieradumus un populārākos mūzikas žanrus, klausīšanās un mūzikas “iegūšanas” veidus. Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

“Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā,” skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

“Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību,” uzsver Liena Grīna. “Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku,” uzskata LaIPA izpilddirektore.

Vienlaikus pētījums parāda arī Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumus. Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38% aptaujāto. Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa pirmajā pieciniekā ir arī šlāgermūzika 8%, elektroniskā mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.

Interesanti ir salīdzinošie rezultāti par mūzikas klausīšanos un mūzikas iegūšanas veidiem. Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto – 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei. Šādu situāciju izskaidro arī atbildes uz jautājumu, kur Latvijas iedzīvotāji klausās mūziku. 44% to dara, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32% – mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iemīļotās mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi. No tiem, kuri tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši līdz 10 eiro gada laikā.

“Svarīgi, ka 46% iedzīvotāju piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem taisnīga atlīdzība, bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu vispārējās izglītības programmā,” aptaujas rezultātus komentē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna. “Tas norāda, ka sabiedrība vēlas zināt un izprast šīs ierasti sensitīvās tēmas būtību.” Viņa akcentē vēl kādu aptaujā noskaidrotu niansi: 43% no aptaujātajiem piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai. “Tas ir ļoti nozīmīgs secinājums, un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos,” saka Liena Grīna.

Protams, šī gada aptaujā nevarēja iztikt arī bez jautājuma par Covid-19 pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu ietekmi uz mūzikas klausīšanās paradumiem. Kā liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju (82%) pandēmija attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi. 11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% - mazāk. Lielākoties vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies jaunieši no 19 līdz 24 gadiem (īpaši šis rādītājs audzis skolēnu un studentu vidū).

13. aprīlī atklās “Autorskolu” – izglītojošu autortiesību izpratnes un apguves projektu skolu jauniešiem un pedagogiem

Fri, 08 Apr 2022 12:44:44 +0300

13. aprīlī plkst. 11:00 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), klātesot kultūras ministram Naurim Puntulim un projekta partneru – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) – pārstāvjiem, svinīgi tiks atklāts autortiesību un blakustiesību apguves veicināšanas projekts skolu jauniešiem un pedagogiem “Autorskola”. Pasākumā tiks apbalvoti arī “Autorskolai” veltītā RDMV audzēkņu mākslas un dizaina darbu konkursa uzvarētāji.

“Lai arī likuma izpratnē Latvijā autortiesības tiek aizsargātas, normatīvu pielietojums praksē mēdz kavēties nezināšanas un neizpratnes dēļ,” uz tēmas aktualitāti vērš uzmanību kultūras ministrs Nauris Puntulis. “Tāpēc Kultūras ministrija, būdama tieši atbildīga par autortiesību un blakustiesību jautājumiem, ir iesaistījusies “Autorskolas” izveidē. Šī mācību platforma atraktīvā, viegli izprotamā un uztveramā formātā sniegs būtisku ieguldījumu autortiesību jautājumu skaidrošanā gan pedagogiem, gan pašiem jauniešiem,” akcentē kultūras ministrs.

Sagaidot projekta atklāšanu, RDMV notika mākslas un dizainu darbu konkurss – audzēkņi veidoja radošus darbus dažādās tehnikās par “Autorskolas” un autortiesību aizsardzības tēmu. Kopumā tapuši 23 darbi, ko veidojuši 43 skolas audzēkņi.

“Atklāšanas pasākums tiks translēts tiešraidē, tādējādi mediju pārstāvji, jaunieši, pedagogi un ikviens interesents varēs sekot līdzi tā norisei un iegūt informāciju par projektu “Autorskola,”” norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, piebilstot, ka pasākuma laikā tiks prezentēta projekta ietvaros izveidotā interneta vietne www.autorskola.lv, kurā apkopota plaša informācija par autortiesību un blakustiesību tēmām, tostarp arī mācību metodiskais materiāls pedagogiem, kas veidots atbilstoši pamatizglītības un valsts vispārējās izglītības programmas standartiem. Tajā iekļautas darba lapas katrai klašu grupai, kā arī desmit izglītojošu video, divas animācijas filmas, spēles un citi mācību materiāli, kas interaktīvā veidā palīdzēs pedagogiem, izglītojamajiem, vecākiem un arī citiem interesentiem veidot izpratni par autortiesību būtību.

“Autortiesību jautājumi ir gana svarīgi, lai tos mācītu jau skolā, jo tieši bērni un jaunieši ir tie, kas veidos mūsu inteliģenci, radošo vidi un jaunradi jau tuvākajā nākotnē,” saka Liena Grīna.

Savukārt AKKA/LAA padomes prezidents mūziķis Kārlis Kazāks uzsver, ka "Autorskolas" sekmīga darbība un projekta realizācija ir iespējama, pateicoties Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) finansiālam atbalstam un projekta partneru sadarbībai ar EUIPO: "Mēs esam vienotajā Eiropas telpā visdažādākajās jomās, tostarp arī intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumu risināšanā. Tāpēc esam gandarīti, ka, veidojot šo visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgo projektu, varējām ne tikai piesaistīt EUIPO finansējumu, bet arī izmantot Eiropas kolēģu pieredzi un zināšanas," norāda Kārlis Kazāks, uzsverot, ka autortiesību izglītojošās programmas darbojas arī citviet Eiropas Savienībā.

““Autorskolas” ietvaros notiks lekcijas pedagogiem visos Latvijas novados,” – par tuvākajā laikā paredzētajiem pasākumiem stāsta Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere. “Tāpat mēs esam sagatavojuši plašu metodisko materiālu vizuāli viegli uztveramā formā, kas palīdzēs pedagogiem skaidrot autortiesību jautājumus. Savukārt jauniešiem būs paredzēts gan radošais konkurss, gan spēles, video un informatīvie materiāli vietnē autorskola.lv, lai pievērstu viņu uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai un veicinātu izpratni par to,” skaidro Linda Zommere.

Atklāšanas pasākuma tiešraidi 13. aprīlī no plkst. 11:00 līdz 13:00 varēs skatīties Kultūras ministrijas profilā vietnē Youtube.com un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Savukārt “Autorskolas” darbam interesenti aicināti sekot līdzi interneta vietnē www.autorskola.lv un sociālajos tīklos Facebook, Instagram un TikTok.

Globālās ierakstītās mūzikas tirgus ienākumi pērn pieauguši par 18.5%

Fri, 08 Apr 2022 18:18:18 +0300

Globālās ierakstītās mūzikas tirgus ienākumi pērn pieauguši par 18.5%, vēsta Starptautiskās Fonogrāfijas industrijas federācijas (IFPI) publicētā atskaite par 2021. gadu.

Tirgus vērtības kāpumam līdzējusi joprojām augošā cilvēku interese par straumēšanas servisu abonēšanu. Kopējie ieņēmumi 2021. gadā sasnieguši teju 26 miljardus ASV dolāru. No straumēšanas servisiem gūtie ieņēmumi palielinājušies par 21,9% (12,3 miljardiem dolāru), salīdzinot ar 2020. gadu. Atskaitē minēts, ka pērnā gada beigās straumēšanas servisus bija abonējuši 523 miljoni lietotāju.

Kopējie ienākumi (ieskaitot lietotājus, kuri servisus izmanto bez abonēšanas) auguši par 24,3%, sasniedzot gandrīz 17 miljardus dolāru jeb 65% no kopējā globālā mūzikas tirgus. Papildus straumēšanai, palielinājušies ienākumi arī no fiziskās mūzikas formātiem (+16,1%) un izpildītāju tiesībām (+4%).

10 populārākie un visvairāk ienākumus guvušie mūziķi 2021. gadā bijuši (dilstošā secībā): ‘‘BTS’’, Teilore Svifta, Adele, Drake, Eds Šīrans, The Weeknd, Billija Ailiša, Džastins Bībers, Seventeen un Olīvija Rodrigo. Britu dziedātājās Adeles jaunākais albums ‘‘30’’ ieņēma pirmo vietu kā pārdotākais albums visos formātos, turpretim kanādiešu dziedātājs The Weeknd ar ‘‘Save Your Tears’’ bija populārākais digitālais singls.

Straujāko reģionālo izaugsmi piedzīvojuši Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika, kur 95% no visiem ienākumiem sekmē tieši straumēšana.

Amerikas Savienotajās Valstīs mūzikas tirgus ieņēmumi palielinājās par 22,6%, turpretim Kanādas par 12,6%.

Toties pasaules otrajā lielākajā mūzikas tirgū – Eiropā, ienākumi pieauguši par 15,4%. Apvienotajā Karalistē (+13,2%), Vācijā (+13,2) un Francijā (+11,8).

Festivālā Summer Sound būs klubs ar dejām līdz rīta gaismai

Fri, 20 May 2022 12:55:55 +0300

Šogad festivāls Summer Sound saviem apmeklētājiem sagādājis īpašu pārsteigumu - klubu festivāla teritorijā, kas darbosies 29. jūlijā no plkst. 22.00 līdz 06.00 un 30. jūlijā no plkst. 20.00 līdz 06.00. Kluba programma tapusi sadarbībā ar DJ un Radio 5 ētera personību Magnusu Eriņu.

“Festivāla Summer Sound apmeklētāji jau sen bija pelnījuši vietu, kur visu nakti reivot. Bedzot tas būs iespējams festivāla Klubā ++!”, komentē Eriņš. Pie pults būs šī brīža aktuālākie pašmāju dīdžeji - pats MAGNUSS ERIŅŠ; elektroniskās deju mūzikas dīdžejs un producents, pasaules lielākās deju mūzikas ierakstu kompānijas ”Ministry of Sound” paspārnē esošais MAKREE; dinamiskais DJ duets, Die Kultur projekta dibinātāji NF3; Radio 5 ētera personība LINDA SAMSONOVA; electro breakbeats mūzikas žanra pārstāvis DJ VOL-T; enerģiskais, eksperimentēt mīlošais, projekta Basa Kāja dibinātājs DJ PUPA; drum & bass dīdžejs DISPOZE; viens no drum & bass mūzikas sub-žanra pionieriem Latvijā DJ HESKK, kā arī dīdžejs, producents un ballīšu rīkotājs no Rīgas ARMAND HILL.

Tā nosaukums “Klubs++” simbolizē dubultu enerģijas lādiņu. Festivāla klubā būs īpaša atmosfēra ar audiovizuālu noformējumu, kas veidots speciāli šim pasākumam. “Tiem, kuri dodas uz Summer Sound festivālu, ir skaidrs - balle būs. Katru gadu ierasts, ka ar pēdējo mākslinieku nekas nebeidzas, dejas turpinās dažādās festivāla zonās līdz pat rīta gaismai. Zinot šo pieprasījumu, esam izveidojuši ko Latvijā nebijušu - klubu festivālā.”, stāsta festivāla organizators Uldis Pabērzis.

Kā ziņots iepriekš, festivālā Summer Sound uzstāsies divi pasaulslaveni džentlmeņi no Anglijas - superhitu “Friday” un “Turn Me On” autors RITON un mūziķis, producents, dīdžejs JOHN NEWMAN, kurš mūzikas topu virsotnes iekarojis ar tādiem skaņdarbiem kā “Blame”, “Give Me Your Love”, “Love Me Again”, “Waiting For A Lifetime” u.c; folk-elektro mūzikas apvienība no Ukrainas, hita Shum autori Go_A, kaimiņzemes Eirovīzijas sensācija - lietuviešu grupa THE ROOP, kuras “Discoteque” amizantos deju soļus, šķiet, ir pamēģinājis ikviens, kā arī tāda pašmāju mākslinieku plejāde kā Musiqq, Gacho, Ansis, Jumprava, Dagamba, Astro’n’out, Singapūras Satīns, Kreisais Krasts, Pienvedēja Piedzīvojumi, Ralfs Eilands un citi. Summer Sound 2019. gadā pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – abās dienās festivālu apmeklēja 32 tūkstoši cilvēku.

Festivāls Summer Sound 2022. gadā norisināsies jūlija izskaņā un ir neapšaubāmi kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem vasaras mūzikas notikumiem Baltijā. To apliecina tūkstošiem apmeklētāju, kuri ik gadu dodas uz brīnišķīgo Liepājas pludmali, lai baudītu divu dienu muzikālu prieku un atpūtu pašā jūras krastā. Katru gadu festivāls piedāvā vairāk nekā 50 māksliniekus, kā arī rūpējas par daudzveidīgu izklaižu un aktivitāšu programmu.

Festivāla biļetes par līdzšinējo cenu vēl pieejamas summersound.lv un bilesuserviss.lv līdz 22. maijam. Visas 2020.gada festivāla iegādātās biļetes ir derīgas, un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu šogad.