Mūzika Biznesam - ParMūziku.lv

Pielieto mūziku uzņēmumā un atbalsti mūzikas nozari!

Mon, 10 Nov 2025 09:00:00 +0200

Mūzika ir daļa no mūsu ikdienas gan personīgajā dzīvē, gan vidē, kurā strādājam vai esam klientu lomā. Tā veido noskaņu, uzlabo darbinieku pašsajūtu un rada pirmo iespaidu par lielu un arī par mazu uzņēmumu. Klusumu biznesā mūsdienās nevēlas neviens. Tāpēc ir labi, ka mūzika aizpilda šos klusuma brīžus.

Skaņa mūsu maņas sasniedz pirmā un mēs ieraugām attēlu – tas attiecas arī uz uzņēmējdarbību, kurā mūzika ir daļa no uzņēmuma tēla un vēstījuma. Iedarbojoties uz emocijām, tā paliek ilgāk atmiņā un rosina klientus atgriezties. Kad dzirdam atpazīstamus izpildītājus, grupas, konkrētas dziesmas un skaņdarbus, tas uz līdzību pamata raisa asociatīvu piesaisti. Attiecīgi – fona mūzika kļūst par vienu no uzņēmuma darbiniekiem, radot mājīgumu un veicot pārdošanu.

Jāatceras, ka mūziku ir radījis autors, bet tās izpildījumā iesaistīts skaitliski liels kolektīvs. Mūzikas publisko izpildījumu aizsargā Autortiesību likums. Publiskais izpildījums ir mūzikas atskaņošana ārpus personīgās vides – darba telpās, sabiedriskās vietās neatkarīgi no to izmēriem un mūzikas atskaņošanas formāta – radiostaciju vai straumēšanas servisa, mūzikas ierakstu vai kādu citu risinājumu izmantošanas. Licence ir oficiāla atļauja likumīgi izmantot mūziku savā uzņēmumā. To izsniedz autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kam mūzikas autori un izpildītāji ir deleģējuši pārvaldīt savas publiskā izpildījuma tiesības.

Mūzikas izmantošana bez šādas licences atbilstoši Autortiesību likumam tiek uzskatīta par administratīvu pārkāpumu. Likumdevēja mērķis nav sodīt, bet gan nodrošināt godīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem. Mūzikas nozare ir nepārtraukti mainīga – no slavas līdz klusuma periodam ir viens solis, tāpēc autoratlīdzība nodrošina mūzikas radītājiem un izpildītājiem stabilitāti nākotnei. Taisnīga atlīdzība ir samaksa tiesību īpašniekiem par viņu intelektuālo, radošo darbu un materiālo ieguldījumu.

Publiskā atskaņojuma licences tarifa kritēriji ir noteikti Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā un licences maksa tiek noteikta pēc telpu uzņēmuma darbības jomas, telpu lieluma, mūzikas izmantošanas veida jeb izvērtējot mūzikas ekonomisko vērtību konkrētā uzņēmuma darbībā.

Licences iegūšanu nodrošina kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA un LaIPA

Ir vairāki veidi, kā slēgt līgumu:

līgumu var noslēgt klātienē, LaIPA un AKKA/LAA birojā;
LaIPA un AKKA/LAA interneta vietnē, aizpildot pieteikumu;
pēc līguma noslēgšanas uz norādīto e-pastu vai korespondences adresi tiks nosūtīts rēķins;
pēc apmaksas veikšanas sagatavotā licence tiks nosūtīta uz līgumā norādīto e-pastu vai korespondences adresi.

Legāla mūzikas izmantošana ir daļa no profesionālas uzņēmuma reputācijas un attieksmes pret kultūru. Tā veido patīkamu vidi klientiem, uzlabo darba atmosfēru un vienlaikus stiprina Latvijas mūzikas vidi.

Mūzikas atskaņošanai biroja, darba vietā vai ražotnē ir nepieciešama licence. Lai uzzinātu sīkāk par jums nepieciešamo mūzikas atskaņošanas atļauju, sazinieties ar LaIPA un AKKA/LAA.

STOP mītiem! Pienākošās atlīdzības summa par vienas dziesmas atskaņošanu radio

Parmuziku.lv — Tue, 11 Jan 2022 10:57:57 +0200

Lielākā daļa no blakustiesību atlīdzības izpildītājiem un fonogrammu producentiem veidojas no dziesmu atskaņošanas reižu biežuma radiostacijās. Taču jāņem vērā, ka atlīdzības lielums par vienu dziesmas atskaņošanas reizi ir mainīgs.

Radiostaciju maksājamās atlīdzības lielums tiek noteikts 2,67% apmērā no radiostacijas ieņēmumiem par 100% mūzikas izmantojumu radiostacijas programmā. Ja radiostacijai nav ieņēmumu, tad tiek pielāgoti minimālie maksājamās atlīdzības lielumi, kas noteikti atkarībā no raidorganizācijas apraides un aptveramības zonas. Formula vienkārša - ja dziesma tiek atskaņota TOP 5 Latvijā raidošajās radiostacijās, atlīdzības summa par dziesmas atskaņošanas reizi būs lielākā, salīdzinot ar reģionālajām vai mazāka mēroga radiostacijām.

Tāpat svarīgs ir izmantotās mūzikas apjoms radiostacijas programmā, ja izmantotais mūzikas apjoms ir 80%, radio maksā augstāku atlīdzības apmēru kā tie radio, kam ir tikai 30% muzikālā satura.

Pēc Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2017.gada pavasara Mūzikas patēriņa indeksa datiem, 75% Latvijas iedzīvotāju ikdienā patērē dažādu radiostaciju piedāvāto saturu. Kopumā Latvijā ir 48 radio programmas, kurām reizi pusgadā jāiesniedz atskaites par atskaņotajām dziesmām, norādot cik reizes un kādas dziesmas ir atskaņotas. Interesanti, ka radio vidēji gada laikā savās programmās atskaņo 69,6% no muzikālā satura vai 70 tūkstošus dziesmu, savukārt, pamatojoties uz radio iesniegtajām atskaitēm, LaIPA Mūzikas gada balvas “Zelta Mikrofons” ceremonijā pasniedz balvu kategorijā “Radiohits”.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

STOP mītiem! Vai LaIPA administrē mūzikas straumēšanas servisus?

Parmuziku.lv — Wed, 02 Jun 2021 11:27:48 +0300

Kas aprēķina un izmaksā atlīdzību par straumēšanas servisos atskaņotajām dziesmām? Vai šīs atlīdzības Latvijā administrē LaIPA? Šie ir praktiski jautājumi, par kuriem aizdomājas mūziķi un producenti.

Blakustiesības ir noteiktas likumdošanā, Latvijā blakustiesības regulē Autortiesību likums un Autortiesību Kolektīvā pārvaldījuma likums, starptautiski tā ir 1961. gada Romas konvencija “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada līgums par izpildījumu un fonogrammām u.c. normatīvie akti. Likumdošana paredz, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību par katru reizi, kad tiek izmantoti viņu mūzikas ieraksti. Tāpat Latvijas Autortiesību likums nosaka mūzikas ierakstu izmantošanas veidus, kas ar likumu tiek administrēti tikai un vienīgi ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību, un tādus izmantošanas veidus, ko tiesību īpašnieki var administrēt paši.

Tas nozīmē, ka paši tiesību īpašnieki slēdz līgumus ar straumēšanas servisu kompānijām un saņem atlīdzību tiešā veidā no pakalpojumu sniedzējiem.

Straumēšanas servisos izmaksājamā atlīdzība tiek aprēķināta pēc mūzikas ierakstu atskaņoto reižu skaita – jo vairāk atskaņo, jo lielāka atlīdzība. Mazāk zināmiem mūziķiem ievērojamu atskaņojumu reižu skaitu iespējams sasniegt, iekļūstot kādā no Spotify vai citu straumēšanas servisu veidotajiem mūzikas sarakstiem, piemēram, noskaņojumu mūzika vai pleiliste kafejnīcām. Protams, jāņem vērā arī dažādu servisu godīgums. Pēc IFPI datiem, 2013.gadā YouTube mēnesī apmeklēja miljards unikālo apmeklētāju, bet tiesību īpašnieki saņēma vien 450 miljonus ASV dolāru par darbu izmantošanu. 2014.gadā Spotify bija 60 miljoni abonementu un atlīdzībās mūziķiem izmaksāts miljards dolāru. Var diskutēt par atlīdzības apjomu vienas dziesmas atskaņošanas reizei, bet, ņemot vērā, ka katrs šāds serviss piedāvā savus noteikumus, tikai paši tiesību īpašnieki, slēdzot līgumus ar straumēšanas servisu pakalpojumu sniedzējiem, izvērtē savus ieguvumus.

Svarīgi saprast, ka Latvijā straumēšanas servisi vēl joprojām ir sava veida mūzikas popularizēšanas kanāli, kas pilda reklāmas funkciju, ērti un vienkārši piedāvājot mūziku sabiedrībai.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar LaIPA ekspertiem tel.nr. 67605023, e-pasts , kas sniegs pilnvērtīgas konsultācijas blakustiesību jautājumos.

Avoti: wipo.int, laipa.org

Kas ir mūzikas ieraksta producents un kādas ir viņa tiesības?

Parmuziku.lv — Wed, 17 Feb 2021 15:09:09 +0200

Arī mūzikas ieraksta producentam likums ir devis tiesības saņemt atlīdzību par viņam piederošiem mūzikas ierakstiem, kā arī atļaut vai aizliegt konkrētus to izmantošanas veidus.

Kas ir mūzikas ieraksta producents?

Juridiskā izpratnē mūzikas ieraksta vai fonogrammas producents var būt gan fiziska, gan juridiska persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas (ieraksta) veikšanu skaņu nesējā (CD, digitālā formātā utt.).

Fonogrammas producentu var saukt arī par projekta vadītāju, kurš vada mūzikas ieraksta procesu, atbild par finansiālo un juridisko pusi. Fonogrammas producents var iesaistīties radošajā procesā, piemēram, kā ieraksta skaņu inženieris vai viens no mūziķiem. Fonogrammas producents var arī tieši neiesaistīties radošajā procesā, algojot izpildītājus un inženieri, kas realizēs fonogrammas māksliniecisko ieceri.

Kādas ir mūzikas ieraksta producenta tiesības?

Līdzīgi kā izpildītājiem, arī mūzikas ierakstu producentiem ir likumīgas tiesības saņemt atlīdzību ik reizi, kad tiek atskaņoti viņam piederoši mūzikas ieraksti. Izmantošanas veidi ir dažādi - pārraidīšana radio vai TV, atskaņošana publiski – veikalos, bāros, restorānos, deju/mūzikas klubos, sporta klubos, frizētavās, skaistumkopšanas salonos un citās publiskās vietās, kā arī retranslēšana kabeļtelevīzijā vai satelītu TV. Vairāk lasi šeit.

Mūzikas producentam ir tiesības savus ierakstus atļaut vai aizliegt:

izplatīt;

padarīt pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādejādi, ka tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Piemērs: Interneta straumēšanas platformās mūzikas ierakstus iespējams noklausīties jebkurā laikā un gandrīz jebkurā vietā, ja vien tiesību turētāji šādu iespēju attiecīgam reģionam nav lieguši.

nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats fonogrammas producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu. Piemērs: bibliotēkas fonotēkas krājumos cilvēkiem ir iespēja noklausīties dažādos gados izdotus mūzikas ierakstus.

tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt. Piemērs: Šo iespēju visbiežāk izmanto diskžokeji, kas veido savas mūzikas ierakstu izlases konkrēta pasākuma vajadzībām.

Kas ir Z paaudze un cik svarīga tai ir mūzika?

Tue, 06 Oct 2020 15:44:44 +0300

Par šo paaudzi tiek dēvēti jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, kuri ir uzauguši digitālajā vidē un ir nepārtrauktā ‘pieslēgumā’. Mūzika ir viena no būtiskākajām viņu dzīves sastāvdaļām, tāpēc ar tās palīdzību ir iespējams pievērst šīs paaudzes uzmanību un izzināt to.

Balstoties uz Pandora pētījumu, 81% šīs paaudzes jaunieši apgalvo, ka mūzika palīdz tiem celt pašpārliecību, savukārt 85% jauniešiem mūzika palīdz būt radošākiem. 16 gadīgs jaunietis vidēji nedēļā klausās 7 dažādus mūzikas žanrus, kas nozīmē, ka ikdienā tie pavada vairākas stundas, klausoties mūziku.

Savukārt AdWeek aptaujā tika noskaidrots, ka Youtube ir visvairāk izmantotā izklaides platforma Z paaudzes vidū - 95% jauniešu ikdienā izmanto šo kanālu, savukārt 50% apgalvoja, ka bez šī kanāla “nevarētu dzīvot”. Jaunieši Youtube ne tikai klausās mūziku, bet arī komentē dažādus mūzikas video, kā arī augšupielādē savus. Tomēr Spotify aplikācija ir populārākā mūzikas aplikācija tieši 16-19 gadus vecu jauniešu vidū.

Tā kā jaunās paaudzes vēlme pēc mūzikas turpina augt, arī mūzikas lietotņu pieprasījums turpinās palielināties, kas nozīmē, ka šajā sfērā ir iespēja ienākt jaunām mūzikas aplikācijām. Savukārt no esošajām mūzikas lietotnēm tuvākajā laikā sagaidīsim atjauninājumus, lai sekmētu arī turpmāku to pieprasījumu.

Kaut arī pastāv neskaitāmas satura formas, Z paaudzes vidū mūzika tiek izmantota visplašāk. Šodien mūzika palīdz jauniešiem veidot savu identitāti un iepazīt sevi. To iespējams klausīties dažādās platformās, ieskatot sociālos tīklus, straumēšanas platformas, u.c. Šī paaudze veido īpaši svarīgu mūzikas segmentu mūzikas industrijā, kā arī tie ir aizsācēji jaunu mūzikas tendenču ienākšanai sabiedrībā.

Avoti: AdWeek, Blogmutt

Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi 2020 – cik nozīmīga ir mūzika mūsu ikdienā?

Parmuziku.lv — Tue, 21 Jul 2020 10:25:25 +0300

Mūzika ir neatsverama Latvijas kultūras un nacionālās identitātes daļa, kas ikkatram ir klātesoša – pilsētvidē, kafejnīcās, transportā, klausoties radio un skatoties kino. Mūzika uzmundrina, motivē, iepriecina un dziedina. Cik svarīga ir mūzika Latvijas iedzīvotāju ikdienā? Vai sabiedrība apzinās tās vērtību un tajā ieguldītos resursus?

Saskaņā ar LaIPA veikto pētījumu šī gada pavasarī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Kantar, var secināt, ka mūzika iedzīvotājiem ir nozīmīga un ikdienā klātesoša. Kopumā deviņi no desmit (93%) Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus. Katru dienu mūzikas ierakstus klausās aptuveni puse (52%) iedzīvotāju. Šis rādītājs, salīdzinājumā ar iepriekš veikto mērījumu 2018. gada pavasarī, ir samazinājies, kad katru dienu mūzikas ierakstus klausījās nedaudz vairāk kā puse (57%) iedzīvotāju.

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna papildina:

Mūzikas atskaņošana publiskās vietās rada patīkamu atmosfēru

Mūzikai publiskajā telpā, vai tā būtu kafejnīca, lielveikals vai pilsētas svētki, ir izšķiroša nozīme vairākos aspektos. Pirmkārt, mūzika rada patīkamu vidi, kurā cilvēkiem patīk ilgāk uzkavēties un rada būtisku pievienoto vērtību uzņēmējiem. Otrkārt, atskaņojot mūzikas ierakstus, tiek veicināti autoratlīdzību ieņēmumi un mūzikas radītāji var saņemt atlīdzību par ieguldīto darbu skaņdarbu tapšanā un turpināt jaunradi. Ilustrējot finansiālo apjomu – ārkārtas situācijas laikā būtiski tika ietekmēti autoratlīdzību ieņēmumi un šo dažu mēnešu laikā zaudētie ieņēmumi no mūzikas publiskajiem atskaņojumiem ir mērāmi teju miljona eiro apmērā.

Vai uzņēmumiem būtu jāmaksā par mūzikas ierakstu atskaņošanu? Saskaņā ar LaIPA pētījumu, aptuveni puse (54%) Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka uzņēmumiem ir pienākums maksāt atlīdzību mūziķiem par viņu radīto mūzikas ierakstu izmantošanu uzņēmējdarbībā, tos atskaņojot publiskās vietās un pasākumos, savukārt aptuveni trešā daļa (32%) tā neuzskata. Līdzīga tendence jau iezīmējās 2017. gada rudenī, kad LaIPA ikgadējā pētījumā tika noskaidrots, ka lielākā daļa (56%) Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka mūziķiem pienākas atlīdzība par viņu skaņdarbu publisku atskaņošanu veikalos, pasākumos, restorānos un citās līdzīgās vietās. Tāpat vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju 2020. gadā atbalsta viedokli, ka uzņēmumiem maksājot atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu publiskās vietās un pasākumos, tas vienlaikus sekmē arī mūziķu radīto ierakstu nonākšanu līdz klausītājiem, savukārt aptuveni ceturtā daļa (27%) tam nepiekrīt.

Kādu vērtību piešķir mūzika publiskās vietās? Dati rāda, ka 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskās vietās (veikalos, kafejnīcās u.tml.) rada vēlmi tajās uzturēties ilgāk, savukārt aptuveni piektā daļa (22%) tam nepiekrīt. Tāpat noskaidrots, ka 93% uzskata, ka mūzikas ierakstu atskaņošana publiskā vietā veido patīkamu gaisotni, bet 21% uzskata, ka mūzikas ieraksti publiskā vietā palīdz mazināt neērtības sajūtu.

Iedzīvotāju izpratne par intelektuālo īpašumu

Mūzika pavada mūs ikdienā, tomēr, vai apzināmies, ka katrs skaņdarbs ir intelektuālais īpašums? Skaņdarbu tapšanā ir ieguldīti lieli resursi – katrai dziesmai ir savs dzimšanas brīdis, kad mūziķi rada vārdus un melodiju; cits eksperts šo skaņu apstrādā un miksē, vēl citi nodrošina koncertu organizēšanu, publicitāti, mārketinga aktivitātes un vēl daudz citu darbību, lai dziesma nonāktu pie klausītājiem. Aptaujas dati apliecina, ka iedzīvotāju izpratni par intelektuālo īpašumu var vērtēt ar plusa zīmi – vairāk kā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ieraksti ir intelektuālais īpašums, savukārt aptuveni desmitā daļa (12%) tam nepiekrīt. Līdzīgs skaits, aptuveni desmitā daļa (9%) aptaujas dalībnieku, ir norādījuši, ka nezina, kas ir intelektuālais īpašums, savukārt aptuveni piektajai daļai (21%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

LaIPA pētījumā noskaidrots, ka vairākums (69%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, ka mūziķu tiesības tiek aizsargātas ar likumu, savukārt aptuveni desmitā daļa (13%) iedzīvotāju tam nepiekrīt. Kopumā 5% iedzīvotāju nav informēti par to, ka likums aizsargā mūziķu tiesības, savukārt 13% iedzīvotāju nav varējuši sniegt konkrētu atbildi. Teju puse (49%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūzikas ierakstu nelegāla ieguve mūziķiem rada finansiālus zaudējumus.

Ar pilnu pētījuma rezultātu apkopojumu var iepazīties šeit.

Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks - Toms Grēviņš!

Tue, 07 Jul 2020 15:00:00 +0300

"Radio, radio... Vai vari atbildēt,... Radio, radio... Kā dzīvi nospēlēt?" skan populāras latviešu dziesmas teksts un tas šoreiz trāpa desmitniekā, jo šī mēneša cilvēks, ar kuru gribam iepazīstināt ir Toms Grēviņš!

Toms Grēviņš ir viens no nozīmīgiem Latvijas mūzikas industrijas dalībniekiem, kurš, starp vēl daudziem enerģiskiem entuziastiem, ir ieguldījis mūzikas nozarē daudz darba un spēka un tieši viņa aizrautība ir tas, kas nepieciešams gan esošajiem, gan jauniem spēlētājiem, kuri izvēlas šo nozari par savējo.

Toms Grēviņš / 38 gadi/ radio pārraižu vadītājs un producents, DJ

Izglītība: Nepabeigtas studijas “Audiovizuālās kultūras vēsture un teorija” Latvijas Kultūras Akadēmijā.

Darba pieredze: Medijos kopš 1989. gada, mūzikas industrijā kopš 2000. gada, uz festivālu skatuvēm kopš 2006. gada! Latvijas Televīzija, žurnāls “Sīrups”, “Radio SWH”, “Radio 101”, “Latvijas Radio”, “360 TV”. Regulāri konsultēju Baltijas koncertu tirgu. Tāpat konsultēju dažādu zīmolu muzikālo dizainu, veidoju tiem specializētas pleilistes, kā arī esmu pasākumu vadītājs.

Starptautiskā pieredze: Dalība vairākās profesionālās konferencēs “Radio Days”, EBU radio tehnoloģiju konferences “New Radio Day” organizēšana un uzstāšanās tajā Rīgā, cieša sadarbība ar Nīderlandes sabiedrisko mediju “NPO” un radiostaciju “3FM” labdarības maratona “Dod Pieci” veidošanā!

Akreditēta žurnālista pienākumu veikšana Glastonberijas, Benicassim, Roskildes, Pukkelpop un Primavera Sound festivālos Lielbritānijā, Spānijā, Dānijā un Beļģijā. Vairākkārtējs delegāts “SXSW” un “Eurosonic” mūzikas konferencēs. Panelists “Tallinn Music Week” un “Primavera Pro” konferencēs.

Paša producētā veidota “Mash-up bootleg” atskaņojums “BBC Radio 1”

Pastāsti par saviem pienākumiem profesionālajā jomā, kā varam Tevi nosaukt?

Es esmu dažādas specifikācijas radio pārraižu vadītājs un producents, kā arī Latvijas Radio 5, pieci.lv radošais direktors. Ārpus dzirdamā ēterā, es izstrādāju dažādus konceptus radio aktivitātēm, producēju dažus speciālus projektus (piemēram, “Eiropas Skaņas”), kā arī veidoju ikgadējo labdarības maratonu “Dod Pieci!”.

Kā nonāci līdz šādam darbam?

Sasniedzu mirkli, kad sevi biju izsmēlis komercmediju vidē un bija pienācis brīdis ar savām zināšanām un enerģiju stiprināt sabiedrisko mediju!

No kā sastāv Tava ikdiena?

No nemitīga miega bada! Diena sākas ar radio, turpinās ar ārpus ētera pienākumiem, tad laiks tiek veltīts bērniem un nejaušiem mākslas iespaidiem!

Kādi ir lielākie, biežākie ikdienas darbā sastopamie izaicinājumi?

Mani ideju lidojumi nemitīgi atduras pret dažādām ar budžetu saistītām grūtībām, tas pat tieši mani reti ietekmē, bet ļoti izjūtu cilvēku resursa trūkumu, to, ka nevaram atļauties strādāt pie dažādiem projektiem lielās komandās. Otrs izaicinājums ir īstajā mirklī paklusēt. Joprojām mācos, kā sevi labāk discipinēt.

Ar kuru no padarītajiem darbiem/projektiem lepojies visvairāk?

Protams, tas ir “Dod Pieci!” labdarības maratons.

Mūzikas industrijā, arī Latvijā arvien vairāk būtisku lomu muzikālajā izaugsmē spēlē tieši producents, kas palīdz mūziķiem atrast trāpīgāko skanējumu, kādas īpašības nepieciešamas veiksmīgam producentam?

Ha! Lai arī esmu (ar pseidonīmu “Pop Beats Poetry”) uzrādīts kā producents “Goran Gora” debijas albumam un biju līdzproducents pirmajiem trim Instrumentu singliem (kas gan nekur nav uzrādīts un Reinsī ar Šipsī ir visas tiesības teikt, ka tās ir muļķības), šī nu ir tā lieta ar ko domājams mani neviens nesaista. Un šo hobiju es nekad neesmu attīstījis, jo Latvijas limitētajam mūzikas budžetam ļoti piestāv modelis, ka producents principā pilda studijā arī visus tehniskā inženiera pienākumus. Mani tehnika neinetersē nemaz un man patīk strādāt duetā ar pults tehniķi vai inženieri, sauciet kā vēlaties. Ir padomā viens konkrēts mūzikas albums, kura autors mani jau gadiem vēlas pierunāt to producēt, un šobrīd man šķiet esmu atradis savu interesi tajā un varbūt… Varbūt pirmo reizi būtu vērts parakstīties pašam ar savu vārdu, uzvārdu?

Pāris sesiju mācību naktis, kuras augstskolā aizvadīju, viens no svarīgākajiem mūzikas ierakstiem ko spēlēju sev un kursa biedriem fonā bija “The Beach Boys” leģendārais šedevrs “Pet Sounds”! Principā, kaut vai šajā vien platē ir pilnīgi visi padomi, kas jāliek aiz auss lieliskam producentam. Tad ir vēl kādas 50 plates, kas ir gluži kā hrestomātijas...

Kā neļaut rutīnai pārņemt sevi? Kai Tev vispār mēdz kļūt garlaicīgi?

Šajā nozarē un profesijā, ko esmu izvēlējies, nevar kļūt garlaicīgi.

Vai ir kas tāds, par ko sapņo, Tavas jomas “Everests”?

Es nezinu. Es zinu par ko es sapņoju. Par Īlona Maska satelītiem un strauju internetu jebkurā zemeslodes punktā. Atstāšu katram lasītājam pašam tālāk pasapņot un padomāt, ko mūzikas un radio industrija dabūs ar šo gatavu!

Kā pavadi brīvo laiku? Kādi ir Tavi hobiji?

Skatos vecu kino un lasu klasisku daiļliteratūru. Skrienu. Kolekcionēju skaņuplates. Izglītojos džezā.

Kas ir dziesma, kuru pēdējo noklausījies? Vidoklips? Apmeklēts koncerts/ pasākums? Spilgtākais pēdējā laika iespaids.

Dj Boring - Like Water, gatavojos sestdien gaidāmajai “Pieci klausās” radio pārraidei un šī dziesma to noslēgs.

Videoklipus skatos reti. Spilgtākais pēdējā laika iespaids, Glastonberijas 1994. gada “Oasis” uzstāšanās, ko nesen pirmo reizi vēsturē BBC pārraidīja HD kvalitātē, kā arī Pučīnī “Toskas” pērnā gada novembra ieraksts no La Scala operteātra ar Annu Ņetrebko titullomā. Pēdējais vispār bija kaut kāds kosmoss, man operas žanrs nebija tik ļoti jumtu nonesis kopš (bez muldēšanas) deviņu gadu vecuma.

Noslēgumā, lūdzu, dod padomu jauniešiem, kas vēlas strādāt mūzikas/ pasākumu industrijā?

Es nevēlos mūzikas un pasākuma industrijā redzēt jauniešus, kas vēlas tajā strādāt. Es vēlos redzēt tos, kas bez būšanas klāt muzikālajiem procesiem vienkārši nespēj dzīvot un neredz savu vietu it nekur citur!

Kā savā starpā atšķiras LaIPA un AKKA/LAA?

Aiga Leitholde — Wed, 01 Jul 2020 14:04:04 +0300

Mūzikas radītājiem un izpildītājiem nepieciešamas būs abas organizācijas. Lai gan mērķis abām ir viens, taču biedrību darbības joma ir atšķirīga.

Divas biedrības

Biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība jeb saīsināti AKKA/LAA ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas apvieno pašmāju un ārvalstu autorus, lai nodrošinātu viņu mantisko tiesību administrēšanu .

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība jeb saīsināti LaIPA nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu.

Situācija un iesaistītās personas

Tiek sarakstīta dziesma (juridiskā terminoloģijā – darbs). Mūziku sarakstīja viens draugs, vārdus otrs draugs. Un mums jau ir divi autori. Dziesma ir pierakstīta uz nošu lapas, un šo darbu aizsargā autortiesības.

Darbi tiek radīti, lai tos izplatītu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Bet to ne vienmēr dara paši autori, tiem nepieciešami starpnieki, kuru profesionālās spējas padara autoru radīto plaši pieejamu publikai.

Lai dziesmu ierakstītu, tiek pieaicināti mūziķi. Katrs no tiem izpilda savu instrumentu, ir arī vokāliste, kas ar savu talantu un spējām rada unikālu skanējumu. Dziesmas ( juridiskā terminoloģijā – fonogrammas) ieraksta tapšanā piedalās arī studijas producents. Uz dziesmas ierakstā iesaistītajiem cilvēkiem attiecas juridiskais termins izpildītāji

Dziesmas ierakstīšanā (fonogrammas fiksācijā) bez izpildītājiem nozīmīga loma ir fonogrammas producentiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu par fonogrammu producentu ir atzīstamas fiziskas vai juridiskas personas, kuras uzņemas iniciatīvu un ir atbildīgas par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.

Lai persona būtu atzīstama par fonogrammas producentu, nepietiek tikai ar ideju, ir jābūt iniciatīvai veikt fonogrammas fiksāciju un jāīsteno reālas darbības šī mērķa sasniegšanai:

Jāizvēlas mūzika un izpildītāji, kuri piedalīsies dziesmas ierakstā;
Jāslēdz līgumi, ar izpildītājiem un arī sponsoriem un kredītiestādēm;
Jānodrošina skaņu ierakstu studija vai tās noma;
Jānolīgst skaņu ierakstu studijas personāls un jānodrošina nepieciešamā tehniskā aparatūra;

Parasti iniciatīvu uzņemas un atbildīga par fonogrammas fiksācijas pabeigšanu ir viena un tā pati persona. Gadījumos, ja iesaistītas vairākas personas un katra veic daļu no iepriekš minētajām būtiskajām darbībām, tad personas ir atzīstamas par līdzproducentiem.

Atšķirības

LaIPA ir apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, turpretim AKKA/LAA pārstāv ne vien muzikālo darbu, bet arī audiovizuālo, literāro, vizuālās mākslas darbu un citus autorus.

Kas attiecās uz muzikālajiem darbiem, tad abas biedrības kā AKKA/LAA, tā arī LaIPA administrē mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu atskaņošanu publiskās vietās, raidīšanu radio un TV, retranslāciju pa kabeļiem un citos fonogrammu izmantošanas veidos. Akka/Laa administrē dzīvā izpildījuma koncertus, LaIPA to nedara.

AKKA/LAA izmaksā atlīdzību muzikālā darba autoriem, bet LaIPA – muzikālā darba izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Muzikālā darba autors var būt arī izpildītājs vai fonogrammas producents, šādā gadījumā saņemot divkāršu atlīdzību.

Autora personīgās un mantiskās tiesības

Autortiesību likumā atsevišķi tiek izdalītas autora personīgās un mantiskās tiesības.

Personīgās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citu personu īpašumā. Tās paredz, ka autors tiek atzīts par konkrētā darba radītāju. Tikai viņam ir tiesības izziņot darba publicēšanu un darba atsaukšanu. Tiesības pastāvēt uz darba neaizskaramību – akceptēt vai noraidīt citas puses piedāvātās izmaiņas

Autora mantiskās tiesības dod autoram ekskluzīvās tiesības savu darbu publiskot, publicēt, publiski izplatīt, raidīt un citos veidos padarīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat autors var iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas.

Izpildītāja ekskluzīvās tiesības

Autortiesību likums aizsargā arī izpildītājus, dodot ekskluzīvas tiesības tikt atzītam par darba izpildītāju, kā arī iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

Attiecībā uz savu izpildīto fonogrammu, izpildītājam ir tiesības to publiskot, nomāt, īrēt un publiski patapināt, kā arī reproducēt. Izpildītājs var iznomāt savu izpildījumu, taču joprojām izpildītājam par to ir jāsaņem atlīdzība.

Ja fonogrammas radīšanā ir iesaistīti vairāki izpildītāji, tad lēmumu par fonogrammas iznomāšanu jāpieņem kopīgi. Izpildītājs drīkst nodot savas tiesības producentam fiksēt viņa izpildījumu par vienreizēju atlīdzību. Taču šādos gadījumos izpildītājam ir tiesības saņemt papildus atlīdzību 20 procentu apmērā no ienākumiem, kurus producents ir guvis fonogrammu publiskojot, reproducējot, izplatot.

Fonogrammu producenta tiesības

Fonogrammu producenta tiesības ir saistītas ar fonogrammas publiskošanu, izplatīšanu, reproducēšanu, nomāšanu un izīrēšanu. Fonogrammas producents autoratlīdzību dala vienlīdzīgās daļās ar fonogrammas izpildītāju, ja vien blakustiesību līgumā nav paredzēti citi nosacījumi. Blakustiesību atlīdzība tiek sadalīta, ņemot vērā datus par fonogrammu izmantojumu, un iesaistīto izpildītāju un fonogrammu producentu darba apjomu.

Noderīgi!

ISRC kods (Internacionālais Standarts Ierakstu kods) paredzēts katras fonogrammas identifikācijai. Tas satur informāciju par skaņu nesēja formātu un fonogrammas tiesību turētājiem, šādi ļaujot precīzi veikt fonogrammu izmantojuma uzskaitījumu.

Skaidrotāja, starpnieka un izglītotāja uzdevumus Latvijā veic Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. Biedrības mērķi ir veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā un Latvijā producētās mūzikas eksportu, veicināt un atbalstīt konkurētspējīgu mūzikas ierakstu radīšanu un palielināt Latvijas mūzikas izmantošanas apjomu. Latvijas Mūzikas eksports pārstāv Latvijas mūzikas industriju mūzikas industrijas konferencēs un izstādēs, kā arī organizē izglītojošus seminārus un sniedz konsultācijas, tostarp arī tiesību jautājumos.

Latvijas Radio aizsākt kampaņu „Kāpēc kultūra?”

Mon, 15 Jun 2020 10:16:16 +0300

No 15. – 19. jūnijam Latvijas Radio norisināsies akcija „Kāpēc kultūra?”, kuras mērķis ir parādīt kultūras daudzveidību, sniegt impulsu izpratnei par tās ietekmi un nozīmi sabiedrībā un paust atbalstu nozarei.

Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” radošās komandas rosinātās akcijas laikā ēterā skanēs 15 audio klipi, kuros kultūras patērētāji dalās savās pārdomās, kā, viņuprāt, kultūra reaģējusi un attīstījusies covid-19 krīzes laikā. 17. jūnija raidījumā „Krustpunktā” būs intervija ar kultūras ministru Nauri Puntuli, savukārt „Kultūras Rondo” 15. un 17. jūnijā skaidros – kā darbosies jaunā radošo personu nodarbinātības programma un kā pašreizējos apstākļos eksistē teātri. Tāpat kultūras tematikai šajā nedēļā pastiprināti pievērsīsies Ziņu dienests un programma “Labrīt”.

Laikā, kad varas gaiteņos lemj par kultūras nozarei piešķirto 32 miljonu eiro sadali, Latvijas Radio kultūras žurnālisti aicina sadzirdēt un ieklausīties, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Tādēļ šonedēļ ik rītu programmā “Labrīt” plkst. 7:50, kā arī citos raidlaikos piedāvāsim īsus stāstiņus par mūsu klausītāju attiecībām ar kultūru.

„Cik daudz laika interesei par norisēm kultūrā atvēl cilvēki, kuri ikdienā strādā citās jomās? Kāpēc viņiem šī saskare ir būtiska? Kā, viņuprāt, kultūra reaģējusi krīzē un ko no tās sagaida turpmāk? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim šajā nedēļā Latvijas Radio akcijā “Kāpēc kultūra”? Citējot kultūras žurnālistu un dzejnieku Tomu Treibergu: “Mēs nevaram paēst tikai no pilna ledusskapja!”. Esam uzklausījuši dažādas pieredzes un guvuši apstiprinājumu, ka mēs ilgojamies pēc emocijām, kas mūs uzlādē, sakustinot prātus ārpus ikdienišķām vajadzībām. Tur arī atbilde – kāpēc kultūra?” par akciju stāsta raidījuma „Kultūras Rondo” producente Santa Lauga.

„Gandrīz ikviens no mums šajā pandēmijas laikā ir noklausījies kādu dziesmu, paņēmis rokās grāmatu vai vadījis vakaru ar filmu. Varbūt neesam par to aizdomājušies, bet kultūra mums ir bijusi līdzās arī laikā, kad kultūras iestāžu durvis bija slēgtas,” saka Latvijas Radio Ziņu dienesta kultūras žurnāliste Māra Rozenberga.

Akcijas ietvaros Latvijas Radio 1 ēterā no 15. –19. jūnijam skanēs 15 audio klipi, kuros dažāda vecuma, interešu un profesiju kultūras patērētāji dalīsies savā pieredzē, kas ir viņu nozīmīgākie kultūras pasākumi, kā arī stāstīs, kā, viņuprāt, kultūra reaģējusi uz krīzi, kuri jauninājumi kultūras joma ir vērā ņemami, un pēc kuriem kultūras notikumiem viņi ilgojas visvairāk.

Pirmdien, 15. jūnijā, plkst. 11:07 “Kultūras Rondo” skaidrosim, kā darbosies jaunā "Radošo personu nodarbinātības programma", savukārt trešdienas, 17. jūnija, raidījumā skaidrosim, kā pašreizējos apstākļos eksistē teātri un ko viņu dzīvē atrisina piešķirtais valsts finansējums

17. jūnijā plkst. 13:07 Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” par kultūrpolitiku un naudas izlietojumu izvaicāsim kultūras ministru Nauri Puntuli.

Kampaņas audio klipi skanēs arī populārākajā latviešu mūzikas kanālā Latvijas Radio 2 un vienīgajā klasiskās mūzikas un kultūras aktualitāšu kanālā Latvijas Radio 3.

Ārkārtas stāvoklī radio atgūst savu popularitāti

Artis Ķekars — Thu, 16 Apr 2020 16:43:43 +0300

Britu kompānija ‘‘MIDiA Research’’, kas nodarbojas ar mediju pētniecību un datu analīzi apkopojuši informāciju par radio klausīšanās paradumiem, kopš valstī pasludināts ārkārtas stāvoklis Covid-19 vīrusa izplatības dēļ.

Pētnieki noskaidrojuši, ka pēdējo nedēļu laikā radio programmas tikušas klausītas neierasti daudz. Vairāki britu radio raidījumi nonākuši sociālā medija Twitter pieminētāko vārdu topā – kas tāds noticis pirmo reizi vairāku gadu laikā.

Pētnieki skaidro, ka auditorijas pieaugums novērojams ne tikai komerciālajos, bet arī sabiedriskajos radio. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki vairāk atrodas savās mājās, jo radio bieži vien var skanēt arī fonā, kamēr tiek veikti dažādi citi darbi.

Gadiem ilgi radio pieredzējis un pārdzīvojis dažādus izaicinājumus, kas apdraudējuši paša medija eksistenci. Auditorijas novecošanās, straumēšanas servisu radītā konkurence un sociālo tīklu ietekme uz izklaides satura formātu un patērētāju uzmanību minēti kā lielākie apdraudējumi klasiskajam formātam.

Taču britu pētnieki norāda, ka ārkārtas stāvoklis pierādījis, ka radio formātam ir vieta arī mūsdienu patērētāju kultūrā. Vieglā pieejamība, ērtā klausīšanās un tiešā ētera īpatnības vilina klausītājus pieslēgties radio stacijām, lai pavadītu pēkšņi radušos brīvo laiku vai dinamiskāk veiktu pienākumus darbā no mājām.

Attēlā mūsdienu radio priekšrocības un trūkumi.

Pētnieku apkopotā informācija vēsta par to, ka radio stacijas nav apjukušas un izmanto ārkartas stāvokli sev par labu. Radio bieži vien atskaņos mierīgākas dziesmas, kā arī bieži vien tiek veltīts raidlaiks, lai pateiktos mediķiem un citiem vīrusa seku novērsējiem (kā piemērs minēts Deivida Bouvija dziesmas ‘‘Heroes’’ biežais atskaņojums britu radio stacijās). Pētniecības kompānija to nodēvējusi par ‘‘Pandēmijas programmu’’.

Radio formāta iespējas veidot naratīvus par cilvēku dažādajām pieredzēm ir tā lielākā priekšrocība.

Tiek izteiktas prognozes, ka laikam un notikumiem attīstoties, radio pielāgosies tiem un līdz ar to arī atskaņos atbilstošu saturu. Proti, pandēmijas noslēgumā noteikti vairāk dzirdēsim optimistiskākas dziesmas.

Lai gan nav skaidri zināms, ka radio popularitāte saglabāsies arī pēc ārkārtas stavokļa, droši apgalvot, ka radio formātam noteikti ir potenciāls eksistēt un konkurēt ar straumēšanas servisiem tieši to atšķirīgo iespēju dēļ.

Pētnieki uzsver, ka straumēšanas servisi ļoti paļaujas un ir atkarīgi no patērētajiem – to izvēlēm. Līdz ar to tie zināmā mērā ‘‘bremzē’’ jaunas un nedaudz netradicionālas mūzikas izplatību. Britu kompānija norāda, ka radio stacijām derētu izmantot šo straumēšanas servisu atkarību no cipariem un datiem.

‘‘MIDiA Research’’ ir Apvienotajā Karalistē bāzēta mediju datu un analīzes kompānija, kas sadarbojas ar tādiem mediju gigantiem kā Spotify, BBC, Universal Music, Warner Music Group un Google.

STOP mītiem! Atšķirības LaIPA un AKKA/LAA darbībā

Parmuziku.lv — Thu, 16 Apr 2020 15:29:29 +0300

Kas ir LaIPA? Un kas ir AKKA/LAA? Lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā ne tikai fonogrammu izmantotājiem, bet arī pašiem tiesību īpašniekiem, LaIPA iezīmē būtiskākās atšķirības abu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā.

Biedrība ”Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” jeb saīsināti LaIPA nodrošina pašmāju un ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību administrēšanu. LaIPA ir apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu LaIPA veic atlīdzības iekasēšanu par muzikālo darbu ierakstu jeb fonogrammu izmantošanu un nodrošina iekasētās atlīdzības sadali un izmaksas tiesību īpašniekiem.

LaIPA:

Ir starptautiski atzīta organizācija un darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt atlīdzību par izmantoto mūziku;
Iekasē atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem (veikaliem, kafejnīcām, deju klubiem, viesnīcām, raidorganizācijām, kabeļoperatoriem, diskžokejiem, pasākumu rīkotājiem u.c.);
Sadala iekasēto atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem;
Neadministrē dzīvā izpildījuma koncertus.

Latvijas autoru biedrība „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība“ jeb saīsināti AKKA/LAA kā kolektīvā pārvaldījuma organizācija apvieno pašmāju un ārvalstu autorus, lai nodrošinātu viņu tiesību administrēšanu Latvijā. AKKA/LAA pārstāv muzikālo darbu, audiovizuālo, literāro, vizuālās mākslas darbu un citus autorus. Kas attiecās uz muzikālajiem darbiem, tad AKKA/LAA administrē autoru mantiskās tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammu atskaņošanu publiskās vietās, raidīšanu radio un TV, retranslāciju pa kabeļiem u.c. fonogrammu izmantošanas veidos līdzīgi kā LaIPA.

AKKA/LAA:

Ir multirepertuāra autortiesību organizācija – tā pārstāv muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu repertuārus;
Iekasē atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem (veikaliem, kafejnīcām, deju klubiem, viesnīcām, raidorganizācijām, kabeļoperatoriem, diskžokejiem, pasākumu rīkotājiem u.c.);
Administrē dzīvā izpildījuma koncertus;
Sadala iekasēto atlīdzību autoriem.

Pieteikuma formas pasākumu organizatoriem pieejamas www.laipa.org un www.akka-laa.lv .

Savukārt mūziķiem, ja dziesmas ne tikai producē un izpilda, bet arī raksta, jāreģistrējas gan autortiesību, gan blakustiesību organizācijās. Pirmkārt, abas organizācijas palīdz mūziķiem administrēt atlīdzības, piemēram, no radio, ja dziesma iekļuvusi apritē vai izpildīta publiskā pasākumā. Otrkārt, šīs organizācijas māksliniekiem var sniegt informāciju un palīdzību, kas citkārt tiktu palaistu garām, tai skaitā informēt mūziķus par viņu tiesībām un citiem juridiskiem jautājumiem, kā arī par iniciatīvām industrijas attīstībai.

!!! Konsultācijas par LaIPA pakalpojumiem, atļaujām pasākumos atskaņot mūziku un konsultācijas izpildītājiem un producentiem pieejamas, zvanot LaIPA darbiniekiem pa tālruņiem 67605023 vai 20398873, kā arī rakstot e-pastu

LaIPA pievienojas ES kampaņā kultūras un radošo industriju atbalstam

Parmuziku.lv — Thu, 09 Apr 2020 12:17:17 +0300

Līdz ar citām Eiropas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, arī Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA) pievienojas Eiropas Savienības (ES) kampaņā kultūras un radošo industriju atbalstam, aicinot atklātā vēstulē ES Komisijai un dalībvalstīm, atbalstīt kultūras un radošās nozares, ko skārusi COVID–19 krīze.

”Protams, ka arī mēs piedalāmies šajā kampaņā un visās citās iniciatīvās, kuru rezultātā mēs kā biedrība varam sniegt atbalstu saviem biedriem un kopumā Latvijas māksliniekiem un kultūras jomā iesaistītajiem,” emocionāli pauž nostāju LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

“Bez tūlītējas rīcības šīs krīzes negatīvās sekas ietekmēs daudz vairāk nekā mūsu ekonomiku, “ aicina ES Komisijai sagatavotās atklātās vēstules teksts “Mēs, iespējams, nespēsim atgūties no šī “kultūras šoka” daudzus gadus, zaudējot lielu daļu no Eiropas kultūras ainas bagātības un daudzveidības.

Mēs aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis nekavējoties rīkoties saskaņoti un darīt visu, kas vajadzīgs, lai mazinātu COVID-19 krīzes negatīvās sekas kultūras un radošajās nozarēs, jo īpaši neatkarīgos radītājus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus un apvienības. Ir nepieciešami proaktīvi, plaša mēroga un integrēti pasākumi visās politikas jomās, lai panāktu spēcīgu un ilgstošu ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.”

Ar pilnu vēstules tekstu var iepazīties šeit!

Uz doto brīdi iniciatīvā ir iesaistījušās 312 Eiropas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, tai skaitā Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA) pievienojas ES kampaņā kutlūras un radošo industriju atbalstam. Bijusī kultūras ministre Dace Melnbārde atzinīgi novērtē izvērsto iniacitīvu, priecīga par LaIPA līdzdalību un izteica solījumu no savas puses darīt zināmu par kampaņu savem kolēģiem. Tāpat atbalstu izrādījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Mūsu pienākums ir aizsargāt un atbalstīt kultūras ekosistēmu un radītājus visā Eiropā, lai nodrošinātu, ka viņi var turpināt radīt kultūru šajos grūtajos laikos un nākotnē. Atbalsti iniciatīvu un paraksties arī tu!

https://www.openpetition.eu/petition/online/open-letter-to-the-eu-demanding-support-for-the-cultural-and-creative-sectors-in-the-covid-19-crisis

Kāda ir veikaliem visatbilstošākā mūzika?

Parmuziku.lv — Wed, 08 Apr 2020 08:58:58 +0300

Mūzika spēj uzlabot mūsu garastāvokli arī tad, ja par to īpaši nedomājam. Piemēram, nepacietīgi gaidot lielveikala rindā, satiekoties ar draugiem kafejnīcā vai meklējot īstās deju kurpes tirdzniecības centrā. Savukārt individuāli pielāgota muzikālā programma uzņēmumiem dod iespēju veidot savu unikālo vidi, kurā klientiem būs prieks atgriezties.

Kā tiek veidotas muzikālās programmas uzņēmumu vajadzībām?

To jautājām Arnim Stacēvičam, uzņēmumam IB Versija speciālistam, kurš veido pleilistes, piemēram, Latvijas lielākajiem tirdzniecības centriem Alfa, Mols, Dole, Galerija Centrs, Galerija Rīga, Riga Plaza.

Arnis Stacēvičs stāsta:

“Programmas veidošanas kritērijs ir mana paša gaume - vai es pats šādu mūziku lielveikalā gribētu dzirdēt. Ja negribētu, tad skaņdarbs netiek iekļauts pleilistē.

Muzikālo programmu veido instrumentālā, chill out mūzika, kas nebūs atrodama topos. Popmūzika ātri kļūst apnicīga, turklāt mūsdienās tā ir kļuvusi agresīva. Vēl muzikālās programmas veidošanā svarīgs ir temps, lai tas nav ātrāks par cilvēka soļu ātrumu, un noteikti, lai nav iemidzinošs.

Tirdzniecības centriem sagatavotā muzikālā programma būs dzirdama gaiteņos un laukumos. Programma ir vidēji 22 – 24 stundas gara un ik pārdienas tiek mainīta un pārmiksēta. Tirdzniecības centra nomnieks savā veikalā atskaņos sniegtajiem pakalpojumiem atbilstošu mūziku, piemēram, sporta veikalā mūzika būs enerģiskāka.”

Katram konceptam sava pleiliste

Ja plānots ieskandināt mazākas platības teritoriju par tirdzniecības centru, muzikālo programmu var veidot tematisku, piemēram, pacilātā nedēļas nogales noskaņojumā vai pielāgot veikala mērķauditorijas gaumei. Ja veikala koncepts to ļauj, pleilistes veidošana var kļūt par darbinieku radošo uzdevumu. Veidojot individualizētās muzikālās programmas, jāņem vērā, ka būs vajadzīga publiskā izpildījuma licences (kas jebkurā gadījumā nepieciešama katram uzņēmumam), un arī fonogrammu reproducēšanas licences līgums.

Programmas veidošanā sadarbojoties ar specializētu uzņēmumu, pakalpojuma cenā ietilps gan pleilistes sagatavošana, gan nokārtotas fonogrammu reproducēšanas līguma formalitātes, gan vietējās lielveikala un nomnieku veikalu reklāmu izvietošana.

Uzzini vairāk: laipa.org.

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī autoratlīdzību saņēmēji

Tue, 07 Apr 2020 21:01:01 +0300

Valdība 7. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar valdības lēmuma stāšanos spēkā, dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības.

“Aizvadītajā nedēļā valdībā tika pieņemti noteikumi par atbalsta mehānismiem autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem visās jomās, kas kopumā var skart līdz pat 29 000 personu visās nozarēs. Tas bija pamats, lai spertu nākamos soļus un izstrādātu specifiskus precizējumus, kas domāti tieši kultūras nozarei - tiem, kas guvuši ienākumus no autortiesību un blakustiesību pārvaldījuma. Šie precizējumi ir īpaši būtiski tiem, kuru autortiesību ienākumi no šīm organizācijām ir nelieli. Saskaņā ar AKKA/ LAA sniegtajiem datiem 91 % no visiem autoratlīdzību saņēmējiem vidēji mēnesī saņem mazāk par 200 eiro, lielākā daļa – vidēji 95 eiro un tikai 19 personām šie ieskaitījumi pārsniedz 700 eiro,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ņemot vērā ar AKKA/LAA sniegtos datus, AKKA/LAA veiktās autoratlīdzības izmaksas 2019. gadā un 2020. gada pirmajos trīs mēnešos vidēji ir saņēmušas 875 personas, vidēji 95 eiro mēnesī. 91% saņēmēju mēneša vidējā atlīdzība ir mazāka par 200 eiro, un tikai 19 personas ir saņēmušas mēneša atlīdzību, kas ir lielāka par 700 eiro. Lielākā daļa AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru par savu darbu izmantošanu saņem atlīdzību, kura gada ietvaros nepārsniedz 700 eiro (2019.gadā aptuveni 3500 AKKA/LAA pārstāvēto Latvijas autoru visa gada laikā autoratlīdzībā no AKKA/LAA saņēma summu, kas nepārsniedza 700 eiro pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) avansu 30% apmērā par 2020.gada ienākumiem izmaksāta 48 personām – vidēji 118 eiro apmērā par mēnesi. No 4436 biedriem 2019. gadā 80% saņēmuši mēnesī atlīdzību mazāku nekā 200 eiro.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā būs uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas, autoratlīdzības saņēmēji, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji vai individuālie komersanti un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. Vienīgais izņēmums attiecībā uz dīkstāves periodā gūtiem ienākumiem no saimnieciskās darbības tiks attiecināts uz autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) izmaksātajām, kā arī individuāli saņemtajām autoratlīdzībām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Noderīgi: Kur un kādus pabalstus varēs saņemt ārkārtas situācijas laikā!

Thu, 02 Apr 2020 10:43:43 +0300

Kopš tika izsludināta ārkārtējā situācija valstī, smagu triecienu piedzīvojusi kultūras joma un tajā nodarbinātie. Lai sniegtu atbalstu krīzē nonākušajiem radošajiem profesionāļiem, valdība un organizācijas lemj par atbalstiem. Apkopojām kāda ir pieejamo atbalsta pasākumu situācija dotajā brīdī.

26. martā valdība lēma par dīkstāves pabalsta piešķiršanu pilnīgi visiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%. Dīkstāves laikā valsts maksās 75% no algas (kas tiks aprēķināts, ņemot vērā 2019. gada 3. un 4. ceturksnī deklarētos ienākumus, no tiem atņemot visus ar nodokļiem saistītos izdevumus), tomēr ne vairāk par 700 eiro. Uz atbalstu varēs pretendēt personas, kam vairs nav ienākumu, nav citu darba vietu ienākumu gūšanai un nav nodokļu parādu.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem dīkstāves pabalsts būs 50% no mēneša vidējiem ieņēmumie par iepriekšējiem diviem ceturkšņiem, arī šajā gadījumā pabalsts būs ne lielāks kā 700 eiro.

Pabalsts paredzēts par dīkstāvi, kas nozīmē, ka nenotiek nekāda darbība un nav nekādu ieņēmumu no saimniecisākas darbības (laika periodā no š. g. 14. marta līdz 14. maijam).

Dīkstāves pabalstam varēs pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairāk Kultūras Ministrijas mājas lapā

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) nolēmusi mainīt izmaksu stratēģiju, piedāvājot mūzikas producentiem un izpildītājiem līdz 14. aprīlim (ja nebūs izmaiņu) izmaksāt 30% no 2019. gada atlīdzību summas kā "avansu". Šobrīd LaIPA biedram piesakoties dīkstāves pabalstam ir jāizvērtē vai saņemt LaIPA avansu vai pabalstu – abus vienlaicīgi saņemt nevarēs! Atlīdzību tai skaitā 30% LaIPA avansu nevar saņemt no brīža, kad piesakās pabalstam un līdz brīdim, kad to beidz saņemt. LaIPA atlīdzību izmaksas izpildītājiem un mūzikas ierakstu producentiem par 2019. gadu ir plānots izmaksāt 2020.gada jūlijā. LaIPA kolektīvs sekos līdzi aktuālajai situācijai valstī, ļoti ceram ka jūlija atlīdzību izmaksas varēsim veikt ierastajā kartībā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna lēš, ka kopējie biedrības ieņēmumi par šo gadu samazināsies par aptuveni 200 tūkstošiem eiro, pieņemot, ka dīkstāve ilgs mēnesi, taču izpildītāju un producentu maciņos tas būšot jūtams tikai nākamgad, jo atlīdzības tiek izmaksātas reizi gadā par iepriekšējo gadu. "Publiskās vietas šobrīd sūta pieteikumus par dīkstāvi – pagājušās nedēļas beigās bija jau 850 pieteikumu. Galvenokārt tās ir tirdzniecības vietas, viesnīcas, kafejnīcas."

Autortiesību aģentūra (AKKA/LAA) joprojām darbojas pēc likumā noteiktā principa, ka autoram atlīdzība pienākas par darba izmantojumu. AKKA/LAA sadales rit pēc plāna līdz jūnijam autoriem izmaksas būs, bet, iespējams, mazākas. Aprīlī, maijā autori saņems samaksu par darbu izmantojumu 2019. gada novembrī, taču, ārkārtējai situācijai ieilgstot, tas varot mainīties.

LIAA ATBALSTS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANAI UZŅĒMUMIEM SAISTĪBĀ AR COVID-19 ir vairāki atbalsta virzieni, ar kuriem var iepazīties aģentūras mājas lapā

http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/atbalsta_informacija_liaa_30.03.2020_0.pdf

Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks – Kaspars Ansons

Thu, 26 Mar 2020 11:06:06 +0200

Dziesmas, kādas tās dzirdam straumēšanas vietnēs vai radiostacijās, ir radušās sadarbojoties vairākām iesaistītajām personām - autoriem, izpildītājiem un producentiem. Tieši mūzikas producenti ir tie, kas atrod kopējo skanējumu, paspilgtina krāsas vai piešķir noskaņu, kas klausītāju ausīm liksies pievilcīgas un radīs vēlmi atkārtot dziesmu vēlreiz un vēlreiz.

Šomēnes iepazīstināšanai esam izvēlējušies dziesmu autoru, mūziķi un daudzu radio hitu producentu, kurš ieguvis titulu - Gada Labākais mūzikas producents 2019 (Mūzikas Ierakstu Gada balvas "Zelta Mikrofons").

Kaspars Ansons/38 gadi/ mūzikas producents

Izglītība: Es sāku savas gaitas Zebrenes pamatskolā, vēlāk turpināju Aucē, kur pabeidzu vidusskolu un mūzikas skolu. Tālāk nevarēju izvēlēties - studēt mūziku vai fotogrāfiju, kaut kā paliku pie mūzikas. Iestājos Rīgas Doma Kora skolas mūzikas menedžmenta kursā. Lai arī nepabeidzu, satiku tur daudz draugus un industrijas gigantus!

Darba pieredze: Sākotnēji mēģināju sevi pieteikt kā labāko ģitāristu pasaulē. Biju aizrāvies ar džeza mūziku, paralēli man interesēja arī pop mūzika. Liekas, ka lūzuma punkts bija, kad ar grupu "Detlef zoo" aizbarucām uz Londonu rakstīt albumu. Mēs strādājām ar producentu - Endiju Gilu (Andy Gill), kurš diemžēl šogad pameta šo pasauli. Darbs ar viņu mani ļoti iedvesmoja un sapratu, ka vēlos kļūt vairāk kā tikai ģitārists.

Mana starptautiskā pieredze sākās ar Aminatas veiksmīgo debiju Eirovīzijā. Kopumā manas 3 dziesmas ir tikušas līdz finālam (Aisha, Aminata un Justs ), bet Aminatas dziesma guva vislielāko rezonansi! Daudzi ārvalstu mākslinieki sāka sūtīt dziesmas, lai izveidoju aranžiju. Tāpat katru gadu piedalos daudzās songwriting nometnēs (Nīderlandē, Spānijā, Lielbritānijā u.c). Dalība šajos pasākumos izmainīja manu uztveri par mūzikas ražošanu, ja tā drīkst teikt!

Iepazīsimies! Pastāsti, par savu bērnību!

Es piedzimu dziļos laukos, zemnieku ģimenē. Uzaugu ar govīm un cūkām apkārt. Bernudārzā negāju. Atceros, kā gāju peldēties uz ezeru un divi rukši man sekoja. Tā noteikti ir pieredze, ko mūsdienās reti kurš var iegūt.

Kā pavadi brīvo laiku? Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk gatavot ēst, it īpaši āzijas un austrumu virtuve. Šahs arī ir mana vājība. Tas man palīdz novirzīt domas no darba. Vel man patīk skriet - es parasti saņemos pavasarī, trenējos visu vasaru un rudenī noskrienu pusmaratonu. Varbūt ne katru gadu, bet uzskatu, ka tas ir mans hobijs.

Pastāsti par saviem pienākumiem profesionālajā jomā, kā varam Tevi nosaukt?

Esmu mūzikas producents! Mans pienākums ir mākslinieka ideju novest līdz profesionāli skanošam produktam. Ļoti bieži dziesmas problēma nav aranžijā vai miksā, bet gan tekstā vai melodijā. Es pats esmu arī daudzu atpazīstamu dziesmu teksta un melodiju autors, tapēc, kā producents būdams, nebaidos dot padomus arī dziesmu rakstīšanā. Ceļš, kad dziesma dzimst un nonāk līdz radio stacijām ir ļoti dažāds. Katram dziedātājam ir savi vājie ķēdes posmi. Citam tas ir melodija, citam - teksts, kādam tā ir dziedāšanas manieres atrašana, bet kādam izaicinājums nodziedāt taisni. Varētu teikt, ka izpildītājs gaida, lai producents aizpildītu trūkstošos posmus, un es daru, ko varu, lai mani mākslinieki būtu laimīgi!

Kā nonāci līdz šādam darbam?

Tīņa gados spēlēju ģitāru un rakstīju dziesmas. Man vienmēr ir paticis rakstīt tekstus un melodijas, un kā jau visiem tīņiem, man patika arī dators. Tajā laikā datori vel mājās nebija, gāju uz skolu pa vakariem un mēģināju ierakstīt savu mūziku. Domāju, ka tieši tur arī dzima jauns producents, pats nenojauzdams, ka ir tāda profesija.

No kā sastāv Tava ikdiena?

Es cenšos savu darba dienu veidot tādu pašu kā jebkuram biroja darbiniekam: 9:00-17:00. Savas kreatīvās lietas cenšos padarīt līdz 11:00 un pēcpusdienu atstāt tehniskajiem darbiem. No rīta strādāju ar jaunām idejām, dziesmām vai aranžijām, tad nāk kāds dziedātājs, tas aizņem 2-3 stundas. Pēcpusdienā sakārtoju visu, kas sadziedāts.

Kādi ir lielākie, biežākie ikdienas darbā sastopamie izaicinājumi?

Producenta profesija prasa nemitīgu attīstību tehnoloģiski, kā arī mūzikas žanru izpēti. Ja dzirdi kādu skaņu slavenā dziesmā, tad tas vairs nav ”kā to nospēlēt”, bet gan “kā to uztaisīt”. Skaņas un instrumenti vairs nav iespēlēti, bet uztaisīti. Varētu teikt, ka producentam ir nepārtraukti jaapgūst jauni instrumenti. Spilgts piemērs ir “VokalChops”, šķiet, ka pēdējos gadus visu pop dziesmu piedziedājumi tika taisīti no sagraizītiem vokāla fragmentiņiem. Neviens instruments to nenospēlētu. Tas ir tikai viens piemers, bet šādas jaunas tendences popmūzikā mainās ik gadu, tapec arī uzskatu, ka popmūzika ir vis sstraujāk progresējošā. Zinu, ka daudzi mūziķi par popmūziku smīkņā, bet es nezinu nevienu citu mūzikas žanru, kur gada laikā var nomainīties pilnīgi viss!

Kuras izglītības ceļā apgūtās prasmes pielieto darbā? Kādas īpašības nepieciešamas veiksmīgam producentam?

Prasmes, kas noder? Droši vien datorzinības, valodas un mūzikas skola. Jāsaka, ka no mūzikas skolas es neesmu paņēmis pārāk daudz. Domāju, ka vairāk tā bija domāta mūzikas izpildītājiem vai skolotājiem nevis mūzikas radītājiem. Mūzikas radīšana un izpildīšana ir ļoti tālas viena no otras profesijas. Īpašības - drošvien pacietība, spēja pateikt kritiku nesabojājot dziedātāja pašapziņu, zinātkāre.

Kā neļaut rutīnai pārņemt sevi? Kā padarīt katru dienu interesantu? Vai Tev vispār mēdz kļūt garlaicīgi?

Atceros, kad pirmo reizi uzinstalēju mūzikas apstrādes programmu,10 reizes noklausījos dziesmu un jutos noguris. Laikam ejot, esmu iemācījies dziesmu klausīties tā, it kā to dzirdētu pirmo reizi. Grūti aprakstīt to sajūtu, es kaut kā atslābinos un aizmirstu visu, citreiz dejoju līdzi, ja neviens nav telpā. Cenšos saprast vai dziesma plūst, vai notur interesi. Tā laikam ir sarežģītākā prasme, ko producentam atīstīt! Šajā ziņā man vēl ir kur augt!

Ar kuru no padarītajiem darbiem/projektiem lepojies visvairāk?

Man viss lielāko gandarījumu rada nezināma mākslinieka debija. Zināmam māksliniekam rakstot dziesmu, vai taisot aranžiju es nekad nevaru būt drošs, vai vai dziesmas panākumi ir mana darba rezultāts, vai atpazīstamā dziedātāja iemītā taka. Mūzikas Ierakstu gada balvā "Zelta Mikrofons" esmu dabūjis 3 reizes debijas balvu un tas ir lielākais kompliments! Tas nozīmē, ka ir dzimis jauns mākslinieks, jauna balss, ko mes varēsim atpazīt, varbūt pat jauns mūzikas virziens Latvijā! Šeit es varētu minēt Aminatu - kad viņu pirmo reizi satiku, neko nezināju par viņu, bet uzreiz bija skaidrs, ka tur slēpjas milzīga enerģija. Lai arī Aija Andrejeva jau bija slavena, kad nonāca līdz manīm, mūsu sadarbība sākās ar tādu kā Aijas rebrendingu, un tadēļ arī viņu uzskatu par savu debitanti. Un protms, pēdējā gada spilgtākā debitante - Kato. Laikam tik veiksmīgs starts manā pieredzē vel nav bijis. Šie stāsti, un vēl daudzi, ko nepieminēju, ir tas, kas iedvesmo strādāt vēl un vēl!

Vai ir kas tāds, par ko sapņo, Tavas jomas “Everests”?

Laikam ir divas lietas. Uzrakstīt pasaules hitu un uzbūvēt laukos studiju, kur apkārt ir tikai daba un katru nedēļu brauktu talantīgi mūziķi ierakstīt jaunas dziesmas.

Noslēdzot sarunu, lūdzu, dod padomu jauniešiem, kas vēlas strādāt mūzikas/ pasākumu industrijā?

Šķiet, ka ir jāattīsta kāda no savām prasmēm maksimāli, lai tevi pamanītu. Tas ir mazliet jocīgi, bet man liekas, ka lai tevi pamanītu, ir jāattīsta kāda ļoti šaura niša, bet vēlāk, lai noturētos biznesā, ir jāmāk pilnīgi viss.

Latvijas pasākumu nozare tuvu sabrukumam – lūdz palīdzību valdībai

Fri, 20 Mar 2020 08:48:48 +0200

Latvijas kultūras un izklaides nozares pārstāvji lūguši valdībai nozari atzīt par Covid-19 krīzes tiešu upuri, piemērojot finanšu atbalsta mehānismus industrijas izdzīvošanai, lai izvairītos no tās pilnīga sabrukuma. Pasākumu nozares darbība ir pilnībā apturēta no 13. marta līdz 14. aprīlim, sekas izjūtot vēl vairāku mēnešu garumā. Tas atstās katastrofālu ietekmi uz nozares nodarbināto skaitu, maksātspēju un eksportspēju.

Pēc nozari pārstāvošo asociāciju aptaujas datiem tuvāko divu mēnešu laikā nozare ieņēmumos zaudēs vismaz 10 miljonus eiro, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu plāno būtiski samazināt darbinieku skaitu. Nozares uzņēmumu dzīvotspēja ir uz kritiskās robežas, vairāki varētu uzsākt maksātnespējas procesus.

“Vēstulē, ko LaPPA (Latvijas pasākumu producentu asociācija) un LPNVA (Latvijas pasākumu norišu vietu asociācija) nosūtījusi Ministru kabinetam, kā arī Finanšu, Ekonomikas, Kultūras ministrijām, lūgts atzīst pasākumu nozari par Covid-19 krīzes rezultātā tieši skartu nozari, kā arī izteikts aicinājums uz konstruktīvu sadarbību veidojot atbalsta mehānismus nozares izdzīvošanai. Bez speciāliem, tieši pasākumu nozarei piemērotiem atbalsta pasākumiem, masveidā prognozējama gan pasākumu producentu, gan saistīto uzņēmumu maksātnespējas procesi, gan darbinieku atbrīvošana. Aicinām apsvērt gan citu Eiropas Savienības valstu pieredzi pasākumu nozares atbalstam Covid-19 krīzes iespaidā, gan jau esošo atbalsta instrumentu izmantošanu,” stāsta LaPPA valdes priekšēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.

Līdz ar 12.marta MK lēmumu par pasākumu ierobežošanu, nozares - pasākumu producentu, mūziķu, norises vietu, servisa un tehnikas nodrošinātāju, kā arī pašnodarbināto un mikrouzņēmumu režīmā nodarbināto darbs tika pilnībā apturēts. Ņemot vērā, ka ir apturēta pasākumu norise, ir pilnībā apstājušās gan piegāžu ķēdes, gan naudas plūsma ārkārtējās situācijas periodā.

“Arēna Rīga šobrīd nevar nodrošināt darbu gandrīz 300 cilvēkiem, kuri strādāja, nodrošinot pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem visus nepieciešamos servisus,” saka Arēnas Rīga valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš. Šāda situācija ir lielākajā daļā pasākumu norišu vietu, kurās darbs tika nodrošināts lielam skaitam apkalpojošā personāla.

Aktīvi veicot nozares aptauju [to īsā laikā šobrīd ir aizpildījuši 122 uzņēmumi, kas kopumā veido apmēram 65% aktīvo nozares uzņēmumu un turpinās datu saņemšana], ārkārtējās situācijas laikā atcelti vismaz 1607 pasākumi, tai skaitā ar pārdotajām biļetēm, kā arī bezmaksas pasākumi. Minēto 122 uzņēmumu plānotais kopējais 2020.gada apgrozījums bija 76 miljoni EUR, kas ar augstu ticamību ļauj prognozēt, ka kopējais (visas pasākumu nozares uzņēmumu) plānotais apgrozījums 2020.gadā būtu pāri 130 miljoniem EUR. Savukārt dati par tikai lielākajiem 60 nozares uzņēmumiem liecina, ka 2018.gadā to kopējais VID administrēto nodokļu apjoms bija teju 15 miljoni EUR.

“Covid-19 radītās krīze būtisku iespaidu atstās ne tikai uz pasākumu nozari, bet arī uz ekonomisko pienesumu un nodokļu ieņēmumiem, kas valsts un pilsētas budžetos nonāk ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstu apmeklētājiem”, komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona vadītājs, prognozējot būtisku nozares ekonomiskā pienesuma samazinājumu, ja valdība nespēs nodrošināt atbalsta mehānismu piemērošanu pasākumu nozarei.

Pasākumu nozares darbības atsākšanai būs nepieciešami vismaz 3-4 mēneši pēc ārkārtējās situācijas vai ierobežojumu aizlieguma beigām. Vēl ilgāks laiks paies, lai sasniegtu šogad plānoto apgrozījumu un nodarbināto cilvēku skaitu. Nozares dzīvotspēja šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no komersantu un pakalpojumu sniedzēju spējas nodrošināt darbinieku neatlaišanu un investēt apgrozāmos līdzekļus nākamo periodu pasākumu sagatavošanā. Šobrīd atceltajos pasākumos investētais finansējums uzskatāms par zaudējumu, jo šos izdevumus nav iespējams pārcelt uz nākamā perioda pasākumu sagatavošanu.

Pasākumu nozares vārdā paužam atbalstu valsts un medicīnas iestāžu pūlēm ierobežot Covid-19 pandēmijas izplatīšanos Latvijā. Likumsakarīga un atbalstāma ir publisko pasākumu ierobežošana. Pasākumu nozare jau pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas aicināja sabiedrību neīstenot jebkāda veida un izmēra pasākumus, tostarp arī publiskos pasākumus līdz 200 apmeklētājiem. Tomēr šī situācija – strauja publisko pasākumu norises apturēšana, ir iedragājusi nozari kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā.

ISRC kodus nav jāpērk! Tos bez maksas izsniedz LaIPA

Parmuziku.lv — Tue, 10 Mar 2020 10:40:40 +0200

Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) bez maksas izsniedz ISRC kodus, kas darbosies kā Latvijā, tā arī starptautiski.

ISRC kods, saukts arī par fonogrammas personas kodu, identificē fonogrammu jeb ierakstīto dziesmu vai instrumentālo skaņdarbu, kad tas fiksēts fiziskā vai digitālā datu nesējā.

Fonogrammas producentam ISRC kods ir jāizņem pirms fonogrammas māsterēšanas, lai ieraksta noslēguma procesā to varētu iestrādāt fonogrammā, kā arī to var izņemt iepriekš fiksētai fonogrammai.

Lai saņemtu ISRC kodu, 2 darba dienas iepriekš nepieciešams aizpildīt pieteikuma formu ar pamatinformāciju, tā ir pieejama šeit.

Katrai jaunai fonogrammas versijai – dziesmas remiksam, instrumentālajai versijai, koncertierakstam utt. ir vajadzīgs atsevišķs ISRC kods.

ISRC kodu, piemērām, LV-L15-17-00001, veido:

- Divas zīmes, kas apzīmē valsti (LV);

- Trīs zīmes, kas apzīmē koda piešķirēju LaIPA (L15);

- Divi cipari, kas apzīmē koda piešķiršanas gadu (piemēram, 2017. gadā – 17);

- Pieci cipari, kas ir unikālais fonogrammas vai mūzikas video ieraksta numurs (piemēram, 00001);

Ņem vērā!

Dažkārt, ievadot mūzikas digitālajai izplatīšanai nepieciešamo informāciju, fonogrammai tiek piešķirts cits ISRC kods, šādi apgrūtinot administrēšanas procesu un dublējot fonogrammas.

Konsultācijas ISRC koda jautājumos sniegs LaIPA pārstāve Inga Ozola: vai zvanot pa tālruni: 67605022.

Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks - Elita Mīlgrāve!

Parmuziku.lv — Tue, 25 Feb 2020 15:37:37 +0200

Pagajušajā nedēļā lielākā daļa Latvijas mūzikas industrijas pulcējās - Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons" pasniegšanas ceremonijā, kas notiek jau 24. gadu pēc kārtas un viennozīmīgi ir svarīgākais notikums lielai daļai mūziķu un industrijas cilvēku. Visus šos gadus pasākuma rīkošanas vadību ir uzņēmusies un veiksmīgi vada Elita Mīlgrāve.

Elita Mīlgrāve/57 gadi /valdes locekle: Mikrofona Ieraksti, MicrecPM

Esmu dzimusi un uzaugusi Vidzemes augstienē – Madonā, kultūras pilsētā, kur ikviens bērns mācījās, dziedāt, dejot, spēlēt teātri, visa Madona dejoja. Vienīgais, kas man nekad nav padevies – zīmēšana. Visos pārējos pulciņos un skolās esmu čakli piedalījusies.

Izglītība: Kad beidzu Madonas vidusskolu, devos uz Rīgu studēt žurnalistiku - Latvijas valsts Universitātes filoloģijas fakultātē. Kad jau biju kādu laiciņu darbojusies biznesā, nolēmu iegūt otru augstāko izglītību un pabeidzu augstskolu “Turība” saņemot diplomu - Uzņēmējdarbībā.

Darba pieredze: Jau studiju gados sāku paralēli strādāt Latvijas Radio – vispirms kā praktikante programmā Dzintarkrasts, pēc tam Vēstuļu un solcioloģisko pētījumu nodaļā un 3. studiju gadā mani paņēma patstāvīgā darbā tā laika prestižākajā Latvijas Radio programmā “Mikrofons”. Iesākot kā vienkārša redaktore, pamazām, apliecināju savas prasmes, ieņemdama aizvien atbildīgākus amatus un uzņemoties arvien lielākus projektus – Vadot redakciju Mikrofons, rīkojot Mikrofona aptaujas koncertus Rīgas Sporta Manēžā, veidojot Mikrofona Televīzijas vakarus un Mikrofona nakts programmu Latvijas Televīzijā – tā Latvijas radio pagāja 10 mani dzīves un darba gadi. Kad Latvijas neatkarības pirmajos gados parādījās iespēja uzsākt biznesu, dibināju SIA “Mikrofons”, pēc tam “Mikrofona ieraksti” . Tad arī uzsāku rīkot Mūzikas ierakstu Gada Balvu (tagad zināmu kā "Zelta Mikrofons"). Kopā ar saviem partneriem esmu dibinājusi un vadījusi vairākus uzņēmumus – MicrecPM (koncertu un festivālu rīkotājs), Music Online (ierakstu izplatīšana), Izdevniecība MicRec (autoru pārstāvniecība), Laima Live (festivāls Laima Rendezvous Jūrmala), Biznesa partneris uzņēmumā Zinzino (Skandināvijas veselības kompānija). Jau daudzus gadus vadu sabiedrisko organizāciju LaMPA, kas savulaik dibināja LaiPA, kur esmu valdes locekle. Dibināju arī Mārtiņa Freimaņa fondu.

Hobiji: Brīvajā laikā – dejoju TDA "Līgo" vidējās paaudzes deju kolektīvā ( vad. J.Purviņš), nūjoju, peldu jūrā/okeānā, ceļoju, pieskatu un darbojos ar mazbērniem

Pastāsti par saviem pienākumiem profesionālajā jomā, kā varam Tevi nosaukt?

Esmu pasākumu un festivālu producente – daru visu, sākot ar ideju radīšanu, līdz to realizācijai. Vadu savas kompānijas un to darbiniekus. Komunicēju ar partneriem un savu jomu profesionāļiem. Būtībā esmu saistelements starp visiem iesaistītajiem, lai rezultātā izdotos lieliski pasākumi un festivāli.

Kā nonāci līdz šādam darbam?

Visu savu apzināto mūžu esmu bijusi organizators, aktīvists, nemierīgais tips, kurš visās situācijās redz risinājumus un iespējas. Sākot no skolas, tad augstskolā un Radio – visur man radās iespējas (vai arī pati tās ieraudzīju) kaut ko organizēt un rīkot. Viss lielākais izaicinājums bija "Mikrofona aptaujas" atjaunošana pēc tam, kad iepriekšējā redaktoru komanda bija pašķīdusi. Kad izdevās noorganizēt 20 pārpildītus koncertus "Mikrofona aptaujas" jubilejas koncertus Rīgas sporta manēžā, tas radīja pārliecību, ka viss ir tikai uzdrīkstēšanās un darbošanās jautājums. Tad sekoja ilgstošs darbs ierakstu kompānijā, izdodot latviešu mūzikas ierakstus un paralēli rīkojot dažādus mākslinieku koncertus un koncerttūres.

Ar kuru no padarītajiem darbiem/projektiem lepojies visvairāk?

Mūzikas ierakstu Gada balva "Zelta Mikrofons" ir mans mūža projekts un tas šogad notiek jau divdesmit ceturto reizi. Nākošgad svinēsim 25 gadu jubileju! Lepojos arī ar "Laima RendezVous Jūrmala" festivālu, Bigbank Latvijas pērles festivālu, Raimonda Paula Dziedāšanas svētki Arēnā Rīga, Laura Reinika Ziemassvētku koncerts Arēnā Rīga, Aishas koncerttūre, Olgas un Andra Ērgļa koncerts, Laimas Vaikules koncertu Areņā Rīga, Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncertu Arēnā Rīga un daudziem daudziem citiem pasākumiem un koncertiem.

No kā sastāv Tava ikdiena?

Visi iespējamie komunikācijas veidi – epasti, whatsapp, telefona zvani, tikšanās un sarunas. Sekoju jaunumiem mūzikas un kultūras dzīvē. Domāju, meditēju, sapņoju un plānoju. Ir arī daudz tehnisko jautājumu – tāmes un grafiki, shēmas un līgumi. Tie paņem daudz laika un enerģijas, bet bez tiem nevar iztikt.

Kādi ir lielākie, biežākie ikdienas darbā sastopamie izaicinājumi?

Lēmumu pieņemšana. No tiem viss atkarīgs. Pareizā laikā – pareizs lēmums un rīcība ir uzņēmējdarbības veiksmes pamatā.

Kas ir dziesma, kuru pēdējo noklausījies? Koncerts? Spilgtākais iespaids?

Visas dziesmas, kas iekļautas Zelta Mikrofons ceremonijā. Videoklips – arī Zelta Mikrofons sakarā – vairākus skatījos – gan Busulis & Agense “Kamēr”, gan Patrisha, gan Triānas parka visus jaunākos klipus, gan Auļi, gan Pienvedēja piedzīvojumi, skatījos vecos ierakstus ar Vika vārdiem – domājot, ko aicināt viņa sumināšanai?

Apmeklēts koncerts: Tautas deju jaunrades skate Ogrē, savukārt pasākums: Latvijas lepnums ieraksts TV studijā.

Spilgtākais pēdējā laika iespaids, kas neatstāj vienaldzīgu - Austrālijas ugunsgrēki.

Kuras izglītības ceļā apgūtās prasmes pielieto darbā?

Žurnalistika vienmēr ir noderējusi – gan projektu rakstīšanā, gan komunikācijā. Savukārt "Turībā" apgūtās prasmes vairāk palīdzējušas tieši projektu tehniskajā realizācijā – tāmes un aprēķini, menedžments.

Kādas īpašības nepieciešamas veiksmīgam producentam?

Spēja redzēt nākotni, prasme dalīties ar savu vīziju, radošums un neatlaidīgs darbs.

Kā neļaut rutīnai pārņemt sevi?

Producentu darbā tas nedraud, ja esam radoši. Katra diena ir interesanta un nekad nav garlaicīgi.

Vai ir kas tāds, par ko sapņo, Tavas jomas “Everests”?

Sapņi ir dažādi – ka kāds no "Mikrofona ieraksti" izdotajiem ierakstiem saņem Grammy balvu, ka kāds no mūsu ierakstiem nonāk Holivudas lielfilmā, ka "Zelta Mikrofons" svin 50to gadskārtu un es esmu jorpojām tik pat labā formā – vesela un pie pilna prāta, ka varu joprojām būt starp tiem, kas pie tā strādā.

Noslēgumā, lūdzu, dod padomu jauniešiem, kas vēlas strādāt mūzikas/ pasākumu industrijā?

Sāc ar mazumiņu – palīdzi saviem klases vai skolas/augstskolas draugiem noorganizēt pasākumus, koncertus, nomenedžēt pirmo grupu. Gūsti rūdījumu un saproti – vai tiešām tas ir tas, ko tu gribi darīt, apzinoties, ka panākumi ir kā kaprīzas princeses - ne vienmēr uzsmaidīs. Būs daudz jādara un jābūt gataviem palikt ēnā, kad visi slavēs jūsu projekta ”zvaigznes”. Jābūt gataviem daudz mācīties un visu mūžu... Spēt ticēt savām idejām un mērķiem arī tad, kad citi vēl netic, būt drosmīgiem un uzņemties risku un atbildību par savām iecerēm. Ja spēsiet smaidīt un viegli pārlaist neveiksmes un vilšanās, un ticēt, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus – tad esat īstajā vietā!

Nelegālā audiovizuālā satura piegādātāji - saturieties!

Wed, 19 Feb 2020 18:24:24 +0200

Valsts policijas mērķtiecīga darba rezultātā pagājušajā gadā uzsākti 10 kriminālprocesi par nelegālu audiovizuālā satura piegādi, 3 kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanai, kopumā TV nelegālā satura pieeju liedzot aptuveni 11 000 Latvijas mājsaimniecību.

2019. gadā Valsts policija veikusi 523 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes, uzsāktas 47 administratīvā pārkāpuma lietas un sastādīti 20 administratīvo pārkāpumu protokoli, preses konferencē norādīja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 3. nodaļas Kibernoziegumu un intelektuālā īpašuma noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

„Valsts policijas darba rezultātā cīņā ar TV nelegālajiem izplatītājiem, TV nelegālo pieslēgumu mājsaimniecību skaits pagājušajā gadā samazināts par 17,7%, no 62 000 līdz 51 000 mājsaimniecību, bet kopumā pēdējo trīs gadu laikā, pateicoties policijas prioritārajai cīņai pret satura pirātismu, to mājsaimniecību skaits, kuras izmanto pirātiskus pieslēgumus samazināts par 49%,” norāda biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva, uzsverot, ka tikai mazliet vairāk nekā gada laikā 4 notiesājošu spriedumu rezultātā cietušie, jeb audiovizuālā satura īpašnieki, kompensācijās saņēmuši ap EUR 200 000.

VP no 2017. gada līdz 2019. gadam kopumā veikusi 1223 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes, uzsāktas 152 administratīvā pārkāpuma lietas, sastādīti 86 administratīvā pārkāpuma protokoli un uzsākti 40 kriminālprocesi.

Par biedrību „Par legālu saturu!”.

Biedrības "Par legālu saturu!" mērķis ir aktīvi vērsties pret TV un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī sekmēt TV tiesisku (legālu) pārraidi telekomunikāciju tirgū. Biedrība dibināta 2015. gada 7. oktobrī. Tās dibinātāji ir TV pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji: SIA „Tet”, SIA „Baltcom”, ĀKF „AS TV PLAY BALTICS LATVIJAS FILIĀLE”, SIA „Pirmais Baltijas Kanāls” un SIA “Forum Cinemas”, biedri: mobilo sakaru operators “BITE LATVIJA”, SIA “ACME FILM”, orbitālo satelītu operators SES ASTRA AB, Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienība (LaIPA), “WIDE MEDIA” LLC, SIA “Dautkom TV”, SIA “Ostkom” un Latvijas autoru biedrība „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība”