Publicitātes foto Latvijas instrumentālā postroka grupa "TEMPUS" nesen izdeva jaunu albumu ''Hymn For The Courageous'' un šobrīd aktīvi koncertē. Lai tuvāk grupu iepazītu, uzaicinājām abus grupas dalībniekus atbildēt uz pāris jautājumiem.
Nauris: Sākumā mums bija doma par basista piesaisti, bet dažādu sakritību dēļ liktenis bija lēmis spēlēt divatā. Tad kompozīcijas tika pārveidotas un domātas jaunas, kas nedaudz pagarināja albuma tapšanu, bet kopumā tas tapa salīdzinoši ātri.
Lauris: Kompozīcijas sākām rakstīt jau 2015. gada beigās. 2016. gadu pavadījām savā mēģinājumu telpā rakstot, pārrakstot un slīpējot jaunās kompozīcijas.
Lauris: Muzikāli, mēs viens otru saprotam no pusvārda. No iepriekš gūtās pieredzes, spēlējot vairākās grupās, ir radies tāds iespaids, jo mazāk cilvēku grupā, jo mazāk domstarpības.
Nauris: Kā reiz agrāk teicis bija krievu diktators: "Mazāk cilvēku mazāk problēmu" - kaut kā tā. Domāju, mums sanāk ļoti labi sastrādāties - kad esam mēģinājuma telpā, tad skaņdarbi nāk paši un nav ļoti jāiespringst.
Mums spēlēšanas gaume sakrīt.
Mums valda demokrātija, jo skaņdarbus domājam un liekam kopā abi, ar abu idejām - tā, iespējams, ir mūsu recepte kā labi sadarboties.
Nauris: Par kompozīciju nosaukumiem mums bija diskusija, kad vēl spēlējām trijatā. Man patīk, ja dziesmām un albumam ir kāds kopsaucējs un vēstījums. Man šī ideja patika un biju par! Kompozīciju nosaukumi nāca no Laura puses un, domāju, ka tie ir atbilstoši. Vadoties pēc izjūtām likām, kura kuru personu, mūsuprāt, labāk raksturo kompozīcijas.
Lauris: Atšķirībā no pirmā albuma, kam oriģināli bija gari nosaukumi, otrajam albumā visu gribējām saukt vienā vārdā. Pirmā dziesma, kurai izdomājām nosaukumu, bija "Hayha". Iepriekš bijām redzējuši dokumentālu filmu par šo snaiperi no Somijas, kurš meistarīgi izvairījās no Sarkanās armijas un paveica unikālas lietas. Tādēļ nolēmām šo dziesmu nosaukt viņa vārdā. Vēlāk tapa nosaukumi arī pārējām dziesmām to cilvēku vārdos, kuri pēc mūsu domām ir paveikuši ko nozīmīgu kara laikā.
Nauris: Par priekšrocībām un trūkumiem - neesmu ļoti centies domāt, bet zinu, ka postroka žanrs neiekļaujas jebkura bāra/kluba interesēs. Un arī man pašam liekas, ka spēlēt postroku ir patīkamāk netradicionālās vietās.
Lauris: Priekšrocība ir tas, ka postrokam nav rāmju.
Tu vari doties jebkurā virzienā muzikāli.Nav vajadzīga taisīt ierasto uzbūvi dziesmai, pantiņš, piedziedājums, solo, nobeigums.
Trūkums, tieši mums varētu būt tas, ka mēs esam divi. Ir diezgan sarežģīti muzikāli piepildīt dziesmu ja ir tikai bungas un ģitāra. Jo ilgāk spēlējam, jo labāku aparatūru iegādājamies, jo vieglāk kļūst rakstīt muzikāli piepildītas dziesmas
Jauno albumu vari noklausīties šeit:
