Foto: Matīss Tazāns

2018. gada 29. maijā

Ingemārs Dzenis: “Mūzika ir svarīga otrā plāna aktrise”

LaIPA veiktajā pētījumā “Mūzikas patēriņa indekss” 65% aptaujāto apgalvo, ka ieteiks draugam kafejnīcu, kurā ir ne tikai laba maltīte, bet kurā skan arī tās tēlam atbilstoša mūzika. Kafejnīcas/ bāra “Vest”, kura audiālo tēlu veido gan bārmeņi, gan tā vadītājs Inegmārs Dzenis, ir viens no piemēriem, kur mūzikas atlasei pievērsta īpaša uzmanība.

Mūzikas lomu kafejnīcās viņš pielīdzina kafijai, kurai neuzkrītoši jāpilda sava funkcija, taču tai nevajadzētu būt uzmanības centrā: “Kafejnīcā mūzika ir svarīga otrā plāna aktrise, bet pirmajā plānā vienmēr ir cilvēks. Jo cilvēki galvenokārt uz kafejnīcām dodas, lai komunicētu.”

Taču tas nenozīmē, ka mūzikai ir mazāka nozīme, kafejnīcas pieredzi veido dažādu aspektu kopums un mūzika noteikti ir viens no tiem. “Atverot kafejnīcu, mēs ar mūzikas palīdzību vēlējāmies parādīt, kas mēs esam un piesaistīt līdzīgi domājošos. Strādājot pie “Vest” koncepcijas,  arī gribēju, lai katrs bārmenis nāk ar savu identitāti un savu muzikālo gaumi, tikai ar nosacījumu, ka tas ietilpst rokenrola kategorijā. Tikai pavisam nesen  piekāpos un ļauju uzspēlēt  arī elektronisko mūziku, jo jāņem vērā arī apmeklētāju vēlmes un viena no tām ir mazliet paballēties.”  

Kā vienu no kļūdām, ko Ingemārs saskata citu kafejnīcu vai veiklu īpašnieku vidū, ir atskaņot vienu un to pašu mūziku vai arī radio. “Ja kafejnīcā atskan Spotify reklāma, tas nerada labu tēlu, tāpat, ja skan radio. Uz kafejnīcām cilvēki nāk atpūsties, tādēļ jārada relaksēta vide. Mums, piemēram, ir uzstādījums, ka zālē nest darba lietas never – kārtot grāmatvedību, piemēram.” Otra nianse, kuru viņš novērojis, ir nespēja piemēroties un domāt plašāk – “japāņu restorānā nav jāspēlē tikai tradicionālā japāņu mūzika.”

Arī “Vest” ikdienā lieto mūzikas straumēšanas vietni Spotify, kurā bieži vien atskaņo mūzikas sarakstu, vadoties pēc noskaņojuma un emocijām, kā arī ir iecienījuši atskaņot albumus, jo uzskata, ka mūziķi zina, kādā secībā labāk atskaņot konkrētos skaņdarbus. Salīdzinot mūzikas sarakstu, kas tapa 2014. gadā, uzsākot darbību, Ingemārs norāda, ka klāt nācis arī mazliet hiphopa, bet tās pamats ir nemainīgs – Guns’n’roses, Johny Cash, National, Big Bluff u.tml.

Par pētījumu “Mūzikas patēriņa indekss”
Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Kantar TNS” veic pētījumus par mūzikas klausīšanās paradumiem, aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē dinamikā.

Komentāri