Blakustiesības aptver izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības, tajā skaitā tiesības saņemt atlīdzību no intelektuālā īpašuma izmantotājiem. Šīs tiesības pastāv līdztekus autortiesībām. Tās pastāv, lai galvenokārt vairotu jaunradi un aizsargātu radošā darba veicēju īpašumtiesības. Autortiesības un blakustiesības ir tikai daļa no intelektuālā īpašuma tiesību kopuma.
Autori savus darbus rada, lai tie nokļūtu līdz plašākai sabiedrībai, bet ne vienmēr šo uzdevumu autori spēj paveikt paši saviem spēkiem, tāpēc viņiem ir nepieciešami „starpnieki” – mūziķi, aktieri, dziedātāji, dejotāji un citas radošas personības, kurām piemīt neatkārtojams talants un radošās spējas autora darbu pasniegt publikai. Svarīgu darbu paveic arī producenti, jo ieguldot tehniskās zināšanas, un finanšu līdzekļus viņi veic fonogrammu fiksāciju, kas sabiedrībai nodrošina iespēju piekļūt iemīļotajai mūzikai un filmām gan internetā, gan iegādājoties mūzikas ierakstu diskus. Šo neskaitāmo iemeslu dēļ izpildītājiem un producentiem ir savas tiesības, tās vienā vārdā sauc par blakustiesībām.
Nepieciešamība aizsargāt izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības radās jau vēsturiski, galvenokārt tehnoloģiskā progresa rezultātā, 19. gadsimta beigās. Tehnoloģijām attīstoties, kļuva iespējams skaņu iemūžināt, kopēt no viena datu nesēja citā un pārdot. Pēkšņi bija radusies iespēja atskaņot mūziku bez pašu mūziķu līdzdalības, tādējādi samazinājās pieprasījums pēc pašu mākslinieku klātbūtnes un daudzi zaudēja savus ienākumus. Līdzīgā situācijā nonāca arī mūzikas izdevēji, jo tehnikas attīstība veicināja mūzikas ierakstu kopēšanu un strauju izplatību. Tā rezultātā radās nepieciešamība izstrādāt likumu, kas aizsargātu izpildīju un producentu tiesības, tajā skaitā mantiskās tiesības uz atlīdzību. Vēlāk blakustiesību aizsardzību ieguva arī filmu producenti un raidorganizācijas.
Ņemot vērā radošo darbu izplatību globāli, blakustiesības ir aizsargātas arī starptautiski, to paredz gan Eiropas Savienības regulas un kolektīvā pārvaldījuma organizāciju savstarpējie noslēgtie līgumi, gan jau vēsturiski noslēgti starptautiski daudzpusēji tiesību līgumi, piemēram, Romas konvencija – Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, kas parakstīta Romā, 1961. gadā.
Lai iestātos par savām tiesībām, izpildītāji un producenti Latvijā un citās pasaules valstīs ir apvienojušies un izveidojuši kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, tām uzticot noteiktas funkcijas viņu tiesību realizēšanai un aizsardzībai. Ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību tiek izsniegtas atļaujas fonogrammu – audio, audio vizuālu un citu mehānisko ierakstu izmantotājiem. Latvijā vienīgā blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija – biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) darbojās kopš 1999. gada.
Izpildītājiem un producentiem, lai aizsargātu savu intelektuālo īpašumu, nav jāveic īpašas formalitātes, uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var norādīt zīmi , kas apliecina viņu tiesības.