ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto Viens no zināmākajiem mūzikas apskatniekiem Latvijā Jānis Žilde komentē dažādus ar mūzikas klausīšanos saistītus faktorus un mītus.
Visbiežāk par mūzikas jaunumiem uzzinu, katru dienu atverot jaunākos e-pastus. Parasti izeju cauri visam iesūtītajam - noklausos, noskatos. Ja mākslinieks šķiet talantīgs un daudzsološs, tad dziesmu vai video padodu tālāk.
Otrs biežākais veids ir sociālie tīkli. Vietnē "Twitter" sekoju gandrīz visiem pašmāju mūziķiem - gan jau zināmiem, gan mazāk pazīstamiem - tas ir drošs veids, kā no pirmavota uzzināt par jaunumiem. Mūziķi jau arī savā starpā dalās ar interesantu informāciju.
Trešais veids - apmeklējot koncertus. To gan pēdējos gados daru arvien retāk, taču īpaši koncentrēti dzīvo mūziku cenšos uzsūkt vasaras festivālos vai mūzikas konferencēs.
Piekrītu. Tomēr svarīgs ir arī veids kā skaņdarbs tiek eksponēts, un kas to dara.
Ja pēc pirmajām 30 sekundēm vēl neesmu izslēdzis, tad ir liela iespēja, ka dziesma varētu atrast ceļu pie portāla lasītāja. Pirmajās 30 sekundēs var ātri novērtēt ieraksta tehnisko un bieži arī saturisko pusi.
Kādreiz mums TVNETā bija īpaša sadaļa jaunajiem mūziķiem "Demo skapis", taču tagad diemžēl neprofesionāliem ierakstiem izlauzties līdz lasītājam ir kļuvis sarežģītāk.
Ir bijis dažādi. Jā, kā jau minēju, svarīgs ir viss iepakojums, tomēr primārais vienmēr ir mūzika. Ir bijuši gadījumi, kad tiek atsūtīts tikai mp3, kuru noklausoties un atzīstot par labu esmu lūdzis māklinieku atsūtīt plašāku informāciju. Tomēr reizēm tiek atsūtīts pārāk uzbāzīgs, agresīvs promo, kas atgrūž. Šķiet, ja esi tik daudz laika investējis vizuālajā identitātē, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu mūziku. Jābūt balansam - ne par daudz, ne par maz.
Pirmais impulss ir mūzika, tikai tad sāku iedziļināties grupas vai mūziķa biogrāfijā.
Tas noteikti palīdz. Varu kompetentāk izvērtēt ieraksta tehnisko pusi, taču parasti gan pirmā dziesmas klausīšanās reize ir emocionāla - uzrunā vai neuzrunā. Protams, uzreiz pamanu arī tehnisko pusi, taču nepiederu pie tiem, kas uzskata, ka "no sākumā jāiemācās spēlēt, un tad var kāpt uz skatuves."
Latvijā mūzikas žurnālistika ir tāda nosacīta lieta. Es pats arī neesmu 100% mūzikas žurnālists, jo paralēli strādāju arī ar kultūras, izklaides ziņām. Līdz ar to man nav iespējams visu savu uzmanību veltīt tikai un vienīgi mūzikai. Tā nav kļūda, bet drīzāk ieteikums mūziķiem -
Jo precīzāk jums izdotos iepakot savu dziesmu (uzreiz atsūtiet foto, aprakstu), jo vieglāk man būs to izvērtēt. Vēl viena lieta, šajā pašā kontekstā, ir mūziķu naivā cerība, ka viņu radīto pašu no sevis visi noteikti pamanīs.
Ne vienmēr es un citi mūzikas žurnālisti var visu aptvert un visam izsekot, tāpēc svarīgi, ka mūziķis pats vai ar menedžmenta starpniecību tomēr informē, ka ir kaut ko ierakstījis vai izdevis.
