Zaudējumi ES mūzikas ierakstu industrijai - 170 miljoni euro gadā

Foto: www.pixabay.com

Dalīties Ieteikt

30.05.2016 / Parmuziku.lv

Deviņapadsmit Eiropas Savienības valstīs veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā Eiropas Savienības mūzikas ierakstu industrija pirātisma dēļ zaudēja 170 miljonus euro, kas atbilst 5,2% no mūzikas ierakstu apgrozījuma.

Mūzikas ierakstu industrija ir intelektuālā īpašuma tiesību intensīva nozare. Šajā sfērā visnozīmīgākās ir autortiesības un blakustiesības, taču mūsdienās šajā nozarē arvien lielāku īpatsvaru ieņem arī preču zīmes un dizainparaugi.

Lielāki zaudējumi novērojami tai mūzikas ierakstu daļai, kura tiek tiražēta digitālā formātā – tie sastāda 113 miljonus euro jeb 8,8 % no mūzikas ierakstu apgrozījuma. Savukārt 57 miljoni euro jeb 2,9 % no apgrozījuma ir pirātisma izraisītie zaudējumi ierakstiem fiziskajos datu nesējos, piemēram, CD, DVD.

Tiek lēsts, ka tiešie un netiešie zaudējumi visā industrijā ir 336 miljoni euro, no kuriem 63 miljonus euro veido pirātisma radīto tirgus kropļojumu dēļ valstu budžetos neiekasētie nodokļi.

Šis ziņojums ir septītais Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma organizācijas (EUIPO) veidotajā pētījumu sērijā, kurus veic Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs par viltojumu ekonomisko ietekmi uz dažādiem tautsaimniecības sektoriem Eiropas Savienībā. Pētījums veikts, balstoties uz Starptautiskās Fonogrāfijas industrijas federācijas (IFPI) datiem, kuri atspoguļo apgrozījumu 19 valstīs, kuras 2014. gadā veidoja 99 % no ES mūzikas ierakstu apgrozījuma. Latvijas mūzikas ierakstu industrija un tirgus šajā pētījumā nav analizēts.

• Par pētījumu "The economic cost of IPR infringement in the recorded music industry"
• Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pētījumi

Saistītie raksti

Mūzikas patēriņa pētījums: 92% Latvijas iedzīvotāju klausās mūzikas ierakstus, stabilos līderos popmūzika

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” ir veikusi ikgadējo socioloģisko aptauju par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem, lai analizētu un apkopotu datus par mūzikas ierakstu klausīšanās un “iegūšanas” veidiem, ieradumiem un viedokli. Pētījums tiek veikts jau devīto gadu, un tā rezultātu salīdzināšana sniedz iespējas sekot līdz, kā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas lietošanas paradumi, ko un kādu mūziku klausās mūsu iedzīvotāji, kāda ir tendence sabiedrības izpratnē par intelektuālā īpašuma jautājumiem nozarē.

Latvijā

MŪZIKAS PATĒRIŅA PĒTĪJUMS: Latvijā vēl aizvien ir populāra popmūzika!

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru “Kantar” 2021. gada vasaras izskaņā veikusi socioloģisko aptauju par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem, apkopojot iedzīvotāju viedokli, ieradumus un populārākos mūzikas žanrus, klausīšanās un mūzikas “iegūšanas” veidus. Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

Latvijā

Pētījums - alternatīva maksājuma modelis mūzikas straumēšanas platformās un tā ietekme atlīdzības saņemšanā mūziķiem un

CNM (Centre National de la Musique, Francijas mūzikas industrijas pārstāvji) publicē pētījumu, apskatot alternatīva maksājuma modeli mūzikas straumēšanas platformās un to ietekmi atlīdzības saņemšanā mūziķiem un tiesību īpašniekiem.

Pasaulē

Kas ir Z paaudze un cik svarīga tai ir mūzika?

Par šo paaudzi tiek dēvēti jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, kuri ir uzauguši digitālajā vidē un ir nepārtrauktā ‘pieslēgumā’. Mūzika ir viena no būtiskākajām viņu dzīves sastāvdaļām, tāpēc ar tās palīdzību ir iespējams pievērst šīs paaudzes uzmanību un izzināt to.

Pasaulē