ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
deezer-blog.com Šobrīd mūzikas straumēšanas servisi mēģina izpatikt ne tikai klausītājiem, bet arī izdevējiem. Viena no vadošajām pasaules ierakstu kompānijām Universal Music Group (UMG) ir uzsākusi kampaņu, lai virzītos uz "taisnīgu atlīdzību mūziķiem". Lai gan visas diskusijas ar lielākajiem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem notiek lielā slepenībā, tādi pakalpojumu sniedzēji kā Deezer un Tidal jau paziņojuši par pievienošanos UMG iniciatīvai, vēsta mūzikas jaunumu medijs Musically.
Šonedēļ Deezer nāca klajā ar paziņojumu, ka jau ir gatavi veikt pirmos soļus, lai sāktu pildīt lielās ierakstu kompānijas nospraustos mērķus. Straumēšanas pakalpojums apņēmies atzīmēt mūziku, kas radīta ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu, reizē izstrādājot arī automātisku sistēmu, lai atpazītu un atzīmētu tās dziesmas, kas veidotas ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu. Zināms, ka tiks sākts ar dziesmām, kurās lietota īstu mūziķu mākslīgi ģenerētās balsis.
Sākotnēji mērķis ir nodrošināt, ka gan mūziķi, gan izdevēji, gan klausītāji spēj atšķirt, kas ir "īsts" un, kas radīts ar mākslīgo intelektu, tādējādi arī mazinot iespējas krāpniekiem pelnīt naudu, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu. Taču Deezer norāda, ka viņu ilgtermiņa plāns tomēr ir izveidot sistēmu, kas spētu nošķirt un sadalīt straumējumu radīto peļņu starp "dažādos veidos radītiem" skaņdarbiem.
Paziņojums izpelnījies kritiku, jo pastāv uzskats, ka nošķirt īsto no mākslīgā intelekta radītā nemaz nav tā galvenā raize, proti – ne visi mākslinieki ir pret mākslīgā intelekta ienākšanu mūzikas industrijā. Piemēram, kanādiešu dziedātāja Grimes jau pāris mēnešus atpakaļ paziņoja, ka ir gatava dot savu piekrišanu tiem, kuri izmantos viņas vokālus, lai ģenerētu dziesmas, sadalot gūto peļņu uz pusēm, turpretim reperis Drake pavisam noteikti vēlēsies, lai skaņdarbi, kuros izmantots viņa mākslīgi ģenerētais vokāls, no visām platformām tiktu pazudināti (skatīt "Heart on My Sleeve’’ skandālu).
Šeit rodas daži filozofiskas dabas jautājumi: cik daudz cilvēkam jāpieliek roka pašam, lai skaņdarbs skaitītos "īsts" (tādā veidā gūstot lielāku daļu straumējumu peļņas kā mākslīgi radītais)?
Un, vai standarta elektroniskās deju mūzikas skaņdarbs, kuru pilnībā radījis īsts cilvēks ir vērtīgāks par tā paša žanra dziesmu, ko pilnībā (vai daļēji) veidojis mākslīgais intelekts pat, ja pēdējais ticis patērēts vairāk? Jāņem vērā arī, ka straumējumu skaits tomēr kaut kādā ziņā vērtējams arī kā kvalitātes zīmogs, neskatoties uz to, ka tas kā rādītājs ir pavisam subjektīvs...
Šobrīd industrijas modelis ir tieši tāds – jo vairāk straumējumu, jo vērtīgāks skaņdarbs. Tiešā nozīmē. Vairāk straumējumu = lielāka peļņa. Ieviešot jaunu dziesmu kategorizēšanas sistēmu, straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāspēj rast atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem.
Ir pozitīvi, ka Deezer pievērsis uzmanību mākslīgā intelekta jautājumam, taču viņiem (un kolēģiem) priekšā ir jaunu izaicinājumu pilns ceļš.
