Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks – Ilze Jansone!

Raksta attēls - Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks – Ilze Jansone! Foto no personīgā arhīva

21.02.2019 / Parmuziku.lv

Parmūziku.lv aizsāk jaunu tradīciju – iepazīstināt lasītājus un potenciālos, jaunos mūzikas industrijas dalībniekus ar personībām industrijā, kuras ir paveikušas nozīmīgu ieguldījumu kopējā nozares attīstībā. Katru mēnesi iepazīstināsim ar vienu cilvēku, kurš, mūsuprāt, būtu ne tikai pelnījis atzinību, bet arī spēj sniegt vērtīgus padomus tiem, kuri izvēlas saistīt savu nākotni ar darbību mūzikas industrijā.

Tikko noslēdzies Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkurss “Supernova 2019”, šovs ar piecu gadu stāžu, kura skatīšanās reitingi ik gadu pieaug, neatpaliekot, pat pārspējot, citas līdzīgas TV pārraides. Lai laba ideja īstenotos un nonāktu uz ekrāniem izcilā kvalitātē, nepieciešams profesionālis, kas organize darbus un seko līdzi visam, kas saistīts ar idejas realizāciju. Producents ir atbildīgs par dažādu, ar attiecīgo projektu saistīto procesu  iznākumu, viņš organizē darbu, plāno izdevumus, piesaista dažādu jomu speciālistus – veido komandu, pārzina finansu, komunikācijas, autortiesību un citas būtiskas jomas, kas saistītas ar veiksmīgu projekta realizāciju.

Ilze Jansone /38 gadi/ TV producente

Izglītība: 
Konkordijas Starptautiskās universitāte, bakalaurs -  Sabiedriskās attiecības, elektroniskie mediji.
 
Darba pieredze:
  • TV5 realitātes šovs: “Barbarossa” (pirmais darbs televīzijā);
  • TV3 realitātes šovi: “Sievu maiņa” un “Bārs”;
  • Mūzikas izdevniecība “Platforma Records”; darbs pie LMK (Latvijas Mūzikas Kanāls) izveides (tagad pārtapis par  -  Kanāls 2);
  • MTV Latvija, MTV Baltics;
  • Latvijas Neatkarīgā Televīzija:  šovi “Zvaigžņu lietus”, “OKartes akadēmija”, “Okartes skatuve”, “Latvijas Zelta talanti”, “Labestības diena”, “Eņģeļi pār Latviju”;
  • Latvijas Televīzija: “Eksperti dīvānā”, “Mana dziesma”, “Supernova”, “Latvijai top 100”, vecgada koncerts “Laimīgu Jauno gadu”.
Kāda ir parasta ‘’Ilzes Jansones’’ diena?
Dienas ir gan ļoti vienveidīgas, gan visai atšķirīgas. Es ceļos agri, sevišķi vasarā. Neesmu ne pūce, ne cīrulis, drīzāk vista - tiklīdz ārā gaišs, tā es esamu gatava darboties. Vasarā ceļos ļoti agri, ziemā nedaudz grūtāk, jo tumšs, bet darba dienās vēlāk par 7 nekad neceļos un īpaši ilgi neguļu arī brīvdienās. Noteikti vienmēr paēdu brokastis un izdzeru krūzi baltas kafijas. Plānošanas darbus projektiem, tāmes, naudas lietas, atskaites - apjomīgus darbus, kuros jāatceras ar ko sāki, lai tiktu līdz beigām, cenšos izdarīt no rīta. Tas ir mans produktīvākais laiks, kad neviens nezvana un nepārtrauc.

Diena var būt ļoti dažāda, no e-pastiem, pirkumu pasūtījumiem, apstiprinājumiem, līgumiem, darbu pieņemšanas-nodošanas aktiem un tamlīdzīgām lietām, līdz mēģinājumiem, scenārija lasīšanām, scenārija veidošanām - ļoti dažādi darbi. Ja ir intensīvāka slodze, tad vakarā cenšos braukt uz treniņu – nodarbojos ar jāšanas sportu, mājās esmu vēlu, ieeju dušā un uzreiz gulēt.

Kādi ir lielākie TV producenta izaicinājumi?
Sabalansēt vēlmes un iespējas izmaksu ziņā, un vēl mēģināt sasniegt Televīzijas izvirzītos mērķus, kas ir reitings. Ar jaunradītas popmūzikas šovu to nav viegli izdarīt, bet šajā sezonā mums laikam izdevās vislabāk. Mums gan bija tikai trīs lielās tiešraides, bet katru skatījās vairāk skatītāju kā iepriekšējo un līdz pat raidījuma beigām reitings bija kāpjošs. Arī sociālajos medijos pamatīgi uzaudzējām muskuļus un skatījumus, Youtube šajā sezonā ļoti aktivi skatījās. Uzvarētāja dziesma jau tagad sasniegusi tik pat daudz skatījumu, cik šobrīd ir pagājušā gadā uzvarējušai dziesmai.

Brīnos un vienlaikus priecājos, ka jau vairākus gadus “Supernovai” ir lielāks reitings kā, piemēram, “Zelta Mikrofona”  apbalvošanas ceremonijai, kur tomēr, uz skatuves kāpj nozares zvaigznes. Šogad tikai nedaudz atpalikām no “Muzikālās bankas”, kas mani kā Latvijas popmūzikas entuziasti ļoti priecē. Līdzīgi kā DJ Rudd, arī es ticu, ka vienā dienā kāds no Latvijas popmūzikas izpildītājiem kļūs nozīmīgs arī ārpus Latvijas.

Kuras izglītības ceļā apgūtās prasmes pielieto savā darbā?
Man šķiet, ka visas. Es studēju Igaunijā, ASV tipa augstskolā, paralēli Sabiedrisko attiecību un Elektronisko mediju priekšmetus. Studiju procesā mēs apguvām arī praktiskās iemaņas - katrs TV vai sabiedrisko attiecību komandā varējām būt jebkas - operators, scenārists, pults režisors, montāžas režisors, gaismotājs, tekstu autors, mediju plānotājs, krīzes menedžeris - visas iespējamās pozīcijas, domāju, ka tas man sākotnēji palīdzēja labāk saprast katra darba specifiku.
 
Kurš aspekts producenta profesijā dod lielāko gandarijumu?
Rezultāts, bet ar to ne vienmēr esmu apmierināta, tāpēc tas ne vienmēr nes prieku. Man vistuvākais laikam ir process, kad viss notiek. Vai tas būtu mēģinājums, vai jau tiešraide, vai ieraksts. Visforšākā diena projektā man ir tā, kurā ir gatava uzbūve un tūlīt sāksies mēģinājumi, jo tad viss vēl ir priekšā. Vissliktākā, patiesībā, fināls, jo tūlīt viss beigsies.

"Supernova" noteikti ir gan vislielākais izaicinājums, gan gandarījums. Kopumā esmu piedalījusies vismaz 50 TV un video projektos.

Kā pārnest ieceri ‘’no papīra’’ uz realitāti?
Vienkārši jāiet un jādara. Bet, lai iecere realitātē izveidotos laba, tai jābūt kārtīgi izplānotai un izdomātai, un arī izrunātai. Sevišķi projektā, kur pirmo reizi strādā kopā ar jauniem cilvēkiem.
 
Kā piedabūt visus iesaistītos cilvēkus darīt tieši to, kas ir ieplānots?
Ar mēģinājumu un darba grafiku. Godīgi sakot, nezinu. Man projektos ir ļoti veicies strādāt kopā ar atbildīgiem un ļoti talantīgiem cilvēkiem, kuriem vienkārši jāļauj darīt tas, par ko viņi deg. Tad visi savā starpā ļoti labi sastrādājas. Piemēram, "Supernovā" mums ir izcila komanda, kurā grūti izcelt atslēgas cilvēkus. Protams, redzamākais ir TV režisors - Juris Matuzelis, bet bez operatoru komandas, bez gaismu režisora, bez skatuves tehniķiem, viņš viens pats neko nevar izdarīt. Projektam cenšos piesaistīts cilvēkus, kuri spēs to ar savu skatījumu un ieguldījumu padarīt vēl labāku. Ja ar kādu nevaram sastrādāties, tas nav mūsu cilvēks, vienkārši nestrādājam. "Supernovā" mēs katrs kaut kādos projekta brīžos pildām 2-3 cilvēku pienākumus, slodze un intensitāte ir nenormāla, tāpēc nav laika “krāmēties” ar cilvēkiem, ar kuriem grūti sastrādāties vai kuri neizprot projekta mērķus un vērtības. Un mēs ar projekta radošo direktoru - Pēteri Krievkalnu vienmēr sākam tieši ar to - kas ir Supernova un kādas ir tās vērtības.
 
Kā nenonāvēt radošumu, izdomu? Kā neļaut rutīnai pārņemt sevi?
Noteikti nevajag pārstrādāties, tomēr tas ir tieši tas, ko mēs visi darām. Ja runā par grūtībām, tad visgrūtāk ir savākt komandas uzmanību, jo katram ir vēl pieci projekti paralēli un par katru kaut kādā brīdī jādomā un katram jāpieslēdzas. Bet mēs dzīvojam mazā tirgū, kur atlīdzības par darbu nav lielas.
 
Kāpēc tieši ‘’Supernova’’ ir iecienīts soc. tīklu apspriedes objekts?
Pirmkārt, jau 2015. gadā, kad veidojām “Supernova” pirmo sezonu, nolēmām, ka tēmturi #ltvsupernova turēsim ekrānā visu laiku, lai komentāri nav izmētāti un cilvēki ērti var tiem sekot līdzi. Noteikti arī  šova saturs - to neradām mēs, bet kā iniciatori esam cieši ar to saistīti. Šodien, kad informācijas trokšņiem sociālajos medijos izsisties cauri brīžiem šķiet neiespējami - tas ir liels panākums, ka spējam noturēt šovu gan mediju, gan twitter lietotāju dienas kartībā uz vairākiem mēnešiem. Šķiet, neviens cits TV šovs Latvijā nesasniedz tādu viedokļu gūzmu, kā Supernova.

Otrkārt, cilvēkiem patīk aprunāt un apsmiet citus, Twitterī mēs visi esam vareni, arī tad, ja paši neko nejēdzam konkrētajā jomā izdarīt. Diemžēl, ar Supernovu iet diezgan grūti, jo šovs ir labi producēts un tur maz kam var “piesieties”. Var patikt vai nepatikt žūrija un vadītāju kleitas, bet kopumā katrā sociālo tīklu apskatā, kura virsraksts ir apmēram šāds: “Nācija šokā par šovu “Supernova”” kaut ko patiešām sliktu ir grūti atrast, liela daļa no komentāriem ir tiešām smieklīgi un citreiz ļoti trāpīgi.

Ņemot vērā saspringto televīzijas darba grafiku, vai sanāk laika atpūtai?
Diemžēl, tā pa īstam man televīzijā ir tikai viens liels projekts reizi gadā, katru gadu pēc Supernovas, es faktiski meklēju darbu, jo pavasarī un vasarā TV ir tukšs laiks, mana specifika ir izklaide un mūzika, es nevaru pēķšņi sākt veidot ziņu sižetus vai producēt dokumentālos raidījumus - tas nav mans. Tāpēc vasarā sanāk atpūsties un kaut ko darīt mazākā intensitātē. Tas man patīk, tāds skolas laika režīms savā ziņā.
  
 

Padoms / recepte jaunajai paaudzei, kuri izvēlas producenta karjeru/ šovbiznesa industriju:

  • Labāk nesākt. Klausīt vecāku padomam un atrast “īstu” darbu.
  • Ļoti daudzi jauc darbu televīzijā ar darbu televizorā. Tās ir divas dažādas motivācijas un to uzreiz var redzēt.
  • Pieraksti idejas! Vienalga telefonā, kladē, uz lapiņām. Agri vai vēlu kaut kas no tā noderēs.
  • Jābūt vīzijai. Gala atbildību par projektu nes producents, ja producentam nav vīzijas, kā kam jābūt, jāizskatās, tad arī gala rezultāts nebūs veiksmīgs.
  • Iemācies argumentēt, pārliecināt un likt noticēt!
  • Ja vēlies darboties šovbiznēsā (vienalga kādā amatā) tev komanda un sakari ir jāvāc no paša sākuma līdz pašām beigām. Sākot ar pirmo darbiņu, vienalga vai ierādi vietas vai palīdzi vadītājiem ar teksta kartītēm. Bez komandas un sakariem neko daudz nepaveiksi. Šovbizness ir tik mainīgs, ka komandu beidz komplektēt tikai tad, kad izlem pamest nozari vai šo pasauli.
  • Producenta darbs un šovbizness nav čīkstētājiem. Tīri cilvēcīgi ne vienmēr ir viegli savākt komandu, uzlikt to atpakaļ uz sliedēm, kad pašai rokas nolaidušās un darbi smeļas mutē. Vai, piemēram aizrādīt par neizdarību cilvēkam, kuru ļoti cieni.

 

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!