ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto no personīgā arhīva Viens no Cēsu “Fonokluba” bīdītājiem, diezgan pasmagu mūziku spēlējošās grupas “Enhet’ bundzinieks un ik pa laikam arī DELFI rakstu autors Jānis Sildniks.
Šoreiz mūsu mini-anketa nonākusi Jāņa rokās. Tas ļauj uzzināt, ka jau pirmajā koncertā savā mūžā viņš redzēja grupu, kurā pats tagad spēlē, pirmā muzikālā zosāda viņam uzmetās no Ņujorkas hardcore skaņām, kādreiz koncertos viņš vienmēr iegādājies uzstājmākslinieku diskus, labprāt atlikušo mūžu pavadītu Bostonas metalcore grupas “Unearth” koncertā, bet pašmāju mūzikā rosina atbalstīt alternatīvās skatuves entuziastus.
Kurā brīdī pirmoreiz saprati, ka bez mūzikas tomēr nevar dzīvot?
Uz savu pirmo koncertu biju desmit gadu vecumā, kur mani paņēma līdzi vecākie brāļi un māsa. Tajā uzstājās “Pest of a Child”, “Cita attieksme”, “Enhet” un “All Day Long”. Apmēram tajā laikā sapratu, ka esmu iekšā šajā padarīšanā uz ilgu laiku. Tālāk jau sekoja loģiskā attīstības ķēde – instrumenta mācīšanās, mēģinājums taisīt savu pirmo grupu, pirmā uzstāšanās un tā līdz diviem izdotiem albumiem, Eiropas turnejām, festivālu organizēšanai un profesijas izvēlei ikdienas darbā.
Kura bija pirmā dziesma, kas tev izraisīja patīkamu zosādu? Kas tajā bija tik īpašs?
“Sick of it All” – “Scratch the Surface”. Ņujorkas hardcore grupas divtūkstošo gadu sākumā šķita kaut kas ļoti neaizsniedzams un mistisks. Prātā pat nevarēja ienākt, ka kādu dienu gadīsies viņus redzēt “dzīvajā”, kur nu vēl iesildīt koncertā. “Sick of it All” bija pirmā, kuras disku “nospēru” klausīties no brāļa, tāpēc arī atstājusi neizdzēšamu iespaidu, īpaši “Scratch the Surface”. Dziesma, kas ir viena no Ņujorkas hardcore himnām.
Kurš bija pirmais mūzikas ieraksts, ko iegādājies par savu naudu?
Kaut kādi mazpazīstamu grupu ieraksti koncertos, kurus vairs neatceros. Agrāk, dodoties uz pasākumu, bija pāris lietas, kas bija obligāti jānopērk – uzšuves, piespraudes un disks. Kurš bija pirmais, to gan vairs neatceros.
Uz kura Latvijā vai pasaulē zināma mūziķa koncertu tu vēlētos doties vēl un vēlreiz un kāpēc?
“Unearth” koncerts “Melnajā piektdienā” bija tāds, ko nekad, nekad neapniktu redzēt no jauna. Tur ir viss – grandiozi solo, foršas melodijas un agresīvi breikdauni.
No latviešiem vēl ne reizi neesmu vīlies “Sanctimony” priekšnesumos. Vienmēr izceļas ar kvalitāti.
Kas nākotnē notiks ar latviešu mūziku?
Esmu optimists, tāpēc ceru, ka tā turpinās viļņveidīgu kustību un ies līdzi laikam. Alternatīvajai skatuvei izsenis ir pacēlumi un pagrimumi. Ja šobrīd viss ir pieklusis, tad, cerams, aiz stūra gaida nākamā atdzimšana. Galvenais ir novērtēt un atbalstīt nozares entuziastus, kuri cenšas.
