Rihards Zaļupe - mīlu kino un kino mūziku

Foto: Kaspars Teilāns

12.03.2019 / Parmuziku.lv

parmuziku.lv komanda aicināja jauno un talantīgo komponistu Rihardu Zaļupi uz sarunu vēsturiskās piedzīvojumu filmas “1906” pirmizrādes priekšvakarā, kurai Rihards piešķiris īpašu noskaņu ar sevis radīto mūziku.

Rihards Zaļupe dzimis 1983. gadā Talsos. Absolvējis - Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, sitaminstrumentu klasi un ieguvis maģistra grādu sitaminstrumentu spēlē J.Vītola Lavijas Mūzikas akadēmijā. Rihards ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis un spilgtākais marimbas un sitaminstrumentu virtuozs Latvijā. Lielu nozīmi viņa dzīvē ieņem komponēšana un aranžēšana. Komponists Rihards Zaļupe ir radījis mūziku jau vairākās latviešu filmās, ieskaitot Aigara Graubes simtgades lielfilmu ‘’Nameja gredzens’’, par kuru saņēma šī gada Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofonu”. 15. martā uz ekrāniem nonāk režisora Gata Šmita krimināldrāma ‘’1906’’, kurai mūziku komponējis un ierakstījis Rihards.

Kā nonāci pie idejas, ka turpmāk vēlaties komponēt galvenokārt filmu skaņu celiņus?

Man šāds sapnis bija jau ilgāku laiku un beidzot pienāca iespēja to piepildīt. Klausos un pārstāvu dažādu žanru mūziku, taču ļoti mīlu kino un kino mūziku, šīs abas lietas mani vienmēr fascinējušas. Man ļoti tuvs ir darba process – iespēja vispirms redzēt darbību un pēc tam to papildināt.

Kāds ir skaņu celiņu tapšanas process? Kādas ir tās īpašās iezīmes, ar ko tas atšķiras no solo darbu radīšanas?

No akadēmiskajiem darbiem tos nošķir tieši tas, ka filma būs tā, kas diktē notikumu gaitu, proti, mūzika ir lielā mērā atkarīga no filmas sižeta. Filmai tiek sakomponēti ļoti daudzi skaņdarbi un pēcāk atlasīti un izmantoti tikai labākie. Gadās arī tā, ka režisors izvēlas atsevišķās vietās nemaz nelietot mūziku. Ir komponisti, kuri šādu spontānu lēmumu nespēj pieņemt un uztver to kā aizvainojumu. Ar mani tā nav, jo neuztveru šādas situācijas personiski, tāpēc ar man ir viegli sastrādāties. Bet, jā, tā arī ir lielākā atšķirība – strādājot pie solo projektiem, visbiežāk sanāk tā, ka tas, ko nospēlē pirmoreiz, arī paliek kā gala variants. Nepārprotiet, nav tā, ka vairs nekad nekomponēšu mūziku viens pats, taču pašlaik koncentrējos tieši uz filmām.

Skaņu celiņa komponista darbs ir ļoti atbildīgs, jo mūzika ir neatņemama vizuālā naratīva sastāvdaļa – vai ir jūtams spiediens, strādājot pie filmām?

Spiediens ir strādājot pie jebkura projekta, taču veidojot skaņu celiņus, tas visvairāk jūtams brīdī, kad pirmoreiz tiek salikta mūzika un filma kopā. Visiem, ieskaitot mani pašu, ir tāds neliels šoks, jo ir pierasts kadrus redzēt bez komponētās mūzikas, tādēļ tas ir izšķirošs mirklis visai darba komandai. Vienmēr jāņem vērā tas, ko domā režisors.

Nesen ieguvi ‘’Zelta mikrofonu’’ par mūziku filmai “Nameja gredzens”, vai tas nāca negaidīti?

Neteiksim, ka to gaidīju, bet ir patīkami, ka tavu darbu novērtē. Albums ir unikāls Latvijā un pie tā strādājām neatlaidīgi un tiešām ilgi. Rūpējāmies par katra skaņu celiņa kvalitāti un tā skanējumu filmā un individuāli kopumā. Prieks, ka to atzīst mūzikas aprindās. Mazliet gan žēl, ka pat netiku nominēts Lielajam Kristapam, bet par to īpaši vairs nepārdzīvoju.

Runājot, par tuvāko filmu – ‘’1906’’, varbūt vari nedaudz pastāstīt par tās mūziku.

Paldies jāteic režisoram, kurš ļāva mazliet eksperimentēt, lai gan pasaules mērogā tā nav nekāda inovācija. Filmu papildina elektroniskā mūzika, neskatoties uz to, ka naratīvs vēsta par vēsturiski agrākiem notikumiem. Negribētu gan teikt, ka tā ir tikai drūma, taču piekritīšu, tā ir tumšas nokrāsas. Tā atšķiras no ‘’Klases salidojuma’’ mūzikas, protams. Šeit ar mūziku centāmies radīt īsta ‘’Latvijas rudens’’ nokrāsu. Manuprāt, tas mums arī izdevās, taču, lai skatītāji paši vērtē mūsu paveikto – dzīvosim, redzēsim, kādas būs cilvēku atsauksmes.

Dzirdēju, ka Tev pašam ļoti patīk skatīties daudz filmas? Kuras ir favorītes?

Ļoti patīk skatīties dažādas filmas, protams, arī profesionāliem nolūkiem, taču bieži vien tikai baudas pēc. Atmiņā iespiedusies kāda televīzijas kanāla daudzsēriju filma par Francijas karali Luiju. Tur attēlota Versaļas pils un tas laikmets visā savā greznumā, taču mūzikā izmantoti nevis, kā varētu gaidīt, klavineta skanējums vai kāds cits škietami tai laikā lietots instruments, bet gan ļoti dinamiska un ritmiska elektroniskā mūzika, kas mani momentāli ievilka filmā, spēcīgāk kā pats sižets.

Nākotnes plāni – iespējams, strādāt pie kādas ārzemju filmas?

Nav noslēpums, ka redzu sevi kā Holivudas komponistu. Domāju, ka manis radītais skanējums atbilst Holivudas standartiem. Mēģinu sasniegt ārzemju filmu veidotājus un skatos uz to pusi. Šobrīd vēl pirmizrādi jāpiedzīvo dažiem vietējiem projektiem, nekur nesteidzos. Savā mājaslapā arī esmu ievietojis informāciju par filmām, pie kurām esmu strādājis, un tas viss ir arī lasāms angliski. Mēģinu sevi korekti pozicionēt jau tagad.