Krievu klasiskās mūzikas koncerts “Dejas ziemā”

Raksta attēls - Krievu klasiskās mūzikas koncerts “Dejas ziemā” Publicitātes foto: Valdis Butāns

04.01.2019 / Parmuziku.lv

Zvaigznes dienā, 6. janvārī, plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Orķestris “Rīga” un tā mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns aicina uz krievu klasiskās mūzikas un dzejas programmu “Dejas ziemā”. Skanēs pasaulē pazīstami Nikolaja Rimska-Korsakova, Sergeja Rahmaņinova, Pētera Čaikovska, Arama Hačaturjana un citu komponistu mūzikas šedevri. Dzejas lasījumus oriģinālvalodā interpretēs Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels.

Koncertprogrammas “Dejas ziemā” atskaņojums izvēlēts laikā, kad kristieši noslēdz Ziemassvētku svinēšanu ar senu svētku dienu – Zvaigznes dienu, bet pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētku vakaru un gaida Ziemassvētkus, kas tiek atzīmēti 7. janvārī.

Koncerts tiks atklāts ar tā tematikai atbilstošo Nikolaja Rimska-Korsakova Polonēzi no operas “Nakts pirms Ziemassvētkiem”. Operas sižets stāsta par maģiskiem notikumiem Ziemassvētku vakarā un tam sekojošajā Ziemassvētku rītā senajā Krievijā.

Zvaigznes dienas koncerta centrālais skaņdarbs - “Simfoniskās dejas” ir Sergeja Rahmaņinova pēdējais simfoniskais opuss, ko autors sacerējis 1940. gada vasarā, uzskatījis par vienu no saviem labākajiem darbiem un teicis: “Tas ir mans pēdējais uzliesmojums.” Pēc pirmatskaņojuma 1941. gada janvārī amerikāņu mūzikas kritiķis Olins Dounss (Downes) laikrakstā “New York Times” “Simfoniskās dejas” raksturoja šādi: “Dejas nav savienotas savā starpā. Tās atspoguļo noskaņu sērijas (..) - no dabas, no atmiņām, no fantāzijām ar dažiem Nāves jūras augļiem tajos – viss nepretenciozi, melodiska, jutekliski instrumentēta un apbrīnojami komponēta mūzika.”

Tai pat 1940. gadā, kad Rahmaņinovs pie Ņujorkas komponēja “Simfoniskās dejas”, Maskavā armēņu komponists Arams Hačaturjans sacerēja mūziku Lopes de Vega komēdijai “Valensijas atraitne”, no kuras izveidotā svīta ir iekļauta Zvaigznes dienas koncerta programmā – te mūzikas intonācijās labi nolasāmas Spānijas krāsas un tajās spilgti reflektē spāņu dzīvespriecīgie tēli un ritmi.

Koncertā skanēs arī “Andante cantabile” no Pētera Čaikovska Piektās Simfonijas - komponista dziedošās melodikas viens no daiļākajiem paraugiem, kas pieaug līdz jūsmīgai himnai par godu gaismai un mīlai.

Noslēgumā būs iespēja dzirdēt enerģētiskās Aleksandra Borodina Polovciešu dejas no operas “Kņazs Igors”. Tās ieguvušas milzīgu klausītāju atzinību un bieži vien tiek atskaņotas kā atsevišķs koncertskaņdarbs.

Koncertu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami no 02.01.2019. darba dienās no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 Kronvalda bulvārī 8, kā arī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” informācijas centrā.

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!