Ska mūzikas speciālists Uldis Zariņš un pieci stila albumi

Diemžēl nav iespējams ieteikt kādu konkrētu albumu, kas raksturotu ska sākotni sešdesmitajos gados Jamaikā. Pirmkārt, baudījumu bojā ierakstu tehniskā kvalitāte. Otrkārt, Jamaikas ska pēc būtības bija ballīšu mūzika, un tās galvenais nesējs bija singls, nevis albums. Piemēram, ska pamatlicēji “The Skatalites” kā sesiju mūziķi visdažādākajās sastāva kombinācijās ir piedalījušies desmitiem ska grāvēju ierakstos. Tāpēc vislabāko ieskatu ska pirmsākumos droši vien var sniegt kāda no neskaitāmajām izlasēm, kurā apkopoti tā laika hiti. Toties, lai saprastu Jamaikas ska esenci, varu ieteiktu noklausīties 1990. gada ierakstu “Jamboree”, kurā žanra klasiķis Laurel Aitken sadarbojas ar vācu grupu “Court Jester’s Crew”. Autentisks skanējums un žilbinošs dzīvesprieks. Tikpat labs sākuma punkts varētu būt arī ap gadsimtu miju tapušais, apburoši skaistais ska dīvas Doreen Shaffer albums “Adorable”. Mana sieva nebūt nav liela ska fane, bet šis disks mēnešiem ilgi bija pastāvīgs viesis viņas mašīnas CD atskaņotājā.

Jau abi iepriekšējie diski labi raksturo deviņdesmito gadu ska revival tendenci. Šajā laikā neskaitāmi jauni kolektīvi sāka interpretēt klasisko ska modernā skanējumā, bieži vien piejaucot zināmu devu džeza (par ko liecina kaut vai grupu nosaukumi – “New York Ska-Jazz Ensemble”, “Rotterdam Ska-Jazz Foundation”, “St. Petersburg Ska-Jazz Review”). Lieliskas interpretācijas par klasisko ska piedāvā “Hepcat” un “The Slackers”. Taču man gribētos izcelt vācu dziedātāja Dr. Ring-Ding sadarbību ar grupu “The Senior Allstars” albumā “Big Up!” (daudz neatpaliek arī albums “Ram Di Dance”), kurā raibā buķetē sajaukts pavisam klasiski skanošs ska un dancehall – lieliska žanra izpratne un muzikalitāte, viegli piedauzīgs humors un kājas kustinoši ritmi.

Tikpat neiespējami, kā ieteikt vienu klasiskā ska albumu, ir noteikt visreprezentatīvāko otrā viļņa ska albumu. Pirmkārt, britu astoņdesmito sākuma “two-tone” ska bija visai īslaicīga (lai arī ar ilglaicīgu iespaidu) parādība. Otrkārt, pazīstamākie “The Specials” un “Madness” hiti ir izmētāti pa dažādiem albumiem. Tāpēc jau atkal šā perioda ska nāksies ieteikt iepazīt kādā no izlasēm, kas veltītas “two-tone” ska. Tā vietā rekomendēšu noklausīties amerikāņu grupas “The Toasters” albumu “Enemy of the System” (vai arī “Hard Band For Dead”, vai “Don’t Let the Bastards Grind You Down”). Tas gan nekādā ziņā nav tīrs “two-tone” ska, taču ļauj saprast, kā “The Toasters” ar savu ska interpretāciju izdevās pārmest tiltu starp britu otrā viļņa ska un ska atdzimšanu Amerikā.

Kalifornijas grupas “Operation Ivy” ieraksts “Energy” pēc būtības radīja ska-punk žanru. Nevar nepiekrist tiem, kas apgalvo, ka ska-punk ar ska patiesībā nav nekāda sakara – tos principā vieno tikai ska raksturīgie ritma ģitāras un bungu “hi-hat” “atsitieni”, kas rezultātā padara šo mūziku neticami “lecīgu”. Par šo “atklājumu” var pateikties tieši “Operation Ivy”, kas ar savu pirmo un vienīgo albumu deva impulsu tālākajai ska-punk attīstībai. Iespējams primitīvs, taču absolūti eksplozīvs ieraksts. Līdzīgs tīrradnis ir “The Suicide Machines” debijas albums “Destruction by Definition”, savukārt “Operation Ivy” puišu muzikālais briedums dzirdams grupas “Rancid” albumos “…And Out Come the Wolves” un “Life Won’t Wait”.

Lielais ska-punk vilnis ASV uzbangoja ap 1997. gadu. Un tikpat ātri atkal noplaka. Taču tā sekas visā pasaulē ir jūtamas vēl joprojām. Galu galā, kas gan var būt labāks trakulīgai ballītei kā enerģiska rokmūzika, kas papildināta ar ska ritmiku un obligāto pūšamo instrumentu sekciju? Tā sauktajam trešajam ska vilnim bija raksturīgs nedaudz infantils skatījums uz dzīvi un pajēls humors, un, protams, nevaldāma enerģija. Iespējams, ka spilgtākais un pazīstamākais šā žanra albums ir “Reel Big Fish” ieraksts “Turn the Radio Off”. Tāpat labi kandidāti ir klasiskais “The Mighty Mighty Bosstones” albums “Let’s Face It”, zibenīgi ātrais un virtuozais “Catch 22” veikums “Keasbey Nights”, “The Aquabats” klaunāde “The Fury of Aquabats”, inovatīvais un žanrus sakausējošais “Sublime” albums “40oz. to Freedom” vai arī “Voodoo Glow Skulls” neiespējami ātrais un smagais “Firme”. Tomēr es kā sākuma punktu ska-punk pasaulē ieteikšu mazāk zināmās grupas “Buck-O-Nine” albumu “Barfly”, kas, manuprāt, visprecīzāk ieskicē visas minētās trešā viļņa ska pazīmes.