ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls turpināsies 22. septembrī plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē ar koncertu “Sarunas ar dzimteni”.
Koncertprogrammas nosaukums ir atsauce uz vienu no skaistākajiem Tālivalža Ķeniņa kamermūzikas darbiem, kurā komponists galvenajam materiālam izmantojis Imanta Zemzara tēmu. Tātad saruna starp Kanādu un Latviju. Arī koncerts būs muzikāla saruna mērogā starp diviem okeāna krastiem. Te satiksies mūziķi un komponisti no dažādām zemēm un dažādām paaudzēm, kurus vieno latviskais.
Komponiste Lolita Ritmane dzīvo ASV, čellists Juris Ķeniņš uzaudzis Toronto, Kanādā. Šī būs trešā reize, kad varēsim dzirdēt viņa spēli Latvijā. Ķeniņam līdzās spēlēs izcili latviešu mūziķi no Eiropas krasta – ērģelniece Kristīne Adamaite, mecosoprāns Ieva Parša un saksofonists Artis Sīmanis. Būs dziesmas balsij un ērģelēm, saksofona, čella un ērģeļu kopskaņa un visbeidzot – visi instrumenti vienkopus divos speciāli šim retajam sastāvam rakstītos pirmatskaņojumos.
Koncertu atklās Alfrēda Kalniņa Fantāzija ērģelēm – skaņraža pirmais, Pēterburgas konservatorijas studiju gados rakstītais ērģeļdarbs. Arnolds Klotiņš, zinošākais prāts par Alfrēda Kalniņa mūziku, Fantāziju raksturo šādi: “Žanra ziņā tā ir romantiska fantāzija – ar patētiska vēstījuma toni, vērienu un spožumu, kas mijas ar liriskām kantilēnām epizodēm brīvas formas ietvaros.” Kristīnes Adamaites interpretācijā klausīsimies arī Lūcijas Garūtas Meditāciju, kuru kāds varbūt būs dzirdējis arī versijā klavierēm.
Juris Ķeniņš ir starp mūziķiem, kuri pirmatskaņoja Tālivalža Ķeniņa opusu Adagio un fūga 1985. gadā. Šim koncertam viņš arī aranžējis vienu balsi saksofonam, kas oriģinālā rakstīta altam (vai kā pats Tālivaldis Ķeniņš būtu teicis – brāčai). Savukārt Ēriks Ešenvalds saksofonam un ērģelēm pērnajā gadā komponējis Adoremus in aeternum (“Pielūgsim mūžīgi”).
Tautasdziesmu vācēja, skaņraža Aldoņa Kalniņa dziesmā “Vēl vienu mirdzošu dienu” gaiša, mazliet sāpoša lirika un askētiska izteiksme saausta ar Skaidrītes Kaldupes dzeju. Komponists Jānis Ivanovs rakstīja solodziesmas līdz 1944. gadam. Dziesma “Latgalei” ir viena no pēdējām, un Kārļa Skalbes dzejoļa pirmā rindiņa tai dod otru nosaukumu “Uz Latgales mīlīgiem kalniem”. Vēl dziesma no žanra lielmeistara Pētera Plakida. Kā atcere komponistam skanēs dziesma “Sarkanā svece” ar Valda Grēviņa tekstu.
Koncerta virsvērtība ir divi pirmatskaņojumi – Riharda Dubras “Ilgošanās…” ar Broņislavas Martuževas tekstiem un Lolitas Ritmanes dziesmu cikls “No smilšu pulksteņa” ar Lolitas Gulbes dzeju.
Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un invalīdiem ir atlaides.
