ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Attēlā: grupa "Židrūns" Foto: Kärt Petser Agrā pavasarī, šogad no 27. marta līdz 2. aprīlim, zinātkārus ceļotājus, mūzikas mīļotājus un radošo industriju, jo īpaši mūzikas profesionāļus, kopā pulcēja jau devītais mūzikas un pilsētvides festivāls Tallinn Music Week.
Lai gan Tallinn Music Week (TMW) programmu veido daudzveidīgas aktivitātes un izklaides - īpaši piedāvājumi restorānos, izstādes, filmu seansi, dizaina tirgus - mūzikas industrijas šo pasākumu visdrīzāk apmeklē profesionālu iemeslu vadīti – lai iegūtu kontaktus, izzinātu iespējas vai klātienē vienotos par konkrētu sadarbību. Tā, piemēram, šogad TMW fokusā bija Ungārijas delegācija, kas apvienojusies zem nosaukuma HOTS, lai showcase festivālos popularizētu Ungārijas jauno un aktuālo mūziku.
Sadarbības partnerus – potenciālos izdevējus un aģentus bija iespējams uzrunāt arī speed meeting jeb “ātrajos randiņos”.
Turpinot pagājušajā gadā aizsākot virzienu, arī šogad TMW konferencē radošums tika skatīts ne vien no mūzikas, bet no daudz plašāka skatupunkta. Konferences ietvaros tika meklētas attīstības iespējas starp tehnoloģiju radītājiem, sabiedrības priekšstatiem un radošajiem uzņēmējiem. Ne velti - mūsdienās tieši mūzikas digitālās izplatīšanas/straumēšanas platformās nosaka to, kādu mūziku klausīsies miljoniem cilvēku visā pasaulē, un tas ir tikai viens no piemēriem. Daļa konferences diskusiju paneļi bija veidoti izglītojošas lekcijas formātā, tēmu izklāstot no A līdz Z, daļa diskusijas bija kā iedvesmojošas intervijas, kurās dalībnieki dalījās savā pieredzē.
Kad laipnā informācijas galdiņa meitene bija sagriezusi manu pilsētas karti pareizā virzienā, es beidzot sāku orientēties Tallinā. Iepriekš, garo, igauņu valodas nosaukumu dēļ, pilsētā mēdzu apmaldīties. Bet - tas nekas! TMW ietvaros visa pilsēta kļūst par savdabīgu skatuvi un šogad dažādās koncertu norises vietas vairāk vai mazāk viena no otras atradās 10 minūšu gājienā, izņemot attālāko Telliskivi radošo kvartālu.
Telliskivi radošais kvartāls, kas iekārtojies bijušajā rūpnīcu teritorijā, vizuāli atgādina mūsu pašu Andrejsalu. Tur atrodas dažādi radošie uzņēmumi, muzikālie bāri, klubs Erinevate Tubade un arī Vaba Lava zāle, kas iepriecina ar funkcionālu risinājumu – 2 skatuvēm.
Kamēr uz vienas skatuves tiek spēlēts, otru var sagatavot uznācienam, šādi visiem ietaupot laiku.
Ar krāšņām, baroka laika telpām šogad iepriecināja Tallinas Krievu teātris, kurā atradās trīs TMW skatuves. Teātra kamīna zālē uzstājās Elizabeta Lāce.
Runājot par muzikāliem atklājumiem, mani pārsteidza igauņu progroka grupa “Põhja Konn”, kuru skanējums bija ieturēts 70to gadu progroka stilistikā – klavieres ar ērģeļu tembru, smalki nostrādāti, gari ģitāras solo, grūvīgas basģitāras partijas mijās ar himnai raksturīgo cēlumu, savukārt dziesmu vārdi – igauņu valodā. Šis ir piemērs tam, kā valoda, ko “Põhja Konn” gadījumā veidoja igauņu dzejnieku dzeja, kļūst par vienu no mūzikas instrumentiem.
Mūsdienās klausītāji ir daudz tolerantāki pret mūziku svešā, nesaprotamā valodā (izņēmums varētu būt hiphopu, kur klausītājam ir jāsaprot vēstījums). Arī mūsu pašu “Židrūns” dziedāja latviešu valodā.
Svešā valoda rada problēma tad, ja tiek izmantota grupas nosaukumā – ja nosaukumu ar pirmo reizi būs grūti izrunāt, visticamāk klausītājs to neatcerēsies.
Prātā palikuši savdabīgi balss tembri, piemēram, beļģu postpanka grupa “Whispering Sons” fascinēja ar solistes Fenes Kupens ļoti zemo, salto balsi, un arī somu indie grupai “The Holy” uz kopējā fona ļauj atšķirties tieši solista Ētu Henrika Livari siltā balss.
Nobriedušākā publika bija sastopama metālmūzikas vakarā, kuru bija veidojis Somijas metāla festivāls "Tuska" un kura ietvaros uzstājās arī “Neglected Fields” no Latvijas. Savukārt gados visjaunākā publika devās uz elektroniskās deju mūzikas festivāla Weekend dīdžeju nakti. TMW festivāla vakari bija labi apmeklēti – Raadio 2 veidotā programma, kas prezentēja pazīstamākos igauņu indie mūziķus, bija raisījusi tik lielu interesi, ka klubā/teātrī Von Krahl tikt iekšā nebija iespējams.
Ja iepriekš nebija nopirkta festivāla pase, pērkot biļeti pie kluba durvīm, nācās šķirties no 17 EUR. Dodoties uz citu klubu, būtu jāpērk cita biļete. Nešaubīgi šādā veidā apmeklētāji tik motivēti laicīgi nopirkt TMW festivāla pasi. Tās sākotnējā cena bija tikai 30 EUR, dodot iespēju dzirdēt vismaz 20 vietās notiekošo. Ja vēlējies izmantot klubu garderobi, tas maksāja 1 līdz 3 EUR ietvaros. Šādas cenas Latvijā, vismaz šobrīd, nebūtu iespējamas.Tas liek aizdomāties, cik augsta ir igauņu klausītāju lojalitātē saviem mūzķiem.
Šogad festivāla pēdējā ballīte notika dzelzceļa stacijas tunelī. Tā bija tehno reivs. Pirms tam kinoteātrī Sõprus publikas ovācijas izbaudīja mūsu klasiskās mūzikas huligāni “DaGamba”, kas nospēlēja teju 1,5 stundas garu rokkoncertu, izmantojot izdevību, ka uzstājas pēdējie.
