ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto 19. savdabīgās mūzikas un mūsdienu baltu kultūras festivāls “Mėnuo Juodaragis” jeb latviski “Mēness Melnradzis” norisināsies šī gada 26.–28. augustā. Šoreiz tas uz vasaras atvadu svinībām aicina jaunā vidē – Zarasu rajonā, netālu no Antazaves esošajā Dūbura ezera salā.
Šīgada “Mėnuo Juodaragis” gaidītākais kolektīvs būs pasaules mēroga zvaigzne, kas, iespējams, ir plašāk pazīstama nekā visas jebkad festivālā piedalījušās grupas kopā ņemot, proti, savu dalību festivālā ir apstiprinājis Eiropas mūzikas grands “Laibach”.
Šis Slovēnijas kolektīvs ir pazīstams ar izteikti savdabīgu mūzikas stilu un oriģinālu mākslas koncepciju, kurā savijas gan Industrial mūzikas avangards, gan roka, techno un pop skanējums, padarot to par, šķiet, slavenāko grupu no Centrālās un Austrumeiropas. Šī Latvijā jau pazīstamā grupa, par kuru mēdz teikt, ka tā sagrāvusi Dienvidslāviju un Tito komunistisko režīmu, savu vēsturi skaita jau 35 gadu garumā, taču Lietuvā uzstāsies pirmoreiz. “Laibach” uz festivāla galvenās skatuves kāps sestdienas, 27. augusta, vēlā vakarā.
Uz festivāla skatuvēm, kur valdīs alternatīvā, jaunrades un postfolkloras mūzika, uzstāsies ap 50 dažādu žanru mūzikas kolektīvu un radošo projektu no Lietuvas un citām valstīm. Savu dalību jau ir apstiprinājuši pašmāju Aiste Smilgevičūte ar grupu “Skylė”, kā arī grupas “Ugniavijas”, “Kūlgrinda”, “Esatis”, “Sheep Got Waxed”, “Garbanotas bosistas”, “Siela”, “Pievos”, “Žalvarinis”, “Solo ansamblis”, “Sen Svaja”, smagā roka pārstāvji “Luctus”, “Ūkanose”, “Sraigės efektas”, skaņu eksperimentētāji “Vilkduja”, “Obšrr”, “Girių dvasios”, “Dambras”, “Vėlių namai”, “Gas Of Latvia” un citi.
Vēl no ārzemju viesiem ir jāmin aizvien lielāku popularitāti gūstošā somu psihodēliskā folkroka grupa “Hexvessel”, dabas ambient kulta meistars “Alio Die” no Itālijas, noslēpumainie prūši “Romowe Rikoito”, ievērojamais krievu world kolektīvs “Theodor Bastard”, tradicionālās latviešu folkloras dziedātājas “Saucējas” un neofolk mistiķi “Keltika Hispanna” no Spānijas, kā arī grupas no Igaunijas un Baltkrievijas, kopumā ap 50 dažādu žanru kolektīvu un radošo projektu.
Par šīsvasaras festivāla vadmotīvu tā rīkotāji ir izvēlējušās tēmu “Mājas”. “Māju jēdziens šķiet saprotams ikvienam cilvēkam, tomēr pilnībā to definēt nebūt nav vienkārši,” – stāsta festivāla vadītājs Ugņus Ļoge (Ugnius Liogė). Mēs raugāmies plaši: mājas mūsu izpratnē nav tikai dzīvesvieta, miteklis, bet arī cilvēku saiknes, ģimenes pavards, sava kultūra, savpatnība, dzimtās zemes ainava, zeme, valsts. Kas ir mājas? Šis ir interesants jautājums: ikvienam dziļi personisks un vienlaikus mums visiem kopīgs. Ceram, ka “Mėnuo Juodaragis” trīs dienas palīdzēs rast skaidrāku un dziļāku atbildi uz šo jautājumu.
Simboliski, ka festivāls, izvēlējies māju tēmu, iekārtojas jaunā vietā. Tā rīkotāji zina teikt, ka jau deviņpadsmito reizi notiekošie svētki daudziem pastāvīgajiem apmeklētājiem ir kļuvuši par īstu dvēseles mājvietu. Pasākuma plakāts pie viņiem vēršas ar virsrakstu “Atgriezies, kur neesi bijis!”; savukārt tēmas dziļo garīgumu pauž fotogrāfija, kas atgādina M. K. Čurļoņa teiksmaino gleznu “Karaļu pasaka”.
Pasākuma rīkotāji stāsta: “Pārcelt festivālu uz jaunu vietu rosināja vairāki apstākļi. Proti, Zarasos, kur pēdējā laikā bija šo svētku mājvieta, tajās pašās brīvdienās paredzēts liels starptautisks sporta pasākums, savukārt, mēs jau daudzus gadus esam metuši skatienus uz ainaviski izteiksmīgo salu Dūbura ezera hidrogrāfiskajā liegumā. Salas īpašā vēsturiskā vide, simtgadīgie ozoli un sapņainas noskaņas rosinošie dabasskati festivāla “Mėnuo Juodaragis” noskaņām ir īpaši piemēroti. Tāpēc esam pārliecināti, ka festivāla norises šai vietā daudziem apmeklētājiem kļūs par patīkamu pārsteigumu un iedvesmas avotu.”
Dūbura salas 46 hektāros festivāla laikā iedzīvosies četras mūzikas skatuves, seno amatu ciems, tipi (indiāņu telšu) ciemats, kino un lekciju paviljons, sporta laukumi un vairākas āra kafejnīcas. Līdzās telšu pilsētiņām ir ierīkotas četras peldvietas, darbosies dušas un pirtis, ūdeni “piegādās” dabīgie avoti. Salas piebraucamajās vietās paredzētas bezmaksas autostāvvietas, bet iebraukšana pašā salā būs par maksu. Plašas pļavas atvēlētas atbraucēju teltīm: festivāls gaidīs ierodamies ap 5000 skatītāju.
