ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Publicitātes foto Prāta Vētrai šis gads bijis piepildītas ar lielajiem vasaras koncertiem Valmierā, Jelgavā, Rīgā un citās lielākajās pilsētās, popularizējot jauno ierakstu Septiņi soļi svaiga gaisa ar sestdienas noslēgumu Rīgā.
Sestdienas vakara Prāta Vētras Dziesmusvētki klātienē, New Hanza City, Ganību dambī, pulcēja 45 000 skatītāju. Ārpus oficiālās skatuves, tātad, pie skatuves nožogojumiem, māju balkonos, apkārtējās ielās un LMT piedāvātajā tiešraidē skatītāju bija tikpat un vairāk, ap 50 000. Septiņi soļi svaiga gaisa ir noieti grandiozi, un nekā citādi, šķiet, tas nemaz nebūtu noticis.
Jau vairākas stundas pirms koncerta sākuma 21.30 no tuvākajām ielām Rūpniecības/Pulkveža Brieža ielas rajonā plūda straumes ar ģimenēm, pārīšiem un draugiem, vēlreiz apliecinot, ka Prāta Vētra ir domāta visiem.
Ap 45 000 apmeklētāju bija arī grupas 2008. gada koncertā Mežaparkā, un arī šogad tas ir bijis gaidīts notikums latviešu/ārvalstu grupas faniem. Protams, atšķirībā no 2008. gada, kad grupas Carnival Youth puišiem bija knapi padsmit gadu, šogad Karnivāļi cieņpilni, jautri un profesionāli jau iesildīja Prāta Vētru. To darīt 40+ tūkstošu lielai auditoriju jauniem puišiem ir, atzīsim, liels notikums un, protams, pašiem Karnivāļiem – nozīmīga pieredze.
Latvijas apstākļos trenēties stadionos neizdodas tik bieži, tāpēc vēlam Carnival Youth vēl daudzus stadionus ārpus Latvijas robežām. Iesildītāju vidū vēl ar pēdējiem saules stariem uzstājās arī dīdžejmeiteņu duets Gribam būt dīdžejas, un 21.30 ar laika atskaiti/milzu pulksteni uz ekrāna labākajās Millenium tūkstošgades gaidīšanas tradīcijās sāka spēlēt vētrieši.
Kā jau gaidīts, koncerts sākās ar jaunā albuma dziesmām, tosrarp Ēdenes dārzu, 7 soļiem svaiga gaisa, u.c. Atšķirībā no Mežaparka koncerta, kur vētriešiem bija savdabīgi balti kostīmi ar turbāncepurēm, šoreiz Renārs Kaupers uz skatuves parādījās parastajā apģērbā, priecīgi sveicot klausītājus, un tas radīja vienkāršu, draudzīgas kopābūšanas noskaņu.
Koncerta otrajā daļā gan Kaupers bija jau žaketē un baltā kreklā, savu tēlu papildinot ar piemīlīgu melnu hūtīti.
Arī šoreiz īpašais koncertā bija vides izvēle un videoprojekcijas.
New Hanza City teritorija savā ziņa kļuva par koncerta poligonu- pilsētu no nākotnes.
Tajā pēc pāris gadiem ir plānotas jaunas mājas, biroja ēkas un laikmetīgās mākslas muzejs, taču šobrīd tas ir tukšs laukums un pāris izgaismotas jaunceltnes. Arī koncerta skatuve bija vēl viena ēka, kura kopā ar urbāno apkārtvidi un apdullinoši spilgto mēnesi veidoja uzņemšanas laukumu īstai sci-fi koncertfilmai (koncerts tiešām taps par DVD ierakstu).
Video projekcijās ikpalaikam uznira dīvains akmens monstrs, kurš varētu būt tiklab radies no klints, tikpat būt radinieks ASV kino godzillai King Kongam.
Interesanti, ka video monstrs patiešām līdzinājās 1933. gada ASV kinoversijai par šo pāraugušo godzillu, kuram nekas nav par grūtu, tostarp, uzkāpt Ņujorkas augstceltnēs. Šur tur projekcijās parādījās vertikālas, sarkani pelēkas līnijas, atsaucoties uz vertikālām augšā-kāpšanām, taču tikpat labi vētriešiem šis varēja būt viņu pašu gigants, kurš, tāpat kā visi pārdabiski tēli, cenšas iekarot jaunas virsotnes un apliecināt savu spēku.
King Kong 1933. gada filmas plakāts
Video projekciju muskuļi vētriešiem ir izauguši patiešām masīvi. Ekrānos redzējām gan uz skatuves notiekošo, gan skatītāju koncertdzīvi, visjaukāko brīdi atspoļojot dziesmas Spogulīt, spogulīt.. atskaņošanas laikā. Proti, filmējot tika uzķerti skatītāju-pārīšu kadri, kuri romantiski turējās kopā un šad tad paskūpstījās.
Izkanēja arī dziesma Skoļzkie uļici, kuru Prāta Vētra ierakstīja kopā ar krievu rokgrupu Bi-2 pirms 12(jau tik daudz?) gadiem, un tās laikā video filma liegl slīdēja cauri kādai ASV pilsētai (varbūt Lasvegasa) ar neona uzrakstiem, ikoniskajiem ASV zīmoliem, moteļu un striptīzbāru gaismas reklāmām, utt.
Negaidīti dziesmas Tur kaut kam ir jābūt laikā uz skatuves kāpa ex-Gustavo jeb Arstarulsmirus, ierepojot savas dziesmas partijas
(dziesma iekļauta albumā Tur kaut kam ir jābūt, kuru producējis Gustavo). Taču lielāko pārsteigumu radīja Dons, kurš arī kopā ar mūziķiem kāpa uz skatuves, un rezultātā tapa latvisks mash-up Tur kaut kam ir jābūt/dziesmai Pēdējā vēstule. Protams, klausītāji sajūsmā spiedza, un šāds gājiens piestāvēja koncertam, ņemot vērā, ka pirms nepilnas nedēļas savu koncerttūri noslēdza arī Dons, kurš šobrīd ir izlēmis atpūsties/ierakstīt jaunu materiālu 2017. gadā.
Prāta Vētrai vēl palīdzēja arī lieliskās bekvokālistes, meiteņu trio Limonāde, kuras apliecinājušas sevi kā kvalitatīva deju popa pārstāves, ierakstot dejojamas dziesmas ar pašmāju producentu DJ Rudd. Šoreiz viņu pavadošās partijas kolorīti papildināja vētriešus, šur tur radot blūza noskaņas, savukārt vēl viens jaunās latviešu mūzikas pārstāvis – Kashuks- uzstājās ar Prāta Vētras dziesmu miksiem.
Lai arī viņa uzstāšanās laikā publika nedaudz paklīda, teiktu, ka velti: Kashuks šobrīd ir viens no jaunajiem, progresīvajiem pašmāju mūziķiem, kurš viens pats spēj piepildīt arī lielo festivālu skatuves.
Prāta Vētra kopā spēlē jau vairāk kā 20 gadus, un katrā viņu koncertā populāras kļūst tādas spēles kā Ieraugi Kauperu uz skatuves, kurš no skatītāju aizmugures rindām izskatās pēc tēla uz sērkociņu kastītes,
tieši tik “tuvu” skatītājiem izdevies piekļūt skatītāju pūlī (45 000 cilvēku, atcerieties). Otra populāra spēle ir Kuru veco dziesmu vētrieši šoreiz nospēlēs. Sestdienas vakarā skanēja Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas, Lec un citas 2000. gadu sākumā ierakstītās dziesmas, kuras vislabāk tomēr piestāv lielajām skatuvēm. Taču
ceram, ka tuvākajā nākotnē jau atkal dzirdēsim 1990. gadu dziesmas, kurām tumšs pagrabtelpas klubiņš piestāv labāk par jebkuru Mežaparku.
Šķiet, jaukākais brīdis līdzās visiem citiem bija koncerta noslēgumā, kur Renārs Kaupers, nosaucot grupas dalībniekus un iesaistītās komandas cilvēkus, iekļāva arī aizsaulē aizgājušo Mumiņu, norādot uz debesīm. Un – kādēļ gan nē?
Iespējams, ka Mumiņš tiešām sēdēja uz kādas no urbāno augstceltņu jumtiem un, kūļādams kājas, klausījās koncertu kopā ar pārējiem 100 000 apmeklētāju.
