Maikla Vinslova krājumā ir 10 000 dažādas skaņas!
Aktieri, komiķi un skaņu imitētāju Maiklu Vinslovu (Michael Winslow) atceramies no komēdiju seriāla Policijas akadēmija. 13. martā Vinslovs ar šovu Sound Adventure uzstājās Comedy Latvia rīkotajā pasākumā kino Splendid Palace, atdarinot skaņas no pavisam sadzīviskām situācijām līdz mūzikas priekšnesumiem. Skaņu aktieris radīja gan ar savu mutes dobumu, lūpām, zobiem, gan ar visu ķermeni.
Es parasti jautāju cilvēkiem, kādas ir viņu iecienītākās skaņas, jo es vairs nevaru izvēlēties vienu, iecienītāko. Man patīk elektronika – varu attēlot virtuves sadzīves iekārtas līdz pat elektroniskai deju mūzikai.
Man visa dzīve ir nebeidzami garš skaņu celiņš.
Es uzaugu muzikālā ģimenē – mana mamma un tētis ir mūziķi. Ģimenē mēs klausījāmies ļoti daudz džeza. Vēlāk sešdesmitajos tā bija Vudstoka ar Hendriksu, The Who, Pink Floyd, Dženisa Džoplina un Tina Tērnere. Kad pats nonācu izklaides industrijā, iepazinos ar smago metālu – Whitesnake, Emerson, Lake and Palmer - man tik ļoti patika sintezatora skaņa dziesmā Lucky man!
Džeimss Brauns uz mani ir atstājis lielu iespaidu! Reiz man bija iespēja satikt Džeimsu Braunu un es pārāk stipri saspiedu viņa roku (seko skaņas imitēšana). Es jutos vainīgs. Iedomājies, kas notiktu, ka Džeimss Brauns saspiestu viens otra roku – skaņa būtu tik lieliska. ( Maiks demonstrē skaņas, kas ir augstā, dziedātājiem raksturīgos tembrā).
Jā, es nedaudz spēlēju ģitāru. Bet tikai nedaudz.
Jā, ja gribu skanēt kā elektroniskā ģitāra, es daru (Maikls imitē elektroniskās ģitāras skaņu). Man patīk saksofona, harmoniku un vijoles skaņa! Mīlu vijoles skaņu! Nesen Potsdamā uzstājos kopā ar Berlīnes simfonisko orķestri, ieskaņojot Čārlija Čaplina filmu. Skolā, kad skatījāmies mēmās filmas, man vienmēr sanāca nepatikšanas. Skolotāja sacīja - tā ir mēmā filma, tur nevajag skaņu, esi mierīgs!
Es nezinu. Es to vienmēr esmu spējis – atdarināt suņa rūkšanu tik labi, ka viņš gatavs man iekost. Atceros, kā bērnībā uzkāpu uz kamenes. Atceros dzēliena skaņu. Man ir ļoti jūtīga dzirde, un mazās skaņas man ir tik pat svarīgas kā lielās. (Maikls demonstrē dažādās skaņas, kādas var iegūt no rozes, kas ievietota vāzītē uz galda). Skaņas atdarināšana spēja ir saistīta ar spēju iztēloties un radīt saturu.
Jā, es esmu par to domājis un man jau iepriekš tas ir piedāvāts.
Jā, es varētu mācīt, bet man būtu jāpārliecinās, ka cilvēks šīs zināšanas lietos labos nolūkos. Lai nav tā, ka Supermenam iedod nepareizās spējas. Skaņas var izraisīt neparedzamas sekas.
Varētu piedāvāt skaņu dublēšanas meistarklases. Es bieži dublēju skaņas visam filmas skaņu celiņam – sākot no zobenu šķindoņas līdz dziedāšanai. Skaņa var apmuļķot cilvēkus.
Kad apmeklēju citu mākslinieku koncertus. Ozija Osborna koncertā – jā, The Who – nešaubīgi! Pink Floyd var iztikt bez ausu aizbāžņiem.
Arī klusums var padarīt kurlu!
Dažreiz istabā var valdīt tāds klusums, kad dzirdi, kā tavā ausī plūst asinis. Vai tas esmu es, vai ventilācijas sistēma? Nē, tas esmu es.
Tad es ieslēdzu televizoru vai atveru logu. Dažreiz var iestāties pārāk liels klusums.
Nē, man patīk gulēt klusumā. Tomēr viss atkarīgs no situācijas. Skaņa paliek skaņa. Skaņa ir kā gobelēns. Filmā, TV šovā skaņa ir viens no aktieriem. Bieži jautā – kāpēc tu nodarbojies ar beatbox vai mūziku, nevis apgūsti matemātiku, lai iegūtu pienācīgu profesiju?
Mūzika ir matemātika – nošu lapas piecas līnijas ar četrām atstarpēm – tur notiek rēķināšana! Cilvēki tikai to uzreiz neierauga.