ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Publicitātes foto Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem The Great Escape festivālā izrādījās mazināmais angļu dziesminieks Oktoba. Pēc mūziķa koncerta aicināju viņu uz sarunu, lai parunātu gan par priekšnesumu, gan mūziku un nākotnes plāniem, kā arī lai noskaidrotu, kāda tad ir dzīve salīdzinoši mazināmam mūziķim Anglijā.
- Kā tev patika sets un vieta, kur spēlēji?
Vienkārši fantastiski! Ir lieliski būt daļai no The Great Escape, un kas īpaši forši – būt daļai no tā tieši šeit, zālē, kurā ikviens var iekļūt bez maksas, tā kā arī cilvēki, kuriem nav biļetes, var baudīt dzīvo mūziku. Ir jauki, ka tik daudzi šo iespēju arī izmantoja.
- Vai nebija grūti, ka pūlis tomēr bija diezgan skaļš?
Zini, esot mūziķim un uzstājoties dažādās vietās, pie tā pierod. Bet šodien nav iemesla sūdzēties, skaņa bija laba, labi dzirdēju, ko daru. Jutos gan nedaudz aizsmacis, tomēr tam veiksmīgi izdevās tikt pāri, un viss ir patiešām lieliski.
- Cik svarīgi, tev kā braitonietim, ir tas, ka festivāls notiek tieši šeit?
Tas, ka Braitonā notiek The Great Escape ir satriecoši. Pilsēta var izmitināt un atrādīt labākos no labākajiem jaunajiem mūziķiem pasaulē, un es to nesaku tikai tāpēc, ka pats šeit spēlēju! [smejas] Ja nopietni, ir fantastiski, ka šāds notikums ļauj tik daudziem vietējiem izpildītājiem parādīt to, ko viņi dara tik plašai publikai.
Man personīgi laikam galvenais ieguvums ir tas, ka pazīstu katru koncertvietu pilsētā, un zinu, ko no tām gaidīt. Protams, ir jauki, ka nav jāceļo un varu palikt mājās, bet šoreiz tas ir otršķirīgi. Primāri ir tas, ka pazīstamo vietu dēļ pazūd daļa stresa, kas ļauj labāk sagatavoties koncertam.
- Vai pirms festivāla tev bija kādi konkrēti mērķi, ko gribētos izdarīt vai varbūt sastapt tā laikā?
Man galvenais bija vienkārši koncentrēties uz mūziku. Uz to, kā pats nospēlēju, kā viss izklausās. Kā jau teici, pūlis bija skaļš, un arī par to iepriekš nedaudz uztraucos. Centos iegūt viņu uzmanību, panākt, lai visi ieklausās. Kad tas izdevās, uzskatīju, ka savu mērķi esmu sasniedzis.
Starp citu, pašlaik studijā strādāju pie jaunā albuma, un man ir paveicies – jau iepriekš esmu iepazinies ar daudziem lieliskiem cilvēkiem, kas palīdz diskam tapt. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc man The Great Escape nav tik svarīgi kādu sastapt, bet gan parādīt, cik labs mūziķis spēju būt.
- Cik tālu esi ticis ar albuma ierakstu?
Būtībā šobrīd gandrīz viss jau ir ierakstīts. Esmu darbojies jau divus mēnešus, un ir cerība, ka pēc pusgada ieraksts varētu iznākt. Tajā būs 11 dziesmas, visas pilnīgi jaunas, un tās izklausās patiešām jauki!
- Ko mums gaidīt no albuma?
Ļoti, ļoti daudz plašu skaņu. Kā jau teicu, ierakstā piedalās daudz viesmākslinieku, kas vismaz man pašam visu padara daudz aizraujošāku. Esmu pieaicinājis daudzus Braitonas mūziķus, un man pašam šķiet, ka albumā būs jūtama attīstība, salīdzinot ar to, ko daru uz skatuves pašlaik. Diskā būs dzirdams kas vairāk nekā vienkārši čalis ar akustisko ģitāru.
- Tava mūzika skan ļoti dzīvīgi un pacilājoši, un liekas, ka tā tas arī turpināsies. Kas ir galvenie iedvesmas avoti?
Par iedvesmas avotiem grūti teikt, jo tie var būt tiešām jebkas. Es cenšos rakstīt dziesmas, kurām viegli var asociēties publika, kas atsauc atmiņā dažādas dzīves situācijas. Kā tekstuāli, tā muzikāli. Ja man sanāk radīt vārdus, kuros cilvēki saklausa sev daudzas tuvas un pazīstamas tēmas, un tam visam vēl varu pievienot arī lipīgu piedziedājumu un interesantu meldiņu, esmu patiešām priecīgs.
- Kas ir tie mūziķi, ko pats klausies visvairāk?
Patiesību sakot, klausos ļoti daudz mūzikas, un arī daudzi izpildītāji mani iedvesmo. Pirmie, kas nāk prātā, ir Nataniels Ratlifs (Nathaniel Ratliff), Bon Iver, Tallest Man On Earth, Džonijs Flins (Johnny Flynn), The Staves un Kortnija Bārneta (Courtney Barnett). Protams, es varētu saukt un saukt, tomēr šie ir man tuvākie izpildītāji.
- Ko darīji pirms šī projekta?
Piecus gadus spēlēju grupā This Boy Wonders. Mums gāja diezgan labi – uzstājāmies Redingas un Līdsas festivālos, nokļuvām pirmajā vietā topos Francijā, spēlējām daudzus lielus koncertus. Es to uzskatu par savu izglītības ceļu, kas ir palīdzējis nonākt līdz tam, kas esmu pašlaik. Viss beidzās, jo pārvācos uz Braitonu, un atrašanās vieta kļuva par šķērsli. Par to gan ļoti neskumstu – esmu iepriekš darbojies citos projektos, bet tikai ar Oktoba jūtos pilnībā es pats, un tas ir tas, ar ko vēlos turpināt.
- Cik liela ietekme uz tavu skanējumu ir This Boy Wonders sastāvā pavadītajam laikam?
Kā jau teicu, grupā daudz iemācījos, jo īpaši, par dziesmu rakstīšanu, izpildīšanu un dzīvi kā mūziķim. Man reizēm pietrūkst citu cilvēku uz skatuves, jo būt solo izpildītājam ir kaut kas pilnīgi citāds, tomēr to patiešām izbaudu. Katrā ziņā ir skaidrs, ka bez grupas es nedarītu to, ko pašlaik daru. Gribētos domāt, ka panākumi, ko guvu ar grupu, ir devuši pārliecību kā man solo māksliniekam un palīdzēs palikt stipram, kad to visvairāk vajadzēs.
- Kā vispār šobrīd ir būt mazināmam folkmūzikas izpildītājam Anglijā?
Aizraujoši. Protams, man līdzīgo te ir daudz, bet tas ir jauki, dod piederības sajūtu. Īpaši jau Braitonā, kur ir patiešām spēcīga folkmūzikas skatuve. Svarīgi ir tas, ka, neskatoties uz mūziķu skaitu, katrs dara ko savu. Viens otru ļoti respektējam un cenšamies palīdzēt, kas ir patiešām svarīgi.
- Ko gribētos paspēt līdz gada beigām?
Vajadzētu izdot albumu, un cerams, ka došos plašā tūrē, kurā reklamēšu albumu. Centīšos to atrādīt plašam cilvēku lokam, un ļoti cerēšu, ka viņiem patiks. Arī Latvijā!
