ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
www.pixabay.com Bieži sākam jaunu gadu vai nedēļu ar apņemšanos biežāk sportot. Daži šo mērķi īsteno aktīvi sportojot ārā vai mājās, vēl citi apmeklē sporta vai veselības klubus. Enerģiska, kustēties vedinoša mūzika ir puse panākumu.
Pētījumā noskaidrots, ka:
83% apmeklētāju labāk izvēlas sporta centru, kur skan mūzika.
80% respondentu apstiprināja, ka mūzika sporta nodarbību laikā padara treniņu patīkamāku un vieglāku.
63% apmeklētāju ieteiktu sporta vai veselības centru saviem draugiem, ja tur skan viņiem tīkama mūzika.
Mūzika ir tā, kas veido sporta un veselības centra atmosfēru. Sportošanai un atpūtai atbilstoša mūzika ietekmē apmeklētāju attieksmi, kas savukārt ir tieši saistīta ar sporta vai veselības centra peļņu. Apmierināti apmeklētāji biežāk nāk uz nodarbībām, izmanto arī citus centrā pieejamos pakalpojumus un neizvēlas citus sporta klubus. Eiropā veikti pētījumi apliecina, ka sportošanai atbilstoša mūzika palielina apmeklētāju motivāciju un uzlabo sportošanas rezultātus. Mūzikas stilu var variēt atbilstoši nodarbību intensitātei, apmeklētāju vecumam vai, ņemot vērā citus faktorus. Mūzika pozitīvi ietekmē arī sporta un veselības centra darbinieku noskaņojumu un attieksmi, kas ir viens no būtiskiem biznesa veiksmes faktoriem. Tieši darbinieki var motivēt apmeklētājus atgriezties atkal vai nākt uz klubu biežāk.
SKDS veiktā aptauja apstiprina to, ka veiksmīga mūzikas izvēle palīdz ķermenim piemēroties nodarbības intensitātei. 47% aptaujāto sieviešu apstiprināja, ka dažādi mūzikas stili palīdz mainīt nodarbības intensitāti. 35,9% vīriešu pievienojās viedoklim, ka nodarbības intensitāte un mūzikas stils ir lielumi, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Procentuālās atšķirības starp dzimumiem skaidrojamas ar to, ka sievietes biežāk piedalās grupu nodarbībās, kurās ar dažādas mūzikas izvēli tiek kāpināta vai samazināta nodarbības intensitāte, kamēr vīrieši lielākoties izvēlas trenēties trenažieru zālē, nepievēršot tik lielu uzmanību tam, cik atbilstoša fona mūzika ir individuālajai treniņu programmai.
Ir zinātniski pierādīts, ka mūzika motivē cilvēkus treniņu laikā, jo patīkamas mūzikas atskaņošana liek fokusēties uz tās ritmu un vārdiem, novēršot fokusu no fiziskajiem izaicinājumiem, ar kuriem katrs no mums saskaras sportojot.
Interesants fakts ir tas, ka mūzika, kuras temps svārstās no 120 līdz 145 sitieniem minūtē, ir vispiemērotākā atskaņošanai. Šis temps ir apmēram tāds pats, kā sirdsdarbības ātrums sportojot. Pēc šāda principa mūzika parasti tiek piemeklēta grupu nodarbībām sporta klubos.
Piemērota mūzika var likt trenēties ar lielāku atdevi, paildzināt treniņa laiku, kā arī palīdz nezaudēt enerģiju. Aptaujā iegūtie dati parāda, ka mūzika atšķirīgi ietekmē dažādu dzimumu pārstāvjus, atšķirīga vecuma cilvēkus, un pat ģimenes stāvoklis var būt ietekmējošs faktors. Vadot sporta klubu, ar mūzikas izvēli iespējams piesaistīt konkrētu auditoriju, tāpat var arī censties rast kompromisu, kas apmierinātu dažādas sociālās grupas un piesaistītu tās visas vienlaicīgi.
Lai sporta klubā skanētu mūzika, tai nepieciešams iegādāties licenci. Jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību LaIPA. Iepazīties ar tarifiem un iegādāties mūzikas atskaņošanas licenci iespējams šeit.
