Grupa “Laime Pilnīga” un pieci pasaules hiti, kas iederētos repertuārā

Ļoti nopietna un tajā pašā laikā ļoti labsirdīga, ar humoru apveltīta dziesma. Izcils rifs, ar kuru  negaidot parādīties jebkurā dzīves situācijā (ja mēs dzīvotu filmā). Pats skaņdarbs ir tik skaisti daudzveidīgs, ka šeit var pagūt iztrakoties, apdomāt dzīvi un, ja ir vēlme, tad kāds no grupas dalībniekiem var mierīgi paspēt aiziet arī pēc kaut kā atsvaidzinoša.

Dziesma ar ļoti tiešu un skaidru  vēstījumu, kas nezaudē aktualitāti ne vienu mirkli un diez vai zaudēs.

Ārkārtīgs enerģijas sprādziens, spriedze un lielisks izpildījums. Dziesma, kas liek justies kā iemestam skrienošu bizoņu barā, tikt izpestītam un iemestam atpakaļ.

Šis ir viens no tumšākajām, dziļākajām noskaņām bagātākajiem skaņdarbiem rokmūzikā. Šī noteikti ir viena no tām dziesmām, ko vērts klausīties tumsā, lai sajustu, kā mūzika ievelk sevī. Pašai kompozīcijai ir lieliska struktūra, harmoniskā attīstība, protams, vēl vērts pieminēt apskaužami skaisto taustiņu partiju un ģitāras rifu.

Kā zināms, šī brīnišķīgā kompozīcija savā ziņā ir kā veltījums “Pink Floyd” pamatlicējam Sidam Baretam, taču nedomājot par to, zinām pilnīgi droši, ka, klausoties šo dziesmu, jebkurš atcerēsies kādu, kuram “vajadzētu būt šeit”. Dziesma sniedz nomierinošu un reizē smeldzīgu noskaņu, ko ikviens mūziķis gribētu izjust savā koncertā, esot uz viena viļņa ar publiku...