2017. gadā apritēs 20 gadi, kopš popmūzikā pielietots "Šēras efekts" jeb balss koriģēšanas programmatūra "Auto Tune".
Ideja par programmatūru, ar kuras palīdzību koriģēt cilvēka balsi, radās matemātiķim Endijam Hildebrandam (Andy Hildebrand), kopā ar draugiem pusdienojot. Viens no viņiem ierosinājis: "Kādēļ tev neuzbūvēt mašīnu, kas ļautu man pieklājīgi dziedāt?". Iepriekš Hildebrands bija strādājis naftas uzņēmumos un ierosinājumu uztvēra kā iespēju izsisties mūzikas industrijā.
Skaņas koriģēšanas programma "Auto Tune" tirgū tika prezentēta 1997. gada pavasarī un sākumā tika ierindota žurnāla "Times" sliktāko izgudrojumu sarakstā, līdzās spama e-pastiem. Dziedātājas Šēras dziesma "Believe", kas 1998. gadā 23 valstu topos ieņēma 1. pozīciju, bija starp pirmajiem lielajiem hitiem, kam bija piepalīdzēts ar "Auto Tune".
Laika gaitā ar "Auto Tune" izmantošanu popmūzikā ir pārspīlēts un to ir nosodījuši tādi popmūzikas mākslinieki kā dziedātāja Kristina Agilera un reperis Jay-Z. Tomēr "Auto Tune" nav brīnumlīdzeklis, kas jebkuru pārvērtīs dziedātājā, bet gan instruments, kas prasmīgās rokās var radīt labas popdziesmas - piemēram, 2000. gada elektroniskās mūzikas dueta "Daft Punk" singlu "One More Time".
Repera Kanjē Vesta 2008. gada albumā "808S & HEARTBREAK" ar programmatūras palīdzību Vesta balss tiek padarītāka jutīgāka un emocionālāka, šādi ar nodomu uzsverot mūziķa personīgos pārdzīvojumus. 2016. gada albumā "FLOTUS (For Love Often Turns Us Still)", amerikāņu alternatīvā kantrī grupa "Lampchop" prasmīgi izmantojusi "Auto Tune", radot vienu no drosmīgākajiem albumiem savā karjerā. "Auto Tune" būtiski ietekmējušas Raï žanra (Āfrikas tuksnešu tradicionālās mūzikas un mūsdienu elektroniskās mūzikas sajaukums) attīstību. Galu galā "Auto Tune" lietderību var salīdzināt ar ģitāras "wah-wah" pedāli - cik labi vai slikti tas skanēs, atkarīgs no katra konkrētā izpildītāja spējām un talanta.
Avots: Ivo Ligeti, musikexpress.de.