Ar festivāla Positivus organizatoru Ģirtu Majoru tikāmies pirms gadumijas, lai apspriestu 2015. gadā mūzikas pasaulē aktuālus notikumus un tendences, kā arī lai nedaudz prognozētu 2016. gadā gaidāmo.
Tūlīt,14. janvārī, būs zināms, kā festivālam Positivus būs veicies European Festival Awards, kur tas ir nominēts kategorijā Labākais vidējā izmēra festivāls. Janvārī priecāsies arī klausītāji par festivāla Positivus desmitgades programmas papildinājumu.
Katrs nākamais dzīves gads ir trauksmaināks un ātrāks par iepriekšējo. Tomēr nevarētu teikt, ka mūzikas pasaulē šis gads būtu atšķirīgs. Drīzāk iezīmējas secinājums – Eiropas mūzikas festivāliem šajos konkurences apstākļos kļūst grūtāk izdzīvot. Nemitīgi jādomā, kā izveidot labāku programmu, sarunāt aktuālākos māksliniekus. Tāpēc katrs pārdzīvotais gads festivālam ir veiksmīgs sasniegums, un 2015. gadu vērtējam pozitīvi.
Jā, mūzikas patērētājam-klausītājam šis ir interesants laiks. Cilvēki, kuriem ir dabiska interese par mūziku, joprojām ļoti labi atrod meklēto. Viņi spēj izbaudīt mūsdienu pārbagātību un mūzikas pieejamību. Cik ātri grupas var tapt pamanītas, tik ātri tās tiek aizmirstas! Šobrīd mūziķu darbi cilvēkiem interesē tikai īsu sprīdi, līdz ar to ļoti daudzi nespēj izveidot karjeru.
Ja grupas otrais albums spēj pārspēt debijas albumu, tas tagad ir liels sasniegums.
Kad mēs augām, mums prātā ir palikuši mūziķi un albumi, kurus atceramies joprojām, turpretim šī brīža aktualitātes mums ir grūti nosaukt!
Visi gada topi kļūst smieklīgi jau pēc diviem gadiem. Gada topā gūtā atzinība nav garantija, ka arī pēc otrā albuma ieraksta mākslinieks publikai būs aktuāls. Ir arī lietas, kas nemainās – piemēram, Adeles veiksmīgā atgriešanās. Viņa pierāda to, ka arī mūsdienās vēl ir iespējams uzstādīt jaunus pārdošanas rekordus.
Protams, nav viena atslēga, kas atvērusi Adelei ceļu uz panākumiem. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Adeles individualitāte un harizma. Dziedātājai ir nostrādāts tēls un veiksmīgi izvēlētas dziesmas, kā arī piemīt perfekcionisms labās devās. Šādiem māksliniekiem kā Adele klusuma periods vairo popularitāti. Cilvēki ilgojas pēc lieliem māksliniekiem, jo to ik gadu kļūst arvien mazāk.
Stadiona izmēra koncerti pie mums nav ierasti. Tallinā tie ir notikuši biežāk, jo Dziesmu svētku estrādei ir lielāka ietilpība un Tallinā notiekošos koncertus labprāt apmeklē somi. Diemžēl Latvijas un pat Baltijas tirgus ir par mazu stadiona koncertu izmaksu segšanai. Mūsdienās ar vienu koncertu “Foo Fighters” var nopelnīt tik lielu naudu, kādu mēs viņiem nespētu samaksāt. Ir jābūt milzīgai apstākļu sakritībai, lai Baltijā šāda mēroga koncertu noorganizētu, tāpēc pie mums stadionu koncerti notiek tik reti.
Jā, klausītāju cerības ik gadu kļūst lielākas. Taču tā nauda, kuru Latvijā cilvēki tērē par mūziku salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir sīknauda. Stadionu grupas koncertu biļete maksā pāri 100 eiro. Šāda veida koncertu apmeklē 40 – 50 tūkstoši cilvēku. Atliek tikai parēķināt, cik lielas ir koncerta izmaksas!Latvija ir ļoti tālu no lielā šovbiznesa līmeņa, kāds tas ir Eiropā.
Kamēr klubu un arēnas koncertu apmeklēšanas kultūra nebūs pietiekami attīstījusies, nebūs no kā izaugt stadiona apjoma koncertam.
Turklāt nemaz nav tik daudz stadionu mēroga grupu, kurām ļoti patiktu koncertēt. Manuprāt, unikāli ir “Muse”, kas spēj atrasties 2 gadus ilgā, nepārtrauktā tūrē. Gada laikā nospēlēt 100 koncertus – to uzņemas tikai “Muse” un arī jaunās grupas, kurām vēl ir jāaug. Bet citas lielās grupas ir daudz slinkāki koncertētāji.
Es nesaku, ka pie mums Latvijā ir sliktāk nekā līdzīgās zemēs. Mēs Latvijā visās dzīves jomās esam ļoti, ļoti maziņi. Un šī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc pie mums nenotiek tā, kā Eiropas pārtikušajās un labi situētajās valstīs.
Runājot par lietām, kas mums ir, piemēram, vēlos atzīmēt, ka 2015. gadā latviešu populārā mūzika piedzīvoja uzplaukumu. Mums ir vairāk to grupu, kas var atļauties koncertēt jau lielākas ietilpības klubos, šogad ir izdots ļoti daudz veiksmīgu albumu.
Mums viņu ideja šķita pietiekami neordināra, lai to realizētu sestdienā uz lielās skatuves. Protams, ļoti patīkami dzirdēt, ka uzstāšanās festivālā grupas karjerā ir bijis paliekošs notikums. “DaGamba” ir pierādījums, ka arī neesot popmūzikas fokusā, var ieinteresēt lielu skaitu cilvēku. “DaGamba” uzstāšanās festivālā Positivus tika noorganizēta ļoti loģiski un organiski. Bet esmu pārliecināts arī par to, ja ar pirmo reizi iecere neizdodas, arī neveiksmes var pārvērst ieguvumos.
Jāatzīmē, ka spēcīgās igauņu grupas izdod latviešu ierakstu kompānija I Love You, un igauņi vienmēr ir uzskatījuši, ka latvieši mūzikas mārketingā ir labāki. Kad mēs, Positivus festivāls, Igaunijā uzsākām mārketinga kampaņu, tā tika uztverta ar lielu atsaucību, igauņi bija gatavi palīdzēt. Igauņi darbu veic ar gaumes izjūtu un rūpīgi (lielisks piemērs ir Tallinn Music Week), un rezultāts vienmēr ir izdevies! Tāpēc Igaunijā festivāls Positivus strauji kļuva par atpazīstamu zīmolu un iecienītu galamērķi.
Jāsagaida 2016. gada festivālu sezona, lai pārliecinātos, kādas sekas šī traģēdija būs atstājusi. Šobrīd draudu dēļ pasākumi, īpaši pasaules lielākajās pilsētās, tiek atcelti. Decembrī apmeklēju festivālu organizatoru konferenci, bet nevaru teikt, ka terorakta draudi būtu karstais diskusiju temats.
Festivālu teritorija izsenis ir bijusi droša vieta – slēgta, pārmeklēta un pastiprināti uzraudzīta.
Pašā Parīzē koncertu organizatoriem šobrīd iet smagi, jo cilvēki neiet uz koncertiem. Taču Francija vienmēr savu kultūru ir augstu vērtējusi un vajadzības gadījumā sniegusi subsīdijas, šobrīd valsts atbalstu saņem koncertu organizatori.
Esam mēģinājuši dažus māksliniekus uzrunāt, diemžēl viņu honorāru lielumu festivāls Positivus nespēj piesolīt. Skatoties pasaules kontekstā, manuprāt, cikliski nišas mūzikas stili kļūst dominējošāki. Es pats nejauši nokļuvu Macklemore koncertā. Repera daiļradi zināju tikai no radio hitiem, uz kuriem nolūkojos ar lielu vīzdegunību. Bet koncertā viņš mani pārsteidza, apgāžot manu iepriekšējo uzskatu, ka viņa mūzika ir kaut kas primitīvs. Tā tas nav. Savukārt ģitārmūzika 2015. gadā piedzīvoja grūtus laikus – vairs nav tik daudz rokmūzikas grupu, kas varētu būt festivāla galveno mākslinieku statusā. Šobrīd reperi publiku spēj uzrunāt daudz labāk.
Pēc Jaunā gada laiks sāk skriet divas reizes ātrāk. Rudenī veicam priekšdarbus, uzrunājam māksliniekus un arī šobrīd gaidām daudzus apstiprinājumus. Vēlamies, lai festivāla jubilejas programma būtu īpaša. Esam padomājuši par māksliniekiem, kas piesaistīs lielas auditorijas uzmanību, un arī par māksliniekiem, kas iepriecinās melomānus. Dažas no šīm grupām Latvijā ir gadiem gaidītas! Šogad festivāla programmu veidos milzīgs budžets. Taču izmaksas kļūst lielākas arī citiem Eiropas festivāliem, tāpēc, lai turētu līdzi, gribi vai nē – ir jāiegulda papildus finansējums. Positivus festivāls ir ierobežots teritorijas ziņā – mēs vairs nevaram atļauties uzbūvēt jaunas skatuves. Taču ir citas lietas, ar kuru palīdzību varam veicināt festivāla izaugsmi un iepriecināsim festivāla apmeklētājus.
Jā, cilvēki joprojām mēdz apjautāties. Bet, ja tas ir noslēpums, tad tas ir noslēpums.
2016. gads atnesīs muzikālus jaunumus, kurus nedrīkst palaist garām! P.J. Hārvijai (P.J. Harvey) būs jauns albums un koncerttūre. Viņa diemžēl nebūs festivālā Positivus, jo festivāla nedēļā jau koncertē citā kontinentā. Gada sākums sola kādu sen gaidītu grupas apvienošanos. Esmu dzirdējis baumas, ka grupas plānos ir uzstāšanās pāris šīs vasaras festivālos. Ja tas apstiprināsies, es būšu ļoti priecīgs!
Zinu, ka šogad apmeklēšu daudz vairāk koncertu, jo uz skatuves atgriežas vairāki tādi mākslinieki, kurus katru gadu nav iespējams redzēt.
Bovijs ir tāls sapnis jebkuram, kurš ir kaut nedaudz viņa fans. Pēc iepriekšējā albuma, lai kā tas arī netika gaidīts, tomēr nenotika neviens viņa koncerts. Arī es ļoti labprāt redzētu Deividu Boviju koncertā, un tādu kā es nav mazums.