Normunds Rutulis ieraksta albumu, svilpo un sapņo nopelnīt daudz naudas pats

Raksta attēls - Normunds Rutulis ieraksta albumu, svilpo un sapņo nopelnīt daudz naudas pats Publicitātes foto

21.09.2015 / Parmuziku.lv

30. septembrī Normunds Rutulis izdos jaunu albumu Vēstule meitenei un dosies koncerttūrē pa Latviju. Aicinājām mākslinieku uz sarunu gan par mūziku, gan dzīvi.

Jaunais albums Vēstule meitenei tapis, sadarbojoties ar zviedru mūziķi Hansu Antehedu, tajā ierakstīti 70-tajos gados populāri latviešu komponistu estrādes skaņdarbi. Hans ir diplomēts pianists, kurš spēlē arī akordeonu un bandžo, iemīlējis latviešu mūziku pateicoties savai sievai, kura ir latviete. Latvijā ierakstījis arī divus albumus ar džeza dziedātāju Jolantu Gulbi- Paškeviču un saksofonistu Denisu Paškeviču. Ikdienā viņš ir augstas klases inženieris, mūzika ir viņa hobijs.

Ar Normundu viņi satikās pirms diviem gadiem, lai pārrunātu pāris dziesmu ierakstīšanu, bet satiekoties, iedzerot kafiju un apēdot saldējumu sapratuši, ka jāveido lielāks projekts svinga un džeza manierē. Piesaistīta arī dziedātāja Katrīna Cīrule.

 

Kur Tev tāda mīlestība uz 70-to gadu mūziku?

Nezinu, esmu par to domājis, kāpēc man nepatīk 60-to gadu mūzika, jo Bītlus klausos tikai tāpēc, ka Bītli, tā laika rokmūziku labprāt neklausītos, soul un disko man paticis vienmēr. Varbūt tas ir ģenētiski pārmantots no vecākiem. Man vienmēr patikusi melodiskā mūzika, bērnībā klausījos Varšavas radio, tur arī skanēja tāds repertuārs.

Teksts man ir pēdējā vietā, daudzi man to pārmetuši, kā es tā drīkstu teikt, bet man pirmajā vietā ir melodija, tad harmonija un aranžija, tāpēc labprātāk klausos instrumentālo mūziku, jo šad un tad man šķiet, ka vokālists tikai sačakarē visu. Tas attiecas arī uz mani.

 
Bet Tev arī deju mūzika patīk…
Kad 90-tajos parādījās pop house, man riebās, bet, strādājot par bārmeni klubā, sāku pie šī stila pierast. Tur visu laiku skanēja Doctor Alban u.c. Kad Latvijas Radio piesēdos pie viena no pirmajiem datoriem, tad sapratu, ka daudz ko var likt un kompilēt kopā. Grupai Odis pāris gabalus tādā stilā sataisīju. Tā tas pamazām attīstījās, līdz izveidoju N’Works, lai radītu dažādus remiksus.
 
Tu pats esi sakomponējis kādu dziesmu?
Ir 2 dziesmas, kurām esmu līdzautors,- Sirdspuksts un Draugu dziesma, kas iedziedāta kopā ar Jānis Stībeli un Intaru Busuli.
 
Kāpēc nav vilinājuma komponēt?
Privāti šogad apgūstu solfedžo un harmoniju, tāpēc pamazām rodas interese.
Man ir viens valsis, kas tapa, dauzoties ar meitu. Tas būtu jāspēlē uz akordeona, bet, kur tad tādu bāzt? Kam tas vajadzīgs? Tomēr galvā man tas skan.
Te vienu dienu, braucot ar rolleri, man ieskanējās viena melodija, to es pierakstīju. Patiesībā tā vēlme komponēt man būtu, tikai vienmēr apstājos pie tā, ka šo muzikālo frāzi es jau esmu kaut kur dzirdējis, šis intervāls ir pārāk bieži izmantots utt.
 
Tā kā teksts Tev nespēlē tik lielu lomu, tad, droši vien, tos nav interese sacerēt?
Vienai dziesmai vārdus esmu sarakstījis. Bija melodija, iedziedāju tā saucamo dziesmas frāzējumu- mugurkaulu. Tā kā tajā gadā bija švaka ziema, tad vārdi bija: Ziemā, draugs, nav auksti ne sūda! Grupas džekiem patika šis pirmais variants, bet beigās tapa forša dziesma ar vārdiem: Ziemā laimi atrast nav grūti.
 
Kā Tev veicas ar svilpošanas apguvi?
Jā, šad tad pasvilpoju, svingiem un vieglajam džezam tas piestāv, bet tik spēcīgs es vēl neesmu, jāpatrenē diapazons. Tā vispār ir forša lieta. Ir teiciens, ka nedrīkst svilpot, jo tad laimi aizbaida un nebūs naudas, taču es tam nevaru piekrist, jo, kopš svilpoju, man viss notiek tieši otrādi un iet arvien labāk un labāk.

 

 

Zīļu garša, fiksītis un mopēds

 
Kur pavadīji savu bērnību? Un kādas ir spilgtākās atmiņas?

No 5 gadu vecuma dzīvoju Pārdaugavā. Mamma mani aizsūtīja uz krievu plūsmas dārziņu, tur arī pirmo reizi pieliku mēli pie auksta metāla, pirmo reizi tur ēdām zīles, jo kāds bija pateicis, ka no tām gatavo kafiju. Pēc tam Klijānu ielas bērnudārzā pagaršoju smiltis un ausu sēru.

Brīvo laiku pavadīju kopā ar brālēniem, kā pārnācām mājās no bērnudārza, tā uz ričukiem un prom. Vecāki man bija nopirkuši fiksīti. Tajā laikā tas bija kaut kas pretīgs, jo visi brauca ar brīvgājienu, tomēr es iemācījos ar to nobremzēt, uz taciņas atstājot švīku, un tā jau bija pilotāža.

Brālēns Uldis ņēmās pa šķūni un veidoja braucamos uz ratu riteņiem, saliekot kastes, lukturu vietā bija lielo burku vāki, bet pudeļu korķi bija pagriezienu rādītāji.

Ar brālēniem kopā arī sākās pirmā uzdzīve.

13 gadu vecumā motokrosā dziedāju Modern Talking dziesmas. Visiem patika. Tas laikam arī bija sākums manai dziedātāja karjerai.

 
Kāds bija pirmais darbs, par kuru saņēmi atalgojumu?
Skolas laikā gāju fasēt uzpotētās rozes pie kaimiņa. Algu nesaņēmu naudā, bet graudā. Kaimiņam bija iekārojams mopēds- gandrīz jauns, mēs vienojāmies, ka par padarīto darbu saņemšu to.
Pēc tam Garkalnes gaterī, vācot skaidas, nopelnīju pirmo naudu mocim.

 

 

Zvaigžņu Zagļi, bungas un Maestro

 
Kā Ādažos sākās Tava muzikālā dzīve?
Vecāsmātes kāzās es apsēdos pie bungām un tās man izraisīja interesi, to tajā reizē pamanīja arī vecāmāte un aizveda mani uz noklausīšanos pie Gunāra Freidenfelda uz kultūras namu. Mani kopā vēl ar 4 čaļiem pieņēma bērnu vokālajā ansamblī, pamazām izveidojām grupu Zvaigžņu Zagļi. Mūs paspārnē paņēma Vitālijs Terentjevs- šobrīd populārākais ģitāru meistars Latvijā, arī Prāta Vētrai viņš labo instrumentus. Sākām piedalīties konkursos un spēlēt kāziņas.
 
Zvaigžņu Zagļu pirmo dziesmu atceries?
Jā!
 
Kāda bija populārākā dziesma kāzās?
Nezviedz, bērais kumeliņ, Gaujas laivinieks, visi valši un Raimonda Paula repertuārs.
 
Tālāk sadarbojies ar Stībeli, viņa grupā arī dziedāji?
Nē, spēlēju bungas, bet tad viņš aizbrauca uz Ameriku un viss pajuka.
 
Kā satiki Maestro?
Satikāmies Mūzikas akadēmijā, kad tika meklēts dziedātājs izrādes Meža gulbji lomai. Vēlāk viņš piedāvāja sadarboties un tālāk jau tapa visiem zināmie albumi un koncertprogrammas.
 

 

Smagie auto, sieviešu profili un biznesa gājiens

 

Bet pirms tam apguvi pavisam citu profesiju. Kādu?
Abi ar draugu iestājāmies Lauksaimniecības vidusskolā un mana specialitāte ir šoferis- automehāniķis.
 
Kāpēc tāda izvēle?
Pie Volgas stūres, sēžot uz spilventiņa, viens pats braucu 7 gadu vecumā. Esmu pilnīgs auto mīlis. Tā laika puikām sapnis bija iegūt savu mašīnu un auto vadītāja apliecību un tur to varēja izdarīt 6 mēnešu laikā.
 
Vai savā iegūtajā arodā arī nostrādāji kādu laiku?
Jā, bija jāiet praksē, braucu ar smago mašīnu un pratu arī remontēt. Savu pirmo žiguli arī pats laboju.
 
Tu kādreiz esi aizrāvies ar zīmēšanu. Ko Tu skicēji?
Man bija vairāki jājamzirdziņi: sievietes profilā līdz jostas vietai, mašīnu tūnings, iztēlojos, kā tas varētu būt realitātē, un reklāmas plakāti ar saukļiem: Pērc tikai tagad! Par īpašu cenu! Latvijā ražotais!
Esmu bijis iekšēji dziļš patriots, arī tagad tāds esmu. Es laikam nevarētu iet Latviju aizstāvēt ar ieroci rokās, bet labprāt atbalstu Latvijas ražotājus.
 
Ja Tev būtu daudz naudas, kā Tu to tērētu?
Es mēģinātu atrast veidu, kā šo naudu ieguldīt, lai atgūtu to atpakaļ, jo manī vienmēr ir bijusi vēlēšanās izdarīt pareizu biznesa gājienu. Vienmēr esmu vēlējies, lai man nedāvina lielas naudas summas, bet, lai es varu atrast darbu, kur es pats varu nopelnīt.
 

 

Koncerttūres Vēstule meitenei grafiks:

5.oktobrī Ādažu kultūras centrā                                   
7.oktobrī Kuldīgas Kultūras centrā                             
8.oktobrī Blīdenes Kultūras namā                          
9.oktobrī  Madonas Kultūras namā                   
10.oktobrī Mālpils muižā         
15.oktobrī Talsu Tautas namā  
17.oktobrī Jelgavas Kultūras namā                    
18.oktobrī  Liepājas Latviešu biedrības namā            

 

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!