ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto no privātā arhīva Elektroniskās mūzikas producents E:91 atbild uz sešiem jautājumiem, kuri ir par visu, izņemot mūziku.
E:91 jeb īstajā vārdā Ervīns Runģis ir Rīgā nobāzējies Tukuma puika. Pie Latvijas elektroniskās mūzikas apvāršņiem Ervīns ir redzams jau krietnu laika posmu - gan uzstājoties ar individuāliem setiem, gan kā viens no Gacho komandas. Šobrīd Ervīns audzina un lolo savu pirmo atvasi un katru dienu cenšas radīt mūziku - pat tad, ja aptrūkusies iedvesma un nav radošās enerģijas.
Jau rīt, 20. aprīlī E:91 būs viens no Dirty Deal Audio rīkoto Treniņu Trešdienas noslēguma pasākuma viesiem, kurš ar savu uzstāšanos priecēs apkārtējos. Bet tikmēr mēs Ervīnu mazliet atrāvām no mūzikas pasaules, lai paprasītu viņam piecus, ar mūziku nesaistītus, jautājumus un uzzinātu atbildi uz mūziķa Kārļa Josta uzdoto jautājumu.
Kas ir tas, kas visiem ļoti patīk, bet tev nereāli besī?
Dejošana. Šķiet, ka visiem patīk dejot - man gan ne.
Kādi ir bijuši tavi absurdākie meli?
Absurdākie meli? Atbilde uz jautājumu, kur tu esi? - Es jau tepat, aiz stūra.
Kas ir lieta, kurai nav nekādas materiālās vērtības, bet tu to nepārdotu pat par miljonu eiro?
Šis jautājumsi lieki patērē smadzeņu resursus. Maniem datiem nav vērtības, bet es nepārdotu teiksim, savu telefonu, jo tur ir kodu ģenerators. Ja pienāks cilvēks un man sacīs - pārdod savu telefonu ar saviem datiem un bildēm par miljonu, tad it kā tā meeeh..., bet ja ir backup uztaisīts viss cool, tad var arī pārdot.
Ko tu teiktu savai 17 gadīgajai versijai, ja šodien to satiktu uz ielas?
Turpini darīt! Uzliec zirga klapes uz acīm. Taisi, radi un jau laicīgi aizver slinkuma portālus ciet. Trenē veselīgu ieradumu strādāt katru dienu pie mūzikas arī bez creativity boost, un ej pamācies muziku!
Kas ir smieklīgākais/drausmīgākais darbs, kuru tu esi strādājis?
Esmu strādājis PET pudeļu šķirotavā. Tā bija interesanta pieredze, nav smaržīgs darbs, bet redzi plastmasas grēdu, ar ko saskaramies ikdienā, bet neredzam to kā kopumu. Es gan neteiktu, ka tas bija drausmīgs darbs. Drausmīgs darbs laikam ir tad, kad tas ēd tevi kopā un moka līdz pēdējām dzīlītēm. Es nezinu, vai darbam tādām ir jābūt - darbam jābūt pašam par sevi jautram.
Un nobeigumā Kārļa Josta uzdotais jautājums: Ko tu izvēlētos - zaudēt visas esošās atmiņas vai arī zaudēt spēju radīt jaunas?
Es gribētu zaudēt esošās, bet turpināt radīt jaunas. Radīt jaunas domas, kuras neietekmē iepriekšējās. Bet tajā pašā laikā - es nevaru iedomāties, kā ir domāt, pilnībā zaudējot iepriekšējo atmiņu bāzi. Vai atmiņas ir tikai kā fragmenti par notikumiem? Vai atmiņas ir instrukcijas, kā darboties, ko darīt?
Ervīns nākamajam pieci+viens viesim uzdod šādu jautājumu: Kas ir Tavs radošuma eliksīrs?
