ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Pēteris Vīksna “Šis albums daudz runā par apjukušiem un piemānītiem cilvēkiem, kas staigā apkārt kā pazaudējušies.” Par savu jauno albumu “Balzams” saka reperis ansis.
Maijā par repera anša albumu “Balzamu” ir runāts daudz. Tas ir raisījis lielu klausītāju interesi - tūlīt pēc izdošanas 8. maijā un arī nākamajā nedēļā albums straumēšanas vietnes Spotify Latvijas Viral Topā bija pirmajā vietā – patiesībā topa 15 vietas aizņēma “Balzams” kompozīcijas. (Viral top tiek veidots pēc interneta algoritma, ņemot vērā, kā cilvēki ar albumu dalās interneta vietnēs.) Reperis par “Balzamu” ir stāstījis intervijās un par albumu ir rakstītas recenzijas. Bet mēs ar ansi jeb Ansi Kolmani aprunājāmies par valodu, stāstīšanu un hiphopam raksturīgo sāncensību.
Jā, šeit centos nedaudz apspēlēt it kā līdz šim tik viegli saprotamā vārdu salikuma "fiziskais formāts" nozīmi, kas daudziem tas asociējas tikai ar kompaktdisku.
Tomēr albums patiešām ir izdots "fiziskā formātā", taču kā A2 izmēra mākslas darbs — prints, kas radīts kokspiedes tehnikā, spiests trīs slāņos, no melnas, baltas un zelta krāsām. Viss roku darbs!
Otrā pusē ir pievienots arī albuma lejupielādes kods, kas noderēs tiem, kas ikdienā nelieto straumēšanas servisus. Bet albums lielākoties ir paredzēts lietošanai staumēšanas servisos. Esmu tiem noticējis. Man liekas, ka straumēšanas servisi pie mums varētu ļoti labi darboties, it īpaši tad, ja mūzika ir tāda, ko var klausīties vairākkārt. Tas, starp citu, ir kompliments, ko par “Balzamu” esmu dzirdējis no daudziem. Man par to ir liels prieks!
Tās ir rindas. Viena rinda ir apmēram viena takts, un to parasti veido konkrēts zilbju skaits. Ja ar ritmu kaut kas nešķiet kārtībā, paspēlējos ar sinonīmiem, izvēlos divzilbju vārdu trīszilbju vārda vietā vai otrādi. Ja jūtu, ka kāds saiklis rindā vairāk traucē nekā palīdz, taču saturiski tas tur nepieciešams, varu izvēlēties to aizvietot ar komatu, ja tas netraucē dziesmas saturam. Man šķiet, ka, piemēram, grafiskajam dizaineriem šajā ziņā ir līdzīgs darbs kā reperiem.
Īstenībā “Bērni” ir ar vairākiem piegājieniem rakstīta dziesma, tāpēc ir pagrūti pateikt, cik ilgā laikā tā tapa. Vispār es arī nezinu, kā šo “iztērēto laiku” mēra, rakstnieki, kad runa ir par darbu pie kādas grāmatas. Vai viņi skaita arī visu to laiku, kas pavadīts, prātā strādājot pie konkrētās grāmatas, vai vienkārši ieslēdz hronometru un skaita konkrētas minūtes un sekundes, kas ir pavadītas, spiežot taustiņus? Jo man, piemēram, liekas, ka pusi no tās dziesmas esmu izdomājis ceļā no mājām uz studiju, vairāku nedēļu garumā. To, kas tad ienācis prātā, kaut kur pierakstu. Kad esmu ticis līdz viena panta beigām, parasti dziesmas noskaņa ir kļuvusi skaidra un vairāk vai mazāk nemainīga līdz dziesmas pabeigšanai.
Es domāju, ka joprojām pašapliecinos caur mūziku, tas ir iemesls, kāpēc tā joprojām ir tik liela daļa manas dzīves. Tomēr, jā, šajā ierakstā vairāk priekšplānā nav mana personība, vismaz ne tiešā veidā, bet drīzāk kā autora, kā vērotāja skatupunkts.
Jā -“Ultra”. Domāju, man katrā ierakstā būs viena tāda dziesma. Manuprāt, kaut ko tādu ir veselīgi dzirdēt citiem reperiem, kas arī ir konkrētās dziesmas mērķauditorija. Hiphopā ir ļoti daudz no sporta, it īpaši visa tā battle kultūra. Mūžīgi aktuāls ir jautājums - kurš to var izdarīt labāk? Kurš būs pārāks par citiem? Šī dziesma “Ultra” ir labs vieds, kā iemest “ēsmu” ūdeni. Varbūt kāds, to izdzirdot, “pabāzīs galvu”, kādam būs kaut kas sakāms vai iebilstams.
Tas motivēs citus “skrieties” ar mani, censties darīt labāk, progresēt, bet mani — nezaudēt modrību.
Starp citu, runājot par dziesmas nosaukumu — “Ultra”, pāris vietās esmu ielicis augstu pīkstuli, it kā suņu svilpes skaņu — ultraskaņu. Sak’, lai arī citi “suņi” dzird, kas man sakāms. Tāds ir šīs dziesmas koncepts - hiphopam klasiska, dzīvnieciska teritorijas iezīmēšana.
Jā, manuprāt, slengs ir kaut kas, ko reperi var izmantot bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Reps nekad nav bijis par pareizu valodu. Lai cik man pašam tā bijusi tuva tēma, bet nenormatīvu leksiku un pat nepareizu gramatiku neesmu vairījies izmantot, ja dziesma manās acīs no tā kaut ko iegūst. Piemēram, dziesma “Zāles”, kurā es visas dziesmas garumā cenšos detalizēti paskaidrot to, ko dzīvē pastāstīt saviem draugiem man īsti nekad nebija izdevies. Kāpēc reizēm varu šķirst antisociāls, pat tuvu draugu lokā? Kāpēc man reizēm ir svarīgi pabūt vienam, pat jau draugi aicina satikties un labi pavadīt laiku?
Šajā dziesmā kādas 6-7 reizes noskan frāze, kas ir adresēta maniem paziņām un draugiem, un šī frāze ir “tu man ZB”. Es šo frāzi esmu izvēlējies nevis tāpēc, ka būtu grūti atrast citus vārdus, kas to pateiktu maigāk. Esmu to izvēlējies, jo šis izteiciens dziesmas kontekstā parāda gan to saspīlējumu, gan aizkaitinātību un manu nespēju tikt galā ar radušos situāciju. Parāda dusmas, kas rodas tā visa rezultātā, gan arī iezīmē to, ka reizē atrodos sev ērtā vietā. Šajā vietā, kur mani nepārpratīs, ja izteikšos rupjākiem vārdiem. Dziesmā runāju ar cilvēkiem, ko labi pazīstu, un kas labi pazīst mani. Nezinu citu trīsszilbju vārdu ar uzsvaru uz pēdējo zilbi, ar ko šo varētu aizvietot, nepadarot dziesmu pilnīgi “bezzobainu”.
Man patiesībā ir liela cieņa pret dzeju. Reizēm dzejā pietiek ar 6 rindiņām, kurās daudz koncentrētāk un garšīgāk var ielikt to sajūtu, ko reperi reizēm cenšas izdarīt veselā dziesmā vai albumā. Dzejnieki vairāk pazīst to, kā lietas darīt koncentrētāk. Tas reizēm pietrūkst reperiem, un tad mēdz sanāk tā, ka pēc visas dziesmas tā ir bijusi viena gara “vārīšanās” bez jebkāda sakara vai nolūka.
Jā, laikam tā ir. Vispār sava mūža laikā esmu biežāk redzējis, kā cilvēki no sliktā virzās uz labo. It kā atjēdzas un brīnās - “kā es varēju darīt to un to, kāpēc es biju tik stulbs?” Varbūt esmu saticis tikai pāris cilvēkus, par kuriem ir man grūtāk noticēt, ka viņi varēs mainīties. Šis albums daudz runā par apjukušiem cilvēkiem, par piemānītiem cilvēkiem, kas staigā apkārt kā pazaudējušies. Bilde kopumā ir mazliet padrūma, bet man liekas, ka naratīvs nav kritisks, bet drīzāk... aprakstošs? Iespējams, cilvēki, kuri dzirdēs šo “teicēja tekstu”, saredzēs tajā visā savu atspulgu, to, kā es redzu lietas.
Jā, tieši tā! Esmu redzējis, ko var panākt ar kritiku, ko kritika saasina un kādu pretreakciju tā var izraisīt. Dažreiz analoģija nostrādā labāk, nekā tiešs pārmetums.
Iespējams. Es vēl neesmu pārliecināts, vai man ir taisnība. To rādīs laiks, cik tas viss ir paliekoši. Kādā brīdī man var likties, ka tā nav... nu labi, vēsturē jau tas ir palaists un cilvēki jau ir to dzirdējuši.
Man būs tūre arī vasarā, īpaša tūre. Pagaidām tai dots nosaukums “Dziļā tūre”. Tās ietvaros man ir padomā izbraukāt mazākas Latvijas pilsētas, kurās nav ļoti daudz cilvēku un kurās es un, iespējams, arī citi reperi nav bijuši vispār, vai tikai caurbraucot. Braukšu ciemos ar nelielu koncertu, iespējams, tikai 20-30 cilvēkiem ( cik nu katrā vietā uz manu koncertu atnāks). Iemesls tūrei ir vienkāršs - esmu no Ķemeriem. Tajā laikā es pats būtu bijis diezgan lielā sajūsmā, ja kādreiz kāds no lielajiem reperiem būtu atbraucis ciemos pie mums uz koncertu. Tāpēc šajā vasarā nolēmu pats to izdarīt. Ņemšu līdzi “Balzama” fiziskās kopijas, Netīro Cilpu cepures, braukšu, lai arī parunātos ar cilvēkiem, paklausītos, kas viņiem sakāms, kas pie viņiem notiek. Ar visu to, ka tā būs jauna pieredze, noteikti atradīšu arī iedvesmu jaunai mūzikai.
