ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto Kolorītākais un daudzpusīgākais pašmāju saksofonists – Deniss Pashkevich! Šoreiz mūsu mini-anketā mazāk par džezu, vairāk par mūziku vispār.
Uzzinājām, ka pirmoreiz Deniss pie mūzikas instrumenta piesēda bērnudārzā. Jā, piesēda, jo tās bija klavieres. Jau bērnībā klausījies daudz labas mūzikas, par tējas naudu pats tika pie “Depeche Mode” kasetes, no saviem skaņdarbiem nevienu atsevišķi neizceļ, ar Madonnu saspēlētos, lai arī tas šķistu šokējoši, un uzskata, ka laba mūzika neizzudīs arī nākotnē.
Kad pirmoreiz paņēmi rokās kādu mūzikas instrumentu un kas tad notika?
Tas notika, kad man bija seši gadi. Bērnudārzā. Vēlāk turpināju Jāzepa Mediņa mūzikas skolā mācīties klavieres. Tas bija liktenīgi.
Kurš bija pirmais mūzikas ieraksts, kas tika iegādāts par savu naudu, un kāpēc tieši tas?
Man dzīvē ir veicies. Nāku no inteliģentas ģimenes, kurā mūzikai bija nozīmīga vieta ikdienas dzīvē. Tāpēc ilgu laiku mūsu mājās skanēja vecāku iegādātas vinila plates. Pirmais ieraksts, ko iegādājos, bija kasete ar ierakstu no “U2” un “Depeche Mode”. Tas notika Čiekurkalna tirgū par naudu, kuru nopelnīju, lasot liepu ziedu tēju. Iegādājos, jo mēs klausījāmies šādu mūziku kopā ar draugiem. Process bija sācies!
Kurš ir tavs labākais skaņdarbs un kā tas tapa?
Tāda skaņdarba nav. Skatoties uz visām manām kompozīcijām, redzu kopbildi un manas daiļrades attīstību. Dažādas izjūtas un dzīves situācijas, pārdzīvojumus. Redzu kompozīcijas tehnikas attiecības ar patiesām sajūtām un radošu momentu. Tas, kas nav bijis labs, tā nav vispār, jo ir pārstrādāts desmitām reižu, kamēr dzīvo pa īstam.
Par Denisa radītajiem ierakstiem vairāk var uzzināt viņa mājaslapā.
Ko tu atbildētu, ja sadarboties piedāvātu Madonna un jautātu, kā jūs varētu kopā brīvi izpausties?
Tas būtu šokējoši. Es noteikti piekristu. Ja brīvi izpausties, tad tas ir jādara brīvi!
Kas ar mūziku notiks nākotnē?
Mūzika vienmēr būs. Ne mēs radām mūziku – tā rezonē mūsos. Mēs to tikai fiksējam. Vairāk veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi. Izmantojot iegūtās zināšanas un cenšoties sadzirdēt un nesabojāt to ar saviem stereotipiem un iedomām. Varētu teikt, ka mūzika rada mūs. Bet tas skan pārāk filozofiski un ikdienas dzīvei nederīgi… Līdz ar to šeit es nerunāju par mūzikas industriju un to kas kurā valstī ir programmētas masu mediju izpausmes un apzināta spiediena veikšana uz tā saucamo pelēko masu. Vienmēr būs alternatīva ceļa mūzika un populāra mūzika, atbilstoši komercpieprasījumam un cilvēces vajadzībām. Eklektika būs aktuāla. Dažādu stilu imitācija. Un tomēr īsta mūzika liek cilvēkam domāt, tā ietekmē, darot to ar visām izrietošajām sekām. Protams, šādai mūzikai globalizācijas laikmetā vieta būs atvēlēta arvien vairāk, ekskluzīvā cilvēces uztveres plauktiņā. Īsts ir un būs jāmeklē. Katram sociālam virzienam ir savi sekotāji. Arī mūzikā.
