ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Linda Ofēlija Rutule Pēc dažiem mēnešiem “Fonds Līdzskaņa” svinēs savu otro jubileju, izdodot savu pirmo albumu ar dažādu Latvijas mūziķu dziesmām, kas radītas ik gadu notiekošajā radošajā nometnē. Lai pastāstītu par nupat plašākai sabiedrībai nodoto dziesmu “Tu esi” , kurā tā tapa, kā arī šonedēļ notiekošo labdarības izstādi, uz sarunu aicinājām “Fonda Līdzskaņa” izpilddirektori Lienu Grīnu.
Nupat “Fonds Līdzskaņa” klausītājiem nodevis jaunu dziesmu “Tu esi”, kas tapusi šī gada radošajā nometnē. Kādas bija sajūtas pirmo reizi dzirdot šo dziesmu un par ko tā vēsta?
Šī dziesma tapa nometnes pirmajā dienā. Un vakarā, visiem kopā sanākot un atrādot dziesmas, bija skaidrs, ka šī dziesma ir dienas līdere. Pirmās sajūtas bija izteikti himniskas, kas ir ļoti atbilstoši fonda vispārējiem mērķiem. Šī kompozīcija uzreiz asociējās ar to, kādēļ mēs visi esam sanākuši kopā, kā arī lika saprast mūsu galveno uzdevumu – būt līdzās un palīdzēt citiem integrēties, būt sociāli klātesošiem ar tiem mūziķiem, kuriem ir vajadzīga kāda palīdzība.
Vai visas “Fonda Līdzskaņa” dziesmas vēstīs par labdarību?
Visas dziesmas sasaucās ar fonda galveno ideju, bet nebūt nav žēluma vai skumju pilnas. Manuprāt, šīs dziesmas ir gana pozitīvas, lai parādītu, ka tieši, esot kopā mēs, varam būt iedvesmojoši un dodot, radīt prieku viens otram. Šo dziesmu mērķis nekādā ziņā nav iežēlināt. Bet tieši parādīt to pozitīvismu, kas rodas, radot un esot līdzās viens otram. Es gribētu piebilst, ka tieši šī gada nometnes dziesmas pārsteidza ar to, ka tās bija gaišuma, mīļuma un saules pilnas. Arī nākamā dziesma, ko plānojam izdot - “Kukurūzas bērni” - ir pozitīva un jautra kompozīcija.
Šī ir jau otrā “Fonda Līdzskaņa” dziesma, kas veltīta labdarībai. Pastāstiet, ko nozīmē termins “labdarībai veltīta dziesma” un kā tā pārvēršas reālā, finansiālā palīdzībā?
Ir vairākas iespējas, kā skaņdarbs var palīdzēt mūziķim. Pirmkārt, vēlamies, ar to pastāstīt, ka mēs esam, kas ir fonds un ko mēs darām. Izskanot šādai dziesmai radio vai straumēšanas platformās, tā veicina atpazīstamību tieši fondam, attiecīgi cilvēki uzzinot par mums var apmeklēt mūsu mājas lapu, uzzināt aktuālās vajadzības. Kā arī apmeklēt fonda e-veikalu un iegādāties kādu no mūziķu radošajiem darbiem. Otrs - ieņēmumi no autortiesībām, kas veidojas no dziesmu publiskas atskaņošanas. Taču, lai dziesmas vairāk tiktu publiski atskaņotas, ir jābūt klausītāju pieprasījumam dzirdēt šīs dziesmas vairāk.
Pastāstiet nedaudz vairāk par to, kā notika komponēšanas process? Pēc kādiem principiem tika veidotas radošās darba grupas?
Mūziķiem nebija lielas izvēles iespējas. (smejas) Kopā ar citiem org- komitejas biedriem katru rītu vienojāmies, kā varētu izskatīties nākamās komandas. Galvenais vadmotīvs bija radīt lielāku dažādību, lai cilvēki var saspēlēties ar citu mūzikas žanru pārstāvjiem, ar ko viņi iepriekš nav kopā muzicējuši.
Tieši šī dažādība mūziķu sastāvā deva jaunas krāsas un jaunus pavērsienus skaņdarbu uzbūvē. Manuprāt, mums tas arī izdevās. Atkarībā no tā, kuri mākslinieki noteiktajā dienā dominēja, veidojās arī skaņdarbu muzikālais skanējums. Piemēram, trešdiena bija izteikti regejiska, otrdiena vairāk kantrimūzikas stilā u.tml.
Radošajā nometnē pulcējās ap 50 dažāduLatvijas mūziķu, kas ir nebijis notikums Latvijas kontekstā. Kā Jūs raksturotu tajā valdošo atmosfēru?
Galvenie raksturlielumi bija radošums, cilvēkmīlestība un liela muzikālā krāsainība cilvēkos, kas piedalījās. Kā arī liela līdzatbildība vienam pret otru. Man bija liels pārsteigums, ka cilvēki bija ļoti organizēti un ar lielu vēlmi darboties. Katrs gribēja iesaistīties, ielikt daļu no sevis. Arī lielā mūziķu dažādība bija būtisks pienesums, piešķirot tieši lielāku muzikālo krāsainību skaņdarbiem.
Nometnē tika ne tikai komponēts, bet arī gleznots. Vai mūziķi labprāt glezno? Kā viņi izvēlējās to, ko gleznot, un kas notiek ar gleznām pēc nometnes?
No gleznošanas neviens īsti nevarēja izvairīties (smejas). Rezultātā piespiedu brīvprātīgā kārtā tapa ļoti lieliski, skaisti darbi. Mūziķi paši neticēja, ka spēj arī radīt gleznojot. Kad tika pielikts pēdējais otas triepiens, gala rezultāts viņus pašus apbūra. Liels nopelns tajā ir Līvai Graudiņai, kura jau otro gadu palīdzēja apgūt glezniecības pamatelementus, palīdzēja ieraudzīt pareizos leņķus, krāsu kombinācijas un kompozīciju. Ļoti labi, ka ir kāds, kas pakonsultē no tehniskās puses un iedrošina. Līdz ar to visi, kas muzicēja, arī gleznoja un atstāja gleznu fondam. Pēcāk mēs šos darbus reproducējam uz apsveikuma kartītēm, krūzēm, maisiņiem u.c. Šogad ar nometnē radītajiem darbiem atklāsim izstādi, kas būs aplūkojama no 27. novembra līdz 4. decembrim Rocket Bean Roastery.
Nometnē kopā tika radītas 16 dziesmas, bet pie kaustītājiem nonāks sešas. Pēc kādiem kritērijiem un kā notiek dziesmu atlase un kad mēs tās dzirdēsim?
Demokrātiskā balsojuma kārtībā, pieaicinot arī mūzikas industrijas ekspertus, izvēlējāmies sešas fonda uzstādījumiem visatbilstošākās dziesmas. Bet tās, kuras mēs neplānojam izdot uzreiz, nekur nepazudīs. Mēs ar tām turpināsim strādāt, citām varbūt vajag piesaistīt citus izpildītājus, citām varbūt citu aranžiju. Bet šīs bija visgatavākās, kuras jau tagad varam piedāvāt sabiedrībai klausīties.
Vai variet īsumā ieskicēt gaidāmajā albumā iekļauto dziesmu raksturu, autorus un tajās paustās idejas?
Iespējams, iespaidojoties no nometnes atrašanās vietas, kuru ieskāva kukurūzu lauks, un tas, ka nometnes laikā bija fantastiski laikapstākļi, kopējā noskaņa būs saulaina. Dziesmas vairāk ir regeja un kantrimūzikas stilā. Albumu pavadošais motīvs ir pavēstīt sabiedrībai, par fondu, un, iedrošināt mūziķus vērsties pēc palīdzības , parādīt ka esam klātesoši ja ir piemeklējusi kāda dzīves liksta. Šis būs mūsu pirmais albums un pirmais nopietnais pieteikums Latvijas mūzikas industrijā, kā fondam, kas spējīgs radīt un radot, dot citiem.
Liels ieguldījums dziesmu tapšanā bija no Dimantu ģimenes pārstāvjiem - Katrīnas, Laimas un Teņa, Ata Zviedra, Kristīnes Pāžes, Didža Bordovska , Kārļa Auzāna , Kārļa Būmeistera, arī Ilona Balode - Ūdre šogad bija ļoti aktīva gan dziesmu tekstu, gan kompozīcijas radīšanā un izpildījumā, kā arī Vita Baļčunaite ar tekstiem. Nozīmīgs un ietekmējošs apstāklis dziesmu tapšanā bija tas, ka ieradās arī tā dēvētie mūzikas grandi kā Ingars Viļums un Rihards Zaļupe, kas varēja dalīties ar savu profesionālo redzējumu. Tas bija ļoti svarīgi citiem dalībniekiem, jo daudziem viņi ir kā paraugi, no kā mācīties. Taču īsti pareizi laikam jau nav nevienu atsevišķi izcelt.
Šādas mūziķu radošās nometnes Latvijas kontekstā ir unikāls pasākums. Vai kaut kas līdzīgs tiek praktizēts arī citur ārzemēs?
Tas notiek ļoti daudz valstīs. Citur varbūt nav uzstādījums gala rezultātā radīt gatavu produktu, bet tās vairāk ir kā kopā būšanas sesijas. Tas ir kā rehabilitācijas process tiem mūziķiem, kuri šobrīd nav sabiedrībā ļoti aktuāli, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj piedalīties. Katram tas uzstādījums ir savādāks – vieni vairāk glezno, citi strādā vairāk komunikācijas un saskarsmes ziņā. Piemēram, Help For Musicians Lielbritānijā arī rīko nometnes, bet viņi vairāk strādā ar pensijas vecuma mūziķiem, kuri devuši nozīmīgu pienesumu kultūras dzīvē.
Ko Jūs teiktu tiem mūziķiem, kas šaubās, vai pieteikties šai nometnei nākamgad? Vēl bez galvenā nometnes mērķa, kādi ir citi mūziķu ieguvumi, tajā piedaloties?
Dodot, tu pats sev gūsti vairāk. Tas nenovērtējamais prieks, kas ir to cilvēku acīs, pēc ilga pārtraukuma satiekot savus kolēģus. Tas ir spēcīgs virzītājspēks turpināt darboties radoši. Kopā pavadītais laiks, ko sniedz šī kopā būšana katra mūziķa radošajā procesā ir ļoti nozīmīga - gan muzikālā, gan cilvēcīgā aspektā. Piemēram, kad Horens (Stalbe red.) ar Speisu brauca uz vienu vakaru, Ūdris speciāli uzvilka Riga Reggae grupas T- kreklu un gaidīja līdz sētā parādījās viņu mašīnas gaismas. Tas neviltotais prieks viņa acīs, satiekot savus draugu, ir vārdiem neaprakstāms! Un tas ir mūsu mērķis. Kopā būšanas faktors ir pats būtiskākais šajā visā! Nākamgad aicinu ikvienu mūziķi atrast laiku, lai atbrauktu un iedvesmotu savus kolēģus.
