ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto Dziedātāja un ģitārmeitene Meldra Latvijas klausītājam visvairāk palikusi atmiņā kā meitene, kura kopā ar savu tēvu piedalījās Eirodziesmā un radīja vairākus poproka hitus.
Viņas dzīve sen gājusi uz priekšu. Meldra dzīvo laulības dzīvē Lielbritānijā, nodibinājusi savu mūzikas kompāniju un gatavo jaunu albumu, kas ieplānots nākamgad. Tikmēr piedāvājām viņai aizpildīt mūsu mini-anketu, kurā noskaidrojām, ka par mūziķi viņa pirmoreiz vēlējās kļūt 13 gadu vecumā, patīkama zosāda viņai var uzmesties no kādas Elisa Kūpera dziesmas, vislabprātāk viņa sadarbotos ar Bruno Mars, vismuļķīgākā situācija koncertā bijusi tad, kad ausu monitorā runā muzikālais direktors, bet latviešu dziesmu autoriem viņa iesaka palūkoties arī Āzijas virzienā.
Kad pirmoreiz saprati, ka vēlies kļūt par mūziķi, un kādi bija pirmie soļi, lai to tiešām izdarītu?
Tas bija apmēram tad, kad man bija 13 gadu. Mans tētis Johnny Salamander ļoti daudz palīdzēja un vēl aizvien iedrošina, lai es varētu sasniegt savus sapņus un piepildīt plānus. Kad man bija 19, braucu studēt mūziku uz Lielbritāniju, strādāju kā sesiju mūziķis, vēlāk jau devos uz ASV, kur noslēdzu menedžmenta līgumu uz trijiem gadiem. Pēcāk atgriezos Lielbritānijā, nodibinot pati savu mūzikas kompāniju.
Kura bija pirmā dziesma, kas tev izraisīja patīkamu zosādu? Kas tajā bija tik īpašs?
Tas noteikti bija “Poison” no Alice Cooper, lai gan man ļoti tuva vienmēr bijusi “Def Leppard” un “Whitesnake” mūzika.
Ar kuru Latvijā vai pasaulē zināmu mūziķi tu vēlētos kopā ierakstīt albumu un kāpēc?
Šobrīd populārās mūzikas pasaulē nav reāli kopā rakstīt veselu albumu, bet es būtu ļoti priecīga, ja sanāktu strādāt kopā ar Bruno Mars. Viņš ir ļoti labs dziesmu autors, labs mūziķis, kurš savu karjeru sāka kā autors citu mākslinieku izpildītām dziesmām.
Kas ir dīvainākais, ko esi piedzīvojis kādā savā koncertā?
Situāciju, kad MD (Musical Director) runā ausu monitorā, kamēr tiek spēlēts koncerts. Gandrīz vai kā strādājot televīzijā, kad jārunā un jāklausās vienlaikus.
Kas nākotnē notiks ar latviešu mūziku?
Notiks tas, uz ko cilvēki ir pietiekami drosmīgi tiekties. Latvijas mūzikas industrijai ir raksturīgs mikroklimats, ar tajā brīdī raksturīgām stila iezīmēm, lirisko tematiku, ierakstīšanas/miksēšanas stilu. Patiesību sakot, tas ir raksturīgs katrai valstij. Būtu nepareizi teikt, ka kādas valsts mūzika ir moderna vai nemoderna. Tiem, kas raksta dziesmas profesionāli, ir vērts pētīt, kādu mūziku katras valsts tirgus pieprasa, un domāt ne tikai par eksportu uz ASV vai Lielbritāniju, bet padomāt arī par tādām valstīm kā Dienvidkoreja, Japāna utt. Domāt par jauniem biznesa modeļiem, sadarbības partneriem. Pasaule ir neizsakāmi plaša un iespēju ir milzum daudz!
