Parlaments pieņem Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu

Foto: Pixabay/webandi

Dalīties Ieteikt

23.11.2017 / LETA

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumu, ziņo aģentūra LETA.

Jaunajā likumā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

Par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, vai arī ir persona, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz trīs gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē.

Tāpat šis statuss var tikt piešķirts personai, kas ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība.

Likumā noteikts, ka profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā iekļauta biedrība, kurā apvienojušās vismaz 50 personas, un kuras mērķis ir attīstīt savu pārstāvēto radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

KM izstrādātajā likumā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma. Tā tiks finansēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu "Radošo personu atbalsta programma," kas tiks atvērta pieteikumiem gada garumā, nodrošinot pieteikumu izskatīšanu atbalsta saņemšanai VKKF padomē reizi mēnesī.

Likuma īstenošanai paredzēts nodrošināt finansējumu 500 000 eiro apmērā ik gadu - 2018., 2019. un 2020.gadā.

Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrāde bija iestrādāta valdības deklarācijas uzdevumos, tāpēc šogad tā izstrāde izvirzīta kā viena no KM prioritātēm. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka likumprojekts tika izstrādāts jau šī gada sākumā, taču to nav bijis iespējams saskaņot dažādu iebildumu dēļ. Viens no iebildumiem ir likumā noteikto personu finansēšana no speciālā budžeta. Otrs iebildums pret regulējumu bija saistīts ar finansēšanas mehānismu, jo nodot finansējumu sadalīt pašām radošajām organizācijām neatļauj likums.

Radošo personu statusa un radošo organizāciju likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Saistītie raksti

Saeimā apstiprināts jauns regulējums kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai

Saeima ceturtdien, 18.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai.

Latvijā

13. aprīlī atklās “Autorskolu” – izglītojošu autortiesību izpratnes un apguves projektu skolu jauniešiem un pedagogiem

13. aprīlī plkst. 11:00 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), klātesot kultūras ministram Naurim Puntulim un projekta partneru – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) – pārstāvjiem, svinīgi tiks atklāts autortiesību un blakustiesību apguves veicināšanas projekts skolu jauniešiem un pedagogiem “Autorskola”. Pasākumā tiks apbalvoti arī “Autorskolai” veltītā RDMV audzēkņu mākslas un dizaina darbu konkursa uzvarētāji.

Latvijā

Autortiesību izpratnes un apguves veicināšanai Latvijā tiek veidota Autorskola

Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru / Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA), piesaistot Eiropas Savienības intelektuālā īpašumu biroja finansiālu atbalstu, uzsākusi īstenot projektu “Izglītojoša kampaņa autortiesību un blakustiesību izpratnes veicināšanai jauniešu vidū.”

Latvijā

STOP mītiem! Atšķirības LaIPA un AKKA/LAA darbībā

Kas ir LaIPA? Un kas ir AKKA/LAA? Lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā ne tikai fonogrammu izmantotājiem, bet arī pašiem tiesību īpašniekiem, LaIPA iezīmē būtiskākās atšķirības abu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā.

Latvijā