Kādus pārsteigumus un iespaidus sagādāja Positivus festivāla otrā diena?
Kasabian koncerts izvērtās ne tikai par svarīgāko notikumu Positivus festivāla otrajā dienā, bet arī jau tagad ir pieskaitāms šī pasākuma visu laiku leģendārākajiem un labākajiem priekšnesumiem. Briti teicami kontrolēja milzīgo pūli pie Lattelecom skatuves no pirmās līdz pēdējai sekundei, liekot tam gan apsēsties (Positivus kas tāds nebija noticis, šķiet kopš James 2011. gadā), gan lēkāt, gan dziedāt, gan vienkārši trakot. Nebaidos apgalvot, ka šī gada festivāla augstākā virsotne jau ir bijusi.
Ghostpoet vismaz man personīgi kļuva par lielāko otrās dienas pārsteigumu. Es zināju, ka dzīvajā viņa mūzika nav tik minimālistiska un pieklusināta kā ierakstos, bet uz tik lielisku dzīvās grupas sniegumu cerēt neatļāvos. Paša Ghostpoet kvalitātes ir nenoliedzamas, viņš spēj gan komponēt, gan dziedāt, gan rīmēt, taču tieši pavadošā sastāva spēja mūziku atdzīvināt šo koncertu pacēla pavisam jaunā līmenī.
Vēl vienu milzīgu pārsteigumu sagādāja šis Losandželosas dāmu kvartets, jo ierakstos viņu mūziku absolūti nespēju novērtēt, savukārt Salacgrīvā tā izskanēja teicami. Meiteņu skaņdarbi Salacgrīvā izklausījās dzīvīgāki, daudzveidīgāki, arī labāk strukturēti nekā albumos, kas Warpaint priekšnesumu ļāva izbaudīt kā mūzikas gardēžiem, tā mežonīgas ballītes tīkotājiem. Kas pavisam lieliski – arī tālu, tālu no skatuves, gandrīz pie I Love You telts, enerģija bija jūtama pilnā apmērā.
Jūtu līdzi katram, kurš dziesmu vai divas pēc jaunās britu popdīvas uzstāšanās sākuma centās aizlauzties kaut kur tuvāk pie Nordea skatuves, jo tas bija patiesi smags uzdevums. Pūlis, ko pulcēja Charli XCX, bija daudz lielāks nekā skatuves kapacitāte, bet domāju, ka neviens no priekšnesuma apmeklētājiem nebija vīlies gan par šo faktu, gan sniegumu no skatuves. Londonietes koncerti notiek tik bieži, it kā tas būtu konveijers, taču arī Salacgrīvas publikai dāma spēja likt sajusties īpašai. Tas ir jāmāk!
Jaunais latviešu eksperimentālās mūzikas projekts uz Dabas skatuves kāpa, bruņojušies ar papildinājumiem Gata Zaķa un Arņa Račinska personās, jau tā savu lielisko sastāvu padarot vēl kvalitatīvāku. Tas bija jūtams arī priekšnesumā, kas bija dzīvīgāks un daudzveidīgāks, nekā trio spētu izpildīt ar pašu spēkiem vien. No visa tā, kas redzēts šogad uz Dabas skatuves, tieši Bisty pagaidām atstājuši vispaliekošāko iespaidu.
Britu mūziķis Ghostpoet sniedza izcilu koncertu uz saules pielietās Nordea skatuves laikā, kad daudzi vēl tikai devās uz festivāla teritoriju - 15.00. Mūziķa apbrīnojamā enerģija, atturīgi melnais skatuves tērps ar izteiksmīgiem gredzeniem uz abu roku pirkstiem, roķīgi elektroniskais grupas skanējums, tas viss tik ļoti iederējās sestdienas nogurumā un radīja lielisku atmosfēru nākamajiem koncertiem. Kas interesanti, tad mūziķis pēc koncerta devās apsveicināties ar klausītājiem, uzņēma dažus fotoattēlus un radīja iespaidu par visai vienkāršu puisi no Lielbritānijas, kurš labi pavada laiku Salacgrīvā.
Meiteņu četrotne no Kalifornijas jau atkal šķita tik ļoti iederīga sestdienas pievakares mākoņiem, kuri rāmi peldēja pāri Lattelecom skatuvei. Tādēļ var teikt, ka Salacgrīvas laikapstākļi kļuva par grupas piekto dalībnieku, radot viegli melanholisku, bet ne drūmu, atmosfēru un ļaujot veldzēties indie/grunge skaņās, kuras tik labi izdodas Warpaint. Krāšņi, psihedēliski, meitenīgi, bet ne saldi, tā varētu raksturot šo koncertu.
Vakardienas secret act vairs nebija tik liels noslēpums uz I Love You skatuves mirkli pēc 01.00, kolīdz savu grandiozo koncertu uz Lattelecom skatuves bija pabeiguši Kasabian. Auroru bija sanākuši skatīties gan četrdesmitgadnieki, gan jaunieši, un grupas pankroka 80. gadu enerģija nav pazudusi nekur. Apvienojušies pēc 20 gadu pārtraukuma, Aurora jau atkal pierādīja, ka lielais pārtraukums viņiem nav kaitējis it nemaz, gluži pretēji, grupas kulta statuss tikai aug, un grupas solistam Ritvaram Dižkačam līdzīgos latviešu mūzikā būtu grūti atrast.
Baltkrievu new wave/postpanka apvienība šķita viens no tiem I Love You skatuves brīžiem, kur jumts aizbrauca vairākkārt. Grupas solista/ģitārista Maksima Kulša milzīgā enerģija un dīvainās deju kustības uz skatuves bija lielisks vizuālais materiāls koncertam, kur elpu atvilkt burtiski nebija laika, jo visu laiku bija jādejo. Super Besse izpildīja lielākoties visas sava debijas ieraksta dziesmas (ierakstu izdevusi ierakstu izdevniecība I Love You Records šogad). Turklāt visas dziesmas izskanēja krievu valodā, kas patīkami atsvaidzināja anglisko tekstu festivāla plūsmu.
Red Bull Skatuve ir tieši tik liela, lai tajā ietilptu viens pats NiklāvZ, kurš ar saviem jaudīgajiem bītiem spēja iekustināt jaunos puišus (un arī meitenes), kurus nebiedēja ne lietus, ne dubļi. Tā bija kārtīga smago basu ballīte, kur izkratīt iekšas un kādu brīdi atslābt no līdzi-domājamas indie/roka mūzikas. Iespaidīgi un masīvi!