Kā pagāja festivāla pirmā diena un, kā tas viss izskatījās? Ar iespaidiem dalās Parmuziku.lv redaktori - Normunds Vucāns un Antra Bērtule.
Par šiem islandiešiem savu sajūsmu neslēpu jau pēc viņu koncerta apmeklēšanas The Great Escape festivālā, un Positivus viņi izskanēja vēl pārliecinošāk un labāk! Jā, sākums bija nedaudz bikls un visus nepaķēra tik ļoti, cik varēja, taču ar katru dziesmu jaunieši iejutās arvien vairāk, kļuva drošāki un līdz ar to arī aizraujošāki. Beigas ar dziesmu Before jau bija tik episkas, ka pārliecinoši kļuva par manu spilgtāko mirkli Positivus pirmajā dienā.
Pirms festivāla diez vai vēl kāds ārzemnieks Latvijas mūzikas pazinēju vidū bija izpelnījies haipu kā Džeks Gerets, un vakar mēs visi sapratām, kāpēc tā. Tas ir viena cilvēka orķestris vislabākajā šī vārda nozīmē, un nav pat svarīgi, vai klausītājam ikdienā viņa dziesmas tīk vai arī nē – dzīvajā tās izklausās daudz labāk un šovs ir tik maģisks, ka sajūtas tajā ieņem galveno lomu. Protams, tas, cik meistarīgi viņš spēlēja, šķiet, piecus instrumentus vienlaikus, arī no tehniskā viedokļa ir vienkārši WOW!
Pirms Positivus mani māca pamatīgas bažas par to, kā šis britu producents varētu izklausīties uz lielas atvērtās skatuves, turklāt tās vēl vairāk pastiprināja fakts, ka ārā spīdēja spoža saule, kas East India Youth nav paši piemērotākie apstākļi. Par laimi, viss izvērtās labāk, nekā varēja cerēt, un jau no pirmās dziesmas anglis spēja visus klausītājus ieraut savas mūzikas maģijā. Sākumā nospēlējis visus lielākos hītus, arī uz beigām viņš nezaudēja pūļa interesi, jo savu minimālistisko mūziku padarīja tik aizraujošu, cik vien iespējams.
Šie koncerti ir kā nedalāms veselums, kuri jau paši par sevi bija ļoti labi, bet tieši kopā – fantastiski. Laika Suns prezentēja savu nule kā izdoto albumu Gaismas Lādiņš, un darīja to ar tādu enerģiju, ka likās, ka spēcīgāk vairs nevar. Īpaši jau no solista Arņa Račinska puses, kurš ar ģitāru veica dažādus trikus. Savukārt Rīgas Centrs debija, kurā tika izpildīts viņu vienīgais skaņdarbs Kas Tas I Pa Čali?, bija tāda repa performance, ko diez vai Salacgrīvā kāds pārspēs. Vismaz šogad ne. Īpaši gribas uzteikt RC Jāņa (izskatās ļoti līdzīgs The Sound Poets līderim Jānim Aišpuram) sniegumu, kas bija visenerģiskākais no visiem.
Par britiem pirms festivāla no dažādiem draugiem un paziņām biju dzirdējis tik ļoti daudz slavas dziesmu, ka bija skaidrs – šim ir jābūt kaut kam satriecošam! Diemžēl to līdz galam nejutu. Nepārprotiet, koncerts nekādā ziņā nebija slikts, un nešaubos, ja lēkātu kaut kur pūlī, viss liktos izcili, taču, stāvot maliņā, lēno dziesmu laikā nedaudz sāka piezagties garlaicība. Par laimi, lēno dziesmu bija gana maz, un uz atraktīvajiem grāvējiem arī es biju tikpat aizrauts kā visi pārējie.
Jungle, manuprāt, bija tieši viens no izcilākajiem vakardienas priekšnesumiem. Šķiet, ka klausītāju rindās vidū nebija neviena vienaldzīgā, un tas noveda pie kārtīgas disko/funk/deju ballītes Jungle izpildījumā. Kas svarīgi, tad šīs grupas dalībnieki izskatījās patiesi aizkustināti par latviešu publikas spridzīgo, vitālo attieksmi koncerta laikā. Lai arī tas, iespējams, iederējās viņu koncerta rutīnā, skatītājiem likt justies īpaši katrā valstī, kuru viņi apmeklē, es tomēr noticēju tam, ka latvieši grupu patiešām patīkami pārsteidza.
Zviedru elektro-deju apvienība Kate Boy šobrīd pamatoti tiek dēvēta par jauno Zviedrijas eksporta preci (lai gan grupas glītā soliste Keita Akhursta nāk no Austrālijas). Grupa patīkami pārsteidza ar enerģisku koncertu, kas tīri labi izskanētu arī labākajos Eiropas klubos. Turklāt Kate Boy uz citu grupu fona izcēlās arī ar skaistiem tērpiem, ieturētiem melnās krāsās un ar stilīgiem piegriezumiem (par tiem grupa Instrumenti varētu viņus apskaust). Ņemot vērā to, ka festivālā liela daļa apmeklētāju jaunās grupas nezina un paļaujas uz organizētāju piedāvājumu, Kate Boy bija labs veids, kā iepazīstināt publiku ar jaunu mūziku. Enerģiski, dejas, bungas, ko gan vairāk vēl vajag piektdienas vakaram?
Piekrītu kolēģim Normundam par Laika Suņa enerģisko I Love You gaismas lādiņu, kādu saņēmām vakardien, I Love You skatuvē īsi pirms dzīvo koncertu noslēguma. Var just, ka Laika Suns savu lietu uztver nopietni, un šobrīd grupa skan tik labi kā vēl nekad. Tiesa, grupai bija dažas ķibeles ar visu instrumentu apskaņošanu, taču tieši sarežģītās instrumentācijas dēļ to var piedot. Cerēsim, ka Laika Suns saņemsies kādam lielkoncertam, kur jauno, krāšņo grupas skanējumu ar 70. gadu ārtroka noskaņām varēs izbaudīt pilnā apjomā. Rīgas Centrs jeb Laika Suņa hiphopa alter ego bija absolūti spēcīgākais vakardienas brīdis, kur uz skatuves kāpa klausītāji, meitenes dejoja, un ovācijas cēla nost skatuves jumtu.
Grupa Momend jau ir kļuvusi par I Love You skatuves pastāvīgo apmeklētāju Positivus festivāla laikā. Dzirdējām visas labākās grupas dziesmas, ieskaitot nesen izveidoto grupas Pērkons kaverversiju dziesmai Mēs pārtiekam viens no otra, kurai līdzi dziedāja arī klausītāji. Arī Momend, līdzīgi kā Laika Suns, pašlaik ir viena no spēcīgākajām latviešu apvienībām un to pierādīja arī vakardienas koncertā.