ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Analogo sintezatoru džungļi Jāņa Stībeļa izpildījumā.
2 pasaules ir latviešu funk/popmūzikas izpildītāja Jāņa Stībeļa nu jau devītais ieraksts. 39 gadus jaunais mūziķis 15 skatuves gadu laikā ir paguvis izdzīvoties dažādos mūzikas žanros un formātos - 90. gadu beigās dziedājis grupā Shake and Bake, kas noskaņās līdzinājās savulaik populārajai R&B apvienībai Boyz II Men (Shake and Bake dziesmas vēl tagad nav kauns klausīties diskotēku lēnajā daļā). Tam sekoja Stībeļa populārās mūzikas ēra līdz ar 2004. gadā izdoto ierakstu Paliec tepat, kurā Stībelis eksperimentējis ar R&B, hiphopu un latviešu estrādes mūzikas elementiem, neaizmirstot par mūziķa iecienīto latviešu 80. gadu fanka grupu ODIS. Tiesa gan, šis albums vienmēr ir šķitis kā kaut kas no visa kā, bez stingras koncepcijas un idejas, kurā virzienā īsti doties - Krievijas komercpopa klajumos, iekarot Rietumeiropas raidstacijas vai tomēr iegūt stabilu atpazīstamību un savu, unikālo, izpildīšanas stilu tepat, Latvijā. Diemžēl vai - labi ka tā, bet mūziķu radošās veiksmes un kļūdas ir redzamas visiem, iekopētas CD vai vinila platē, it īpaši Latvijā, kur atpazīstamam mūziķim no publikas paslēpties ir grūti. Šajā gadījumā par kļūdu laikam ir jāsauc mēģinājums izpatikt visiem, paturot prātā, ka tādu visi nemaz nav - būs klausītāji, kuri klausīsies rokmūziku un būs tādi, kuri paliks uzticīgi krievu estrādes mūzikai, un tā tālāk.
Arī nogurums no cilvēku masām, mūžīgajiem raidstaciju reitingiem un klausītāju neremdināmajām gaidām nav unikāla parādība pasaules mūziķu vidū. Tā, piemēram, Beyonce 2013. gadā izdeva savu absolūti lielisko vizuālo konceptalbumu Beyonce, pierādot, ka ir ne vien spoža izpildītāja vs. darba zirgs, bet arī daudzveidīga un drosmīga māksliniece, par spīti saņemtajai kritikai par pseido-feminisma idejām un pārlieku seksapīla demonstrēšanu, ko Beyonce pēdējā laikā tik ļoti ir iecienījusi.
Foto: Publicitātes
Jāņa StIbeļa gadījumā slava, nauda un ekspektācijas ir lokāla mēroga, taču ar 2 Pasaulēm arī viņš ir, šķiet, atradis savu - 80. gadu fanka un soulmūzikas, saliņu, uz kuras pakavēties. Jau albuma ievadošā dziesma Klusums atklāj visa albuma galveno artēriju - ieraksta producenta Ginta Stankēviča analogo sintezatoru radītos džungļus. 80. gadiem raksturīgā sintētiskā skaņa turpinās arī citās dziesmās, papildinot tās ar viesvokāliem (piemēram, dziesmā 2 Pasaulēs piedalās arī dziedātāja Marta Ritova) un visai precīzi atbalsojoties ODIS skaņās dziesmā Melnās acis.
Īpaši gribētu izcelt dziesmu Kad sapņi izbeigsies, kur latviskā balāde labi savienojas ar smeldzīgām disko dejām (kaut vai saulrietā, ja vēlaties), kā arī 1986. gads, kas tekstos atsauc atmiņā perestroiku, juceklīgo Gorbačova laiku un gandrīz kritušo Berlīnes mūri. Savukārt dziesmu Laid pa vējam mierīgi varētu spēlēt piektdienas pievakarē ceļā uz Positivus festivālu. Tiesa, tās tekstam ir pavisam cits svars: Stībelis retoriski uzdod jautājumu par to, kā saglabāt cilvēcību visā šajā, ko saucam par 21. gadsimta dzīvi (un, jā, naudā varbūt tiešām laimes nav). 2 Pasaules pagaidām ir viens no labākajiem šogad dzirdētajiem ierakstiem - tehniski nostrādāts līdz mazākajai vīlītei, ar paša Stībeļa dziesmu tekstiem un melodijām, ar vienotu disko/fanka noskaņu un, kas nav mazsvarīgi, tam piemīt tā dīvaini latviskā retro noskaņa, kuru nokopēt vēl nav izdevies ne Boyz II Men, ne Beyonce.
