Kādos mežos nokļuvušas meitenes no Sus Dungo?
Šur tur medijos Sus Dungo sauc par galvenajām dūdiņ-(meiteņ)roka pārstāvēm Latvijā. Vēl 2012. gadā apvienība izdeva savu pirmo EP Rasā pēdas ar dziesmām latviešu valodā Rasā pēdas, Atspulgs, Jasmīna lietus un citām. No pirmā albuma vēl joprojām ļoti jauki skan instrumentālais skaņdarbs Mier loul, kas paspilgtina albuma kopumā dzidro un pavasarīgo noskaņu.
Nupat klajā nācis Sus Dungo pirmais pilnmetrāžas albums Down The River, šoreiz lielākā daļa dziesmu ir angļu valodā ar interesantu izņēmumu- ievadošo Rānda Loul izskan lībiešu valodā, kuru, saskaņā ar albuma vāciņa informāciju, šogad lieto vien 30 cilvēku, taču pirms 5000 gadiem Latvijas teritorijā tā ir bijusi viena no pirmajām izmantotajām valodām. Šis sākotnējais, eklektisko valodu tonis arī virzās tālāk uz nākamajām dziesmām - stāstu par mūžīgo, laiku, dabas spēku un neizdibināmiem noslēpumiem - visas tēmas pasniegtas krāšņā instrumentu lietojumā. Līdzīgi kā pirmajā albumā, arī šeit izskan flautas, arfa, akordeons, bandžo, u.c. instrumenti. Personīgi viena no spēcīgākajām un tīrākajām dziesmām šķiet Circles - stāsts par itin vienkāršo prieku dzīvot un būt. Mans albuma pārsteigums bija A la Claire Fontaine kaverversija Sus Dungo izpildījumā.
Šķiet, pagaidām piemērotāko šīs dziesmas versiju esmu dzirdējusi 2006. gada melodrāmā Painted Veil, kur šī vairāk kā 400 gadus senā franču dziesma lieliski papildināja visai skumjo stāstu par laulātā pāra mīlestību un tās līkločiem 1920. gadu Ķīnā, turklāt vēl holēras laikā. Down The River šī dziesma piedod tādu kā multikulturālu šķautni un paspilgtina kopumā francisko albuma skaņu (akordeoni tomēr nav iedomājami bez Elizejas laukiem). Arī dažos albuma zīmējumos pavīd pa kādam parīziskas dekadences motīvam.