Kādu laiku nedzirdētā grupa The Hobos ar tās solistu Rolandu Ūdri spēlēs jau šajā nedēļas nogalē, Fontaine festivālā. Kamēr gaidām, uzdevām Ūdrītim 5 vasarīgus jautājumus.
Koncertu gaidu ziņkārē – pusotru gadu nav satikti vismaz tie fani, kuri bija Laternu stundā tieši gadu un 11 mēnešus atpakaļ pirms 18. oktobra, vairāk kā gadu arī nebija spēlēts kopā ar Hobos kopš pirmā mēģinājuma jūnijā.
Man nav liels uztraukums, jo dzirdu – puiši spēlē vēl labāk
(un dīvaini, ja nebūtu) nekā albumu ierakstu laikā. Uztraukums, kā parasti, par mazām lietām – vai pirmās dziesmas laikā nenobruks monitors. Uztraukums, ka balss aizkritīs stundu pirms koncerta un, ka zibens kaut kur iespers. Gaidu koncertu ar nepacietību!
The Hobos nekad nav šķīrušies, lai apvienotos. Mēs pēdējā laikā spēlējām retāk, jo tā plūda upe. Bija paralēlie projekti apkārt, kas tikai kaldina talantus prasmē. Vilnis un Mārtiņš nebeidza spēlēt, lai īstajā brīdī savienotos Hobos koncertā, Egons pat pievienojās metālistiem,
es atradu meiteni, apceļoju pasauli, precēšu meiteni un gaidām dēlu – tas ir pankroks. Nu esam gatavi atrādīties.
Ūdrītis tagad ir tas, kurš zina Ūdrīti toreiz, atšķirībā no pēdējā. Ūdrītis tagad mīl radīt un rādīt, ko rada tikpat, cik toreiz. Ūdrītis tagad ir grābekļu pazinējs vairāk kā toreiz, kā arī attaisno Ūdrīša toreiz labākās cerības.
Ūdrītis tagad jūtas kā toreiz, tikai citās koordinātās.
Abi Ūdrīši esam pārliecināti diezgan optimistiski.
Tāds šajā vasarā būs pēc nedēļas, kad vīšu gredzenus ar manas laimes pavēlnieku. Līdz šim lieliska vasara, jo sakarā ar ģimenes stāvokli, tiešā un vēl tiešākā nozīmē, baudu vasaru ekstraverti – riteņu pārbraucieni, kājām gājieni, teltis, ugunskuri, putnu atgādinājumi par pirmcēloni, peldes, saulrieti, līgo dziesmas Kuldīgā, šūpļa dziesmas papardēs.
Reāli iepatikās Ryga Virga festā. Manuprāt, vienīgā grupa bez ģitāras tajā festivālā. Bet kaut kā
Hobos koncerta gaidās izvairījos no citiem koncertiem, lai neiespaidotos.
Redzēju dažos video [Prāta] Vētras koncerta fragmentus. Un uzreiz iespaidojos. Tagad darbs jāvelta informācijas formatizēšanai, kas no radošā viedokļa ir lieks, bet no pārradošā viedokļa nekas nav lieks. Tur arī tā adata, kas olā slēpjas.