Albuma apskats. Dons - Sibīrija

Raksta attēls - Albuma apskats. Dons - Sibīrija

11.03.2015 / Normunds Vucāns

It kā nemanāmi, bet ļoti pārliecinoši pēdējo pāris gadu laikā Dons ir kļuvis par pašmāju popmūzikas seju un populārāko mākslinieku. Viss, ko viņš izdod, kļūst par lielu hītu, un nekāds izņēmums nav arī mūziķa nu jau sestais studijas albums Sibīrija.

Nekad īsti neesmu sapratis Dona fenomenu, jeb precīzāk – to, kāpēc kopš Signāla, kas bija laba, bet nebūt ne izcila kompozīcija, iznākšanas, viņa popularitāte ir uzšāvusies tik augstu debesīs. Tomēr - jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk loģikas šādā notikumu pavērsienā var redzēt. Dons smagi strādā, ierakstus izdod ar apskaužamu regularitāti, to vidējā kvalitāte ir laba, turklāt uzlabojas no albuma uz albumu. Saprotams, ka pilnībā veiksmes stāstu šis neizskaidro (nav jau tā, ka citi nedarbotos pēc līdzīga scenārija), taču zināmas atbildes tas dod.

Lai vai kā, pēc Sibīrijas noklausīšanās biju patīkami pārsteigts, jo tik nobriedis un pieaudzis viņš nav izklausījies nekad iepriekš. Albums ir pārdomāts, dziesmu aranžijas ir interesantas un daudzveidīgas, un, kas zīmīgi, ļoti labi spēj sadzīvot teju vai pilnīgi akustiski skaņdarbi ar elektroniskām kompozīcijām. Te laikam lielākais nopelns ir visiem ieraksta producentiem – DJ Rudd, Gatim Zaķim un Kasparam Ansonam, kas spējuši atrast īstos akcentus, lai katrā no skaņdarbiem izceltu to galvenos plusus.

Neskatoties uz to, ka muzikāli nekur piekasīties pat gribot īsti nevar, jo viss ir lieliski nopulēts, albumam ir kāds pamatīgs mīnuss, kura dēļ tas ne tikai nevar ierindoties starp visu laiku labākajiem Latvijas popmūzikas ierakstiem, bet diez vai būs pat labākais šī gada kontekstā. Kā jau, iespējams, varēja prognozēt, šis mīnuss ir dziesmu vārdi. Liekas, ka nu jau tā kļuvusi par tradīciju – kolīdz tiek izdota kāda Dona kompozīcija, interneta asprāšiem uzreiz ir lielisks placdarms, lai pasmietos par kādu neveiksmīgu tajā atrodamu frāzi. Nekāds izņēmums nav arī Sibīrija, kurā šādiem jokiem materiāla ir pat vairāk, nekā vajadzētu. Es ticu, ka Ingus Bērziņš ir foršs cilvēks (diemžēl citu loģisku pamatojumu tam, kāpēc Dons tik ilgi ar viņu sadarbojas, es nespēju izdomāt), es pat ticu, ka viņa dzeja patiesībā slēpj ļoti ģeniālas domas. Diemžēl šīs domas ir paslēptas aiz tik neveiksmīgiem un neloģiskiem tekstiem, ka ideja absolūti nenolasās, un rodas jautājums, vai maz pats autors saprot, ko ir radījis.

Saprotams, neskaidri dziesmu teksti samazina albuma vērtību, tomēr šis tāpat ir visu laiku labākais Dona ieraksts. Abi galvenie singli Medus Pods un Pašā Ielas Galā ir tik spēcīgi vaļi, ka uz kuru mugurām vien varētu iznest disku, taču vēl vairākām dziesmām (Nemirstība un Dieviņš) ir vismaz tikpat liels hīta potenciāls. Galu galā – tas taču popmūzikā ir pats galvenais, un iespējams tieši tāpēc tik daudzi klausītāji piever acis uz vārdiem, jo muzikāli šis izklausās teicami.

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!