ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: LETA Saruna ar vokālo pedagoģi Ingu Bērziņu par to, kā veidojas jaunie, talantīgie dziedātāji. Kas ir viņu lielākais spēks, kas rada šaubas?
Cienīta džeza dziedātāja un mīlēta vokālā pedagoģe - Inga Bērziņa ir izskolojusi nu jau pazīstamus solistus: Daumantu Kalniņu, Jolantu Gulbi, Ievu Kerēvicu, Aiju Vītoliņu, Rūtu Dūdumu, Beāti Zviedri, Evilenu Protektori, Jekaterinu Šariginu.... un joprojām Rīgas Doma kora skolā Bērziņas gādībā sevi pilnveido un atrod jaunie dziedātāji. “Kopā spēlējot, ir jābūt harmonijā ar sevi un saviem kolēģiem. Ja tās nav, to klausītāji sajutīs” saka Inga Bērziņa. Viņa UNESCO Starptautiskās Džeza dienā 30. aprīlī koncertēs restorānā Happy Day’s and Night’s.
Es labprāt piekritu uzstāties Džeza dienas ietvaros. Saprotams, ka šajā dienā visi džezisti ir ļoti aizņemti. Džeza mūzika ir daudzveidīga, tāpēc gribās maksimāli šo dažādo spektru atrādīt. Un tad sākas organizēšanas darbs – kas ar ko un cikos spēlēs? Esmu priecīga, ka šajā koncertā būšu kopā ar Viktoru Ritovu, Arti Orubu un Edvīnu Ozolu. Mēs iepriekš esam kopā jau spēlējuši un labprāt darīsim to vēlreiz. Ar šiem cilvēkiem ir patīkami un viegli. Viņi ir atvērti dažādajam, jo ir pārliecināti par gala rezultātu. Piedalīšos arī “Pieneņu Vīns” koncertā. Grupas jaunajā albumā ir iekļauts viens mans skaņdarbs, kuru uzrakstīju mūsu kopējam uznācienam festivālā Bildes. Dziesma joprojām ir grupas repertuārā, tikai ar anglisko nosaukumu “One of Us”.
Mani pārņem laimes sajūta, kad es klausos savus studentus un redzu viņu panākumus. Man pedagoga gēns ir daudz spēcīgāks par izpildītāja būtību. Es ilgu laiku varu dzīvot bez koncertēšanas. Un tad pienāk brīdis, kad sailgojos pēc skatuves.
Pedagoga darbs ir mans mīlestības darbs, kaut arī klasē bieži ir jāpavada pārāk garas stundas. Visi cilvēki, ar kuriem es strādāju, ļoti vēlas labi dziedāt. Man nav neviens jāpierunā.
Protams, ir dažādi cilvēki – vieni mērķtiecīgāki un ar asu prātu, citiem izdodas lēnāk. Skaidrs, visi nevarēs kļūt par slaveniem dziedātājiem. Iespējams, dziedāšana kļūst par hobiju. Tā dzīvē notiek. Dažkārt cilvēki saka, ko gan tu tur gatavo? Kur tu šos dziedātājus liksi? Es nevienu nepierunāju mācīties dziedāt. Viņiem pašiem tas interesē un viņi ir laimīgi, ka 4 vai visus 8 gadus var mācīties dziedāt. Cik daudz cilvēki pasaulē kaut ko dara tikai tamdēļ, ka kaut kas ir jādara? Bet mani studenti mācās ar lielu interesi un entuziasmu, kas gan var būt labāks?
Ziniet, to ir ļoti grūti pateikt. Cenšos likt lietā intuīciju, paredzēt, nojaust, tomēr tas neko līdz galam negarantē. Dzīvē ļoti daudz kas atkarīgs ne tikai no talanta un darbaspējām, bet arī no nejaušībām. Cilvēkiem, kuri ir vai nav īstajā brīdī satikti.Tu vari būt ģeniāls, bet tev pietrūkst neatlaidības – kā sacīt, izmeta pa durvīm, jākāpj pa logu!
Runājot par jaunajiem džeza mūziķiem, bieži šiem jauniešiem piemīt intraverts spēks. Viņi ļoti vēlas izzināt savu iekšējo pasauli – sevi analizē, ļoti bieži šaubās par saviem spēkiem. Tad es viņus pārliecinu, ka viss ir labi, ka viņu skatījums ir unikāls. Saku, lai nepadodas! Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku.
Man ir bijušas daudz smagas sarunas, kad jaunais dziedātājs ir atnācis pēc padoma, bet īsti un praktiski es palīdzēt nevaru. Mēs varam runāt, dalīties pieredzē, bet es neesmu menedžeris vai koncertu organizators. Protams, neviens nav teicis, ka mūziķa profesija ir vienkārša. Izglītība ir tikai daļa no panākumiem. Mūziķim ir jāizdomā, kā piesaistīt cilvēku uzmanību, neesot konfliktā ar savām vērtībām. Tāpēc es priecājos par jebkuru, kam kaut kas ir izdevies!
Ja cilvēks viens pats dara visu, tas agri vai vēlu noved pie pārguruma. Protams, mūziķim visām darbībām nepietiek spēka, it sevišķi, ja runājam par dziedātājiem. No viņiem gaida iniciatīvu, svaigas idejas, konceptu, repertuāru, jaunradi. Džeza instrumentālisti Latvijā ir ļoti pieprasīti, novērtēti un aicināti dažāda mūzikas stilu projektos, un viņi pat var izvēlēties, kurā no projektiem spēlēt! Bet dziedātājam pielāgošanās dažādu projektu prasībām prasa lielāku darbu. Vai arī viņiem jāveido savas programmas, savas idejas pārvēršot konkrētos projektos. Rīgas Doma kora skolā cenšos jaunajiem dziedātājiem dot nepieciešamo informāciju, lai vēlāk, augstskolā, vienalga Latvijā, Eiropā vai Amerikā, viņi spētu attīstīt savu vīziju. Mūzikas akadēmijas studenti ir patstāvīgāki, tomēr arī tiem nepieciešams atbalsts, padoms vai kāda ideja!
Nav viena konkrēta modeļa. Dziedātāji ir īpaši ar to, ka viņu balss ir viņu instruments. Un te sākas visas patikšanas un nepatikšanas. Cilvēka balss potenciāls ir tāds, kādu Dievs viņam ir atvēlējis. Cilvēks var ļoti gribēt izklausīties, kā kāds cits, bet tas nebūs iespējams.
Protams, var iemācīties dziedāt un mērķtiecīgi vingrinoties var iemācīties dziedāt arvien labāk un labāk, tomēr limits ir katram. Cilvēki ir dažādi - bieži lielu balsi var kompensēt ar lielisku muzikālo intuīciju un asu prātu, kas džeza mūzikā ir ļoti svarīgi.
Jā, man patīk dziedātāji ar lielām balsīm, bet galvenokārt novērtēju mūziķa iekšējo pasauli. Man ir svarīgi dzirdēt to veidu, kā tikai viņš šo frāzi veido, kā meklē savu pieeju un izteiksmes veidu. Man nianses vienmēr ir bijušas svarīgākas par skaļumu. Džeza mūzika ir ļoti trausla un niansēta, tajā pašā laikā arī ļoti enerģētiska.
Man grūti būt objektīvai, jo visas meitenes, kuras piedalījās Riga Jazz Stage, atstāja iespaidu uz žūriju un klausītāju, taču Līvai tas izdevās visspilgtāk! Līvai esmu ticējusi kopš pirmās dienas, kad viņu dzirdēju. Viņai piemīt īpašs talants, lieliska balss un muzikālā intuīcija. Līvai tik daudz priekšā pasaka kosmoss, ko viņa nemaz nevar apzināties! Viņa šo intuīciju ietērpj sajūtās un emocijās. Līva ir ļoti jauna dziedātāja un viņai vēl garš ceļš ejams, bet nešaubos, ka viņa to izdarīs! Ceru, ka Līva satiks savus īstos un īpašos atslēgas cilvēkus, saņems labus piedāvājumus un virzīsies uz priekšu. Līva ir jādzird un viņā ir jāieklausās!
