ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Attēlā Aleksandra Line un Evilena Protektore, publicitātes foto Starptautiskās džeza dienas Latvijā organizatores Wise Music Society stāsta par džeza mūziku Latvijā, šī mūzikas žanra daudzveidību un labvēlīgo ietekmi uz starpvalstu attiecībām.
Jau trešo gadu džeza mūzikas popularizēšanu Latvijā veic organizācija Wise Music Society, kuras kodolu veido Evilena Protektore un Aleksandra Line. Viņas veido džeza pasākumu afišu jazzin.lv, dažreiz pašas noorganizē kādu koncertu. Evilena ir vokāliste grupās “Pieneņu Vīns” un “Jazzatomy”, kā arī sadarbojas ar grupu “Very Cool People”. Aleksandra savu talantu realizē dzejā – sadarbībā ar džeza mūziķiem viņa ir radījusi savu programmu “Klausies. Слушай. Listen”.
Evilena: Mēs esam organizācija, varētu teikt, ka esam labdarības organizācija, jo mums ir sabiedriskā labuma statuss. Bet labdarības organizācija esam ne statusa dēļ, bet gan tāpēc, ka pašas saviem spēkiem cenšamies izdarīt tā, lai džeza mūziķiem Latvijā dzīvot būtu labāk, lai klausītāji Latvijā varētu iepazīt labu mūziku.
Aleksandra: Mums rūp džeza mūzika un jūtam, ka mūsu spēkos ir situāciju mainīt. Cik varam, tik arī izdarām. Wise Music Society sākums meklējams 2013. gadā, kad uzfilmējām grupas “Pieneņu Vīns” video STOP360 – joprojām vienīgo Panorāmas mūzikas video Baltijas valstīs. Tad sākām veidot mūzikas pasākumu afišu, lai informētu draugus par labiem pasākumiem. Nu jau afiša ir izaugusi līdz jazzin.lv vietnei un klāt nākuši vēl daudzi citi projekti.
Evilena: Jā, esam strauji attīstījušies. Sākām ar maziem projektiem un plānu informēt. Tad sajutām, ka apkārtējiem interesē un viņi arī ir gatavi iesaistīties.
Aleksandra: Un tad kāds mums pateica, ka UNESCO 30. aprīli ir pasludinājis par Starptautisko Džeza dienu, un arī Latvijā kaut kas tāds ir jāizveido!
Evilena: Padomju Savienības laikā Latvijā džezs bija ļoti populārs, bet deviņdesmitajos gados džeza kultūra Latvijā snauda. Daudzi mūziķi izmantoja iespēju dzīvot rietumos, daļa mūziķu atgriezās savā dzimtenē - citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Tāpēc īsti nebija skolotāju, kas varētu džezā izskolot jaunos mūziķus. Izglītībā radās caurums, kuru lēnām aizpildīja skolotāji: Inga Bērziņa, Indriķis Veitners, Tālis Gžibovskis un Niks Gothams, iespējams, vēl kāds. Tā kā bija iespēja mācīties, cilvēki sāka par džezu interesēties.
Džeza mūzika ir universāla. Kad tu iemācies spēlēt vai dziedāt džezu, tev ir ļoti daudz iespēju.
Tu pārzini daudzveidīgus mākslas izteiksmes līdzekļus, kurus vari pielietot arī citos mūzikas stilos. Un džeza kopiena pamazām sāka augt. To, kas mums ir tagad, nevar salīdzināt ar deviņdesmitajiem gadiem! Tagad mums ir liels skaits pasniedzēju un džeza mūziku var apgūt vairākās mācību iestādēs.
Aleksandra: Cilvēki, kas bija aizbraukuši mācīties ārzemēs, atgriežas.
Evilena: Jā, tas iepriecina, ka mūziķi atgriežas mājās un palīdz šeit veidot džeza kopienu, nevis paliek ārzemēs.
Evilena: Ja mēs skatāmies džeza mūzikas vēsturē, tā vienmēr ir bijusi izklaides un deju mūzika. Free jazz un fusion ir džeza sarežģītākā puse. Diezgan bieži sanāk dzirdēt cilvēkus sakām, ka džezs viņiem ir pārāk sarežģīta mūzika. Savukārt mana mamma skata – džezs ir pārāk skaļš. Tas tāpēc, ka tas viņai asociējas ar bigbendu mūziku. Cilvēki vienkārši nezina, cik ļoti daudzveidīgs var būt džezs.
Aleksandra:
Kad cilvēks saka, man nepatīk džezs, visdrīzāk nozīmē to, ka cilvēkam nepatīk kāds konkrēts džeza stils. Džezam ir tik daudz veidu, no kuriem ik katrs var atrast sev tīkamāko.
Evilena: Varbūt cilvēks nemaz neapzinās, ka tajā brīdī klausās džezu.
Evilena: Tajā pašā laikā “Strangers in the night”, “Girl from Ipanema” – šīs dziesmas zina visi. Arī džeza mūziķiem ir jāiet uz kompromisiem – jāspēlē mūzika, kas cilvēkiem ir pazīstama, tāpēc cilvēki vairs nebūs jāpierunā apmeklēt koncertu.
Aleksandra: Zinu daudzus cilvēkus, kas džeza ierakstus klausās mašīnā un lepni par to visiem paziņo.
Evilena: Mūziku vērtēt ir nepateicīgs darbs
Aleksandra: Tas vienmēr būs subjektīvi. Protams, ir vispārpieņemti kvalitātes kritēriji, pēc kuriem mūziku var novērtēt.
Evilena: Kritēriji ir atkarīgi arī no mūzikas vērtētāja. Kas vērtē? Ja vērtētāji ir mūziķis vai muzikologs, viņi gribēs saklausīt tehnikas tīrību, intelektualitāti – improvizācijā lietotās frāzes, kā arī atbilstību stilam, kas arī ir ļoti svarīgi. Lai nav tā, ka mūziķis saka - es spēlēju diksilendu, bet patiesībā tas ir cool jazz - šādi parādot, ka neorientējas džeza mūzikas stilos.
Aleksandra: Svarīga ir arī mūziķa skatuves harizma un spēja ar savām emocijām aizraut klātesošos.
Evilena: Mūziķis var pārvaldīt perfektu, tīru tehniku un lietot labas frāzes, ja tas nebūs skatuviski izteiksmīgi, tas uz klausītājiem neatstās iespaidu. Klausītāji vēlas redzēt, ka mūziķim patīk tas, ko viņš dara. Ja kaut kas nebūs kārtībā, klausītājs to pamanīs neapzināti.
Aleksandra: Klausītājs vēlas mūziķim noticēt!
Aleksandra: Džeza mūzika skan lielveikalos, viesnīcās un arī ēdināšanas uzņēmumos
Evilena: Īpaši Ziemassvētkos
Aleksandra: Ik pa brīdim pie mums pēc padoma vēršas restorāni, kas ar džeza mūziku vēlas uzrunāt ģimenes izbaudīt restorāna svētdienas branču.
Jo aktuālāks džezs kļūst klausītājiem, jo interesantāks tas top arī citām uzņēmējdarbības nozarēm.
Evilena: Tostarp arī politikā! Diplomātu tikšanās reizēs parasti spēlē džeza mūziķi. Ārzemnieki labāk pazīst un vairāk klausās džezu. Tāpēc arī Vecrīgas kafejnīcās aktīvajā tūrisma sezonā skan džezs.
Aleksandra: Iespējams, par šo diplomātu interesi jāsaka paldies UNESCO, kas pirms 5 gadiem uzsāka Starptautisko džeza dienu. Viņi saka – džezs vieno pasauli, neatkarīgi no atšķirībām! Šogad Džeza dienas galvenie pasākumi notiek ASV, Vašingtonā, ar prezidenta Baraka Obamas un viņa sievas līdzdalību.
Pateicoties Wise Music Society iniciatīvai jau trešo gadu 30. aprīlī arī Latvijā tiks svinēta Starptautiskā Džeza diena. Šogad Džeza dienai veltītie pasākumi sāksies jau 27. aprīlī un noslēgsies 1. maijā. Koncerti notiks Rīgā, Ventspilī, Cēsīs, Saldū un Jaunjelgavā. Džeza dienu ietvaros klausītājiem būs iespēja ziedot Kalkūnu bērnu namam, nekustīgo bērnu vajadzībām nepieciešamajam aprīkojumam. Džeza dienas programmu var apskatīt šeit.
