Reinis Briģis par ģitāristiem, kuri viņu iedvesmojuši

Viņa mūzikā ir tieši tas gaišums, kas man ir vajadzīgs tikpat daudz, cik instrumentāla daudzveidība, tehniski interesants izpildījums.

Kopš tēvs ieteica iegādāties viņa disku, pieeja ģitārspēlei neatgriezeniski pagriezās blūza improvizācijas virzienā, jo pirms tam spēlēju līdzi smagās mūzikas gabaliem.

Atklāju mūsu pašu “Rīgas Ritmu” koncertu ietvaros pirms daudziem gadiem. Šis itāļu izcelsmes ģitārists pārsteidz ar spēju "nepārmudrīt" ģitārspēli, kas parasti ir raksturīgs augsta tehniska līmeņa ģitāristiem.

Ja zinu pāris improvizācijas frāzes džezā vai kādus interesantus akordu apļus, vai metodi, kā meklēt džeza skanējumu, tad tas būs aizgūts no džeza vecmeistara Džo Pasa, kuru man atklāja skolotājs, džeza ģitārists Andrejs Jevsjukovs.

Grūti izvēlēties piekto, jo domas dalās starp ļoti daudzām ietekmēm – David Gilmour no “Pink Floyd”, Ritchie Blackmore no “Deep Purple”, Pete Townshend no “The Who”, bet laikam jau goda vieta pienākas Ērikam Kleptonam. Viņš man ir bijis ceļvedis blūza pamatlicēju ģitāras štrihos, viņa piedāvātie štrihi man, šķiet, ir gājuši līdzi no pirmajām dienām, kad smagais “Metallica” – tas bija stilīgi, bet Kleptons – tas bija kaut kas tieši sev.